Kas mīl sabiedrību, tie bieži ļaujas šai savai tieksmei, līdz tā kļūst par visu pārvaldošu kaislību. Viņu dzīves mērķis izteicas tērpos, izpriecu apmeklējumos, smieklos un runāšanā par lietām, kas, visas kopā ņemot, ir vieglākas par neko. Viņi nespēj ilgstoši lasīt Bībeli un pārdomāt Debesu lietas. Viņi ir nožēlojami un nelaimīgi, ja nav nekā uzbudinoša un satraucoša. Viņos pašos nav spēka būt laimīgiem; bet savā laimē viņi ir atkarīgi no citu tikpat neapdomīgu un bezrūpīgu jauniešu sabiedrības. Spēkus, kurus varētu atdot cēliem mērķiem, izšķiež ģeķībām un garīgai izlaidībai.
Jaunieši, kas atrod prieku un laimi, lasot Dieva Vārdu un piedaloties lūgšanas stundās, vienmēr gūst jaunus spēkus no Dzīvības Avota. Viņi aizsniegs tādus brīnišķīgus tikumības augstumus un domu plašumus, kurus citi pat nespēs aptvert. Sadraudzība ar Dievu vadīs uz labām domām, cēlām" tieksmēm, skaidru patiesības izpratni un augstiem rīcības motīviem. Tos, kas savu dvēseli tā savienos ar Dievu, Viņš atzīs par Saviem dēliem un meitām. Viņi pastāvīgi kāpj augstāk un augstāk, iegūdami arvien skaidrāku izpratni par Dievu un mūžību, līdz Kungs viņus dara par gaismas un gudrības vadiem priekš pasaules.
Daži — jaunieši ir nocietinājušies grēkos. Viņi ir asi, nepieklājīgi, rupji un nepaklausīgi. Viņiem ir bijusi
liela gaisma, un viņi to ir atmetuši. Ja tagad viņi izvēlētos miera ceļu, tad tas viņiem būtu jādara, vairāk vadoties no pamatlikumiem nekā no izjūtām. Grēkam un svētumam nav nekā kopēja. Bībelē nav atrodami attaisnojumi bezdievībai, nav patīkamu iecietības un mīlestības vārdu tiem, kas vienmēr liedzas nožēlot un atstāt savus grēkus. Jēzus nāca, lai vilktu visus cilvēkus pie Sevis, un Viņa sekotājiem jāstaigā Viņa brīnišķas priekšzīmes gaismā, lai arī cik daudz būtu jāupurē ērtības vai sava reputācija (slava pie cilvēkiem), lai arī cik lielas briesmas draudētu īpašumiem vai paša dzīvībai. Vienīgi šādā veidā var cīnīties labo ticības cīnīšanos.
Jauniešiem ir piedāvāta ļoti dārga pērle. Viņi var /625/ pārdot visu un pirkt šo pērli, vai arī atteikties no tās sev par mūžīgu zaudējumu. Debesis aizsniedzamas visiem, kas grib saskaņoties ar Dieva Vārdā atklātajiem nosacījumiem. Mūsu Pestītājs bija paklausīgs līdz pat nāvei; Viņš Sevi atdeva par grēku upuri. "Jūs esat atpirkti ar Kristus kā nenoziedzīga un bezvainīga Jēra dārgajām asinīm." "Viņa Dēla Jēzus Kristus asinis mūs šķīsta no visiem grēkiem." Jaunie draugi, jūs varat spraust nopietnus mērķus paši savā spēkā, jūs varat sev glaimot, ka spēsiet iet taisni uz priekšu, neatdodot sirdi Dieva Gara pārveidojošajam iespaidam; tomēr tā jūs nebūsiet laimīgi. Jūsu vienmēr nemierīgajam garam gribas pārmaiņas. Tas alkst apmierināt slāpes pēc izklaidēšanās un izpriecām dažādos sarīkojumos un biedru pulkā. Jūs izcērtat sev cauras akas, kas nesatur ūdeni. Krāpjošs spēks pārvalda jūsu prātu un rīcību. Laime atrodama, vienīgi nožēlojot grēkus pret Dievu un ticībā uz Kungu Jēzu Kristu, jo jūsu sirds ir pilna ar sacelšanos; tas skaidri izjūtams jūsu vārdos. Jūsu savtīgās lūgšanas un reliģiskās formas var nomierināt sirdsapziņu, bet tas tikai palielinās jūsu briesmas. Jūsu raksturs nav atjaunots.
Dārgās Kristus asinis ir avots, kas sagatavots, lai dvēseli šķīstītu no grēka aptraipījuma. Kad jūs izšķiraties pieņemt Viņu. par draugu, tad no Kristus krusta sāks spīdēt pār jums jauna un pastāvīga gaisma. Patiesa izpratne par mīļā Pestītājā pienesto upuri un Viņa aizrunāšanu salauzīs grēkos nocietināto sirdi; mīlestība, pateicība un pazemība piepildīs dvēseli. Atdodot sirdi Jēzum, sacelšanās pārvērtīsies grēku nožēlā, un tad pasaulīgās dvēseles valoda būs: "Kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir kļuvis jauns." Tā ir patiesā Bībeles reliģija. Viss cits, kas pilnīgi tai nelīdzinās, ir krāpšana.
