Mēs Dievam esam atbildīgi par visu garīgo spēju un fizisko /654/ spēju gudru un pareizu izlietošanu. Kas var aptvert savas atbildības lielumu? Mums jāatbild par iespaidu, kuru mēs atstājam uz citiem. Trūkums mūsu raksturā, kas mums liekas niecīgs, otrā cilvēkā atdarināts, kļūs jau lielāks, un tā mūsu sliktais iespaids var pieaugt un nekad nebeigties.
Lai neviens neuzdrošinās vieglprātīgi izteikties par biedinājumiem, kurus snieguši tie, kuru pienākums rūpēties par viņu morālo un garīgo labklājību. Vārdi var likties maznozīmīgi, kas uz klausītāju prātu atstājuši tikai īslaicīgu iespaidu, tomēr tas vēl nav viss. Daudzos gadījumos šie vārdi atrod atbalsi nesvētotu jauniešu sirdī, kas nekad nav pakļāvušies biedinājumiem un ierobežojumiem. Neapdomīgs vārds var iespaidot kādas dvēseles mūžīgo likteni. Katrs cilvēks atstāj iespaidu uz citu cilvēku dzīvi. Mēs esam vai nu par gaismu, apmirdzot viņu ejamo teku un darot to priecīgāku, vai arī par ārdošu, visu iznīcinošu vētru. Mēs vadām savus biedrus vai nu augšup, pretī laimei un nemirstīgai dzīvei, vai arī lejup, pretī bēdām un mūžīgai pazušanai. Neviens cilvēks nepazudīs viens pats savā netaisnībā. Lai arī cik ierobežots varētu būt kāda cilvēka iespaids, tas tomēr darbojas vai nu uz labu vai ļaunu. Kāds cilvēks, atrazdamies uz nāves gultas, izsaucies: "Savāciet manus atstātos iespaidus un apglabājiet tos kopā ar mani." Vai tas ir izdarāms? Nē, nekad. Līdzīgi dadža sēklām tie visur ir izkaisījušies un iesakņojušies un sniegs bagātu ražu.
Maz ir to, kas sliktus ieradumus veido apzinīgi. Bieži atkārtojot nepareizu rīcību, ieradums izveidojas neapzinīgi, un tas tik stipri nopamatojas, ka izmaiņas panākšanai vajadzīgas visneatlaidīgākās pūles. Mums nekad nevajadzētu būt kūtriem grēcīgu ieradumu laušanā. Ja ļaunos ieradumus neuzvarēsim, tad tie uzvarēs mūs un izpostīs mūsu laimi. Daudz ir nelaimīgu cilvēku, kuri atrodas nožēlojamā stāvoklī, vīlušies savās cerībās, /655/ pazemoti un par lāstu visiem savā apkārtnē. Bet ja būtu izlietojuši viņiem piešķirto laiku un izdevības, viņi varētu būt laimīgi un derīgi cilvēki. Daudzi jaunieši izšķiež dārgas dzīvības stundas kūtra, nekam nederīgā sapņošanā (fantazēšanā). Šādiem cilvēkiem trūkst rakstura spēka, kā arī stingru pamatlikumu. Daudzus līdzīgi rotaļlietām mētā vienmēr mainīgie apstākļi. Viņi pastāvīgi gaida uz citu cilvēku līdzjūtību, velti cerēdami kļūt laimīgi caur tiem. Visi, kas iet šo ceļu, vilsies savas cerībās kā uz šo dzīvi, tā arī uz nākošo.
Jaunieši, sanākot kopā, var būt viens otram par svētību vai arī par lāstu. Viņi var viens otru pacelt, stiprināt, būt viens otram par svētību, ejot uz augšu savās tieksmēs un atziņās un
uzvešanās veidā; vai, atļaujoties izturēties bezrūpīgi un neuzticīgi, izplatīt tikai demoralizējošu iespaidu.
Jēzus palīdzēs visiem, kas Viņam uzticēsies. Kas saistīti ar Kristu, tie, pildot Viņa pavēles, jūtas laimīgi. Viņi iet pa ceļu, kurp Viņu Pestītājs viņus ved. Viņa dēļ sizdami sevi krustā ar savām tieksmēm un iekārēm. Šie ļaudis savu cerību likuši uz Kristu, un zemes vētra nespēj viņus no-slaucīt no viņu drošā pamata.
Jaunieši, jūs paši nosakāt, vai jūs izveidosieties par uzticamiem, godīgiem un patiesi lietderīgiem cilvēkiem. Jums visos apstākļos vajadzētu būt gataviem labprātīgi un izšķirīgi nostāties par taisnību. Savus nepareizos ieradumus mēs nepaņemsim līdzi uz Debesīm, un, ja mēs tos šeit nepārvarēsim, tad tie mūs izslēgs no taisno dzīvokļiem. Uzsākot apspiest sliktus ieradumus, sastapsimies ar visstiprāko pretestību, tomēr, neatlaidīgi un enerģiski cīnoties, tos var pārvarēt.
