Sanatorijas panākumi atkarīgi no palikšanas pie vienkāršas, skaidras dievbijības un izvairīšanās no pasaulīga neprāta ēšanā, dzeršanā, tērpos un laika kavēkļos. Tai jābūt labojošai visos pamatlikumos. Lai nekas netiek gudrots dvēseles vajadzību apmierināšanai, kas aizņemtu vietu un laiku, kuru sev prasa Kristus un kalpošana Viņam, jo tas izpostīs sanatorijas kā Dieva darba rīka spēku atgriezt nelaimīgās, grēkiem slimās dvēseles, kuras, nepazīstot dzīvības un miera ceļu, ir meklējušas laimi lepnumā un tukšā ģeķībā.
"Uzticīgi stāvēt par mērķi," - tādā veidā strādāt vajadzētu visiem, kas saistīti ar sanatoriju. Kaut arī nevienam nevajadzētu uzspiest mūsu ticību slimniekiem vai ielaisties ar viņiem reliģiskos strīdos, tad tomēr laikrakstiem un citiem preses izdevumiem, rūpīgi izraudzītiem, vajadzētu būt redzamiem gandrīz visās vietās. Reliģiskajam elementam jābūt pārsvarā pār citiem. Tas ir bijis un vienmēr būs sanatorijas stiprums. Nepieļaujiet, ka mūsu veselības patversmi pārvērstu par kalpu pasaulīgumam un modei. Mūsu zemē ir pietiekoši veselības iestāžu, kas vairāk ildzinās pakalpīgām viesnīcām nekā vietai, kur cietēji un slimnieki var iegūt atvieglojumu savām miesīgajām kaitēm un kur grēkiem slimā dvēsele var atrast mieru un dusu Jēzū, kas citur nekur nav atrodama. Lai virsroku gūst un patur reliģiskie /587/ pamatlikumi; lai pazūd tieksmes lepoties un meklēt popularitāti; lai visur ir redzama vienkāršība un skaidrība, laipnība un uzticība, tad sanatorija būs tieši tāda, kādu Dievs to vēlas redzēt; tad Kungs to pagodinās.