Jaunieši nesaprot, ka brīvība un gaisma paturamas vienīgi sevis aizliegšanas ceļā, pastāvīgā modrībā un lūgšanās, vienmēr paļaujoties uz Kristus asins nopelnu. Kad /626/ Svētais Gars sāk darboties pie dvēseles, tad cilvēka gribai un spēkam jāatsaucas Viņa iespaidam. Kas paliek Jēzū, tie būs laimīgi, priecīgi un līksmi Dievā. Balsi raksturos maiga laipnība, un visā rīcībā būs redzama godbijīga izturēšanās pret garīgām un mūžīgām lietām, un mūzika, līksma mūzika atskanēs no lūpām, jo tās skārusi vēsma no Dieva troņa. Tas ir dievbijības noslēpums, kas nav viegli izskaidrojams, tomēr ir izjūtams un baudāms. Stūrgalvīga un nepaklausīga sirds var aizvērt savas durvis visiem Dieva žēlastības jaukajiem iespaidiem un Svētā Gara priekam; bet gudrības ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers. Jo ciešāk mēs būsim vienoti ar Kristu, jo vairāk vārdos un rīcība parādīsies Viņa žēlastības uzvarošais, pārveidojošais spēks.
Es griežos pie -- jauniešiem un lūdzu viņus ņemt vērā savus ceļus, izmainīt savu nostāju, pirms nav par vēlu. Daži no jums lepojas ar spējām, bet, jo vērtīgāki ir jūsu rīcībā nodotie podi, jo lielāks būs jūsu sods, ja šīs Debesu dāvanas tiks izlietotas sātana darbam. Dievs var iztikt bez jums, bet jūs nevarat iztikt bez Dieva. Atsakoties no Jēzus, cietīsiet jūs paši. Dieva pavēles dažiem jauniešiem ir kā ērkšķi un dzeloņi. Viņu patiesības zināšanas neļauj tiem viegli nodoties grēcīgiem priekiem; viņi pilnīgi nevar izmest no prāta Dieva prasības pret tiem. Šādā veidā uzliktie ierobežojumi viņus dara nepacietīgus. Viņi cenšas atbrīvoties no šīs biedinošās balss, bet jūt, ka atduras pret dzeloņiem, ka viņus sadur bēdas un rūpes. Ak, kaut viņi nāktu pie Dzīvā Ūdens Avota, pirms pēdējo reizi ir apbēdinājuši un atraidījuši Dieva Garu!
Vēl nedaudz vārdus draudzes locekļiem. Kristus sacīja: "Ja kas Man grib sekot, tas lai aizliedz pats sevi, uzņem uz sevis savu krustu un seko Man." Mums pašiem sev nav jātaisa krusts, nēsājot rupjas no maisiem šūtas drēbes, mokot miesu vai aizliedzot sev veselīgas, barojošas uzturvielas. Mums nav jāieslēdzas klosteros, jāatšķiras no pasaules, nav jādzīvo tā, ka mēs nevaram darīt nekā laba saviem /627/ līdzcilvēkiem, domājot, ka tas ir Kristus krusts; no mums arī neprasa bez vajadzības riskēt ar veselību un dzīvību, ne arī sērojot kāpt uz augšu kristietības kalnā, domājot, ka būt priecīgam, apmierinātam, laimīgam un līksmam ir grēks. Tie ir cilvēku pašu darināti krusti, bet ne Kristus krusts.
Nest Kristus krustu nozīmē savaldīt savas grēcīgās kaislības, būt kristīgi pretimnākošam pat tad, kad
mums līdz ar to rodas grūtības un neērtības; redzot trūkumcietēju un apbēdināto vajadzības, aizliegt sevi, lai palīdzētu viņiem; arī atvērt savu sirdi un durvis bārenim un bezpajumtniekam, kaut arī tāpēc mums rastos materiāli grūtāki apstākļi un lielāka slodze tiktu uzlikta mūsu pacietībai. Šādi bērni ir Dieva ģimenes jaunākie locekļi, viņiem pienākas mīlestība un gādība, un viņi jāuzaudzina, viņus pamācot un brīdinot no Kunga puses. Šis ir krusts, kurš, ja to uzņems un priecīgi nesīs priekš Kristus, Dieva valstībā būs par godības un slavas diadēmu.
Brāļi un māsas, Kristus dēļ dariet bagātu savu dzīvi ar labiem darbiem, kaut arī pasaule nevērtētu jūsu pūles un nemaz neticētu jums. Tā ir sevis aizliegšana. Savtīgums ir vismokošākais jūgs, kādu vien draudzes locekļi var uzlikt uz sava kakla; tomēr daudzi no tiem, kas sevi sauc par Kristus sekotājiem, to vēl glabā. Viss, kas jums ir, pieder Dievam. Sargieties, ka jūs savtīgi nesavācat sev tās bagātās dāvanas, kuras Viņš jums ir devis priekš atraitnēm un bāreņiem. Kristus atstāja Savu slavu, Savu godību, Savu augsto Pavēlnieka stāvokli un mūsu dēļ kļuva nabags, lai mūs caur Savu nabadzību varētu darīt bagātus. Tagad rodas jautājums: Ko mēs katrs personīgi gribam darīt priekš Jēzus, Kas atdeva dzīvību bojā ejošās pasaules labā?