Lai izveidotu pareizus ieradumus, vajadzētu meklēt tādu cilvēku sabiedrību, kuru morāle ir nevainojama un kuru iespaids runā par labu reliģijai. Pastāvīgi vajadzētu atcerēties, ka mums ļauts sagatavoties Debesu pagalmiem. Dārgās pārbaudes laika stundas mums dāvātas, lai mēs atbrīvotos no katra rakstura trūkuma, un mums vajadzētu censties to darīt, ne tikai lai iemantotu nākošo dzīvi, bet arī lai būtu derīgi šeit. Labu raksturu jauniešiem vajadzētu uzskatīt /656/ par kapitālu, kas vērtīgāks nekā zelts, sudrabs vai akcijas. To neskars saimnieciskas krīzes un neveiksmes, un tas nesīs bagātus
augļus, kad visi zemes īpašumi ies bojā. Kristīga rakstura vērtību jauniešiem jāredz augstākā, cēlākā gaismā. Grēks apstulbo acis un aptraipa sirdi. Godīgums, noteiktība un neatlaidība ir īpašības, kuras visiem vajadzētu nopietni censties izkopt, jo tās var īpašnieku apģērbt ar nepārvaramu spēku, - ar spēku, kas viņu dara spēcīgu labiem darbiem, spēcīgu pretoties ļaunam, spēcīgu nelaimē. Tieši šādā vidē rakstura patiesais skaistums atmirdz vislielākajā spožumā.
Daudzi jaunieši maldās, par rakstura spēku uzskatīdami stipras, nesavaldītas kaislības, bet patiesībā cilvēks, kuru vada viņa kaislības, ir vājš cilvēks. Patiesais lielums un cēlums mērojams pēc to izjūtu spēka, kuras cilvēks apspiež, bet ne pēc to izjūtu spēka, kuras viņu apspiež. Stiprākais ir tas, kurš, juzdamies apvainots, tomēr savalda dusmas un piedod ienaidniekam. Tādi cilvēki ir patiesi varoņi.
Daudziem ir tik vāja uztvere par to, kādi viņi var kļūt, ka viņi vienmēr paliks neattīstīti un aprobežoti. Bet, izlietojot Dieva dotos spēkus, viņi būtu attīstījuši cēlu raksturu un atstājuši uz citiem iespaidu, kas mantotu dvēseles Kristum. Zināšanas ir spēks; tomēr intelektuālās spējas bez dievbijības sirdī ir spēks uz ļaunu.
Dievs mums devis intelektuālus un morālus spēkus; tomēr lielā mērā katrs cilvēks pats ir sava rakstura veidotājs. Ar katru dienu šī celtne paceļas augstāk. Dieva Vārds mūs brīdina, lai mēs ņemam vērā, kā ceļam, vai mūsu celtne ir nopamatota uz Mūžīgās Klints. Tuvojas laiks, kad mūsu darbs būs redzams tieši tāds, kāds tas ir. Tagad visiem piešķirts laiks Dieva doto spēju attīstīšanai, lai izveidotu raksturu, kas būtu derīgs šeit un arī augstākai dzīvei pēc tam. /657/
Katrs dzīves solis, lai arī cik nenozīmīgs, atstāj savu iespaidu uz rakstura veidojumu. Labs raksturs ir daudz vērtīgāks par pasaulīgām bagātībām; un tā veidošana ir vislielākais darbs, kādu vien cilvēks var darīt.
Apstākļu veidots raksturs ir mainīgs un neharmonisks - pretrunu pilns. Tā īpašniekam šajā dzīvē nav nekādu augstu mērķu vai nolūku. Viņš neatstāj augšup ceļošu iespaidu uz citu raksturu. Viņš ir bezmērķīgs un bezspēcīgs.
Mums gudri vajadzētu izlietot šeit mums piešķirto laika brīdi. Dievs vēlas redzēt Savu draudzi dzīvu, enerģisku, Viņam nodevušos un strādājošu. Tomēr mūsu ļaudis kā kopa ir vēl tālu no tā. Dievam vajadzīgas stipras, drosmīgas dvēseles, darbīgi, dzīvi kristieši, kas seko īstajai Priekšzīmei un ir gatavi izplatīt izšķirīgu iespaidu par labu Dievam un patiesībai. Dievs mums kā svētu mantu ir uzticējis vissvarīgākās patiesības, un mums jāparāda šīs svinīgās patiesības iespaids uz mūsu dzīvi un raksturu.
