Uzticīgos vecākus gaida bagāts atalgojums. — Ja vecāki pareizi audzinās bērnus, tad viņi paši jutīsies aplaimoti, redzot bērnu kristīgos raksturos savu rūpīgo pūļu augļus. Viņi izdara Dievam vislielāko pakalpojumu, dodot pasaulei pareizi veidotas un disciplinētas ģimenes, kas ne tikai bīstas Dievu, bet ar savu iespaidu uz citām ģimenēm Viņu arī pagodina un slavē; tie saņems savu atalgojumu. (1)
Ticīgie vecāki, jūs gaida atbildīgs darbs; jums savu bērnu soļi jāvada arī reliģiskajā dzīvē. Ja viņi patiesi mīlēs Dievu, tad tie jūs svētīs un cienīs par rūpju pilno gādību un par uzticību viņu tieksmju ierobežošanā un viņu gribas pakļaušanā. (2)
Sēklas agra sēšana sirdī un tās rūpīga kopšana tiks atalgota. (3)
Vecākie vajadzētu strādāt, domājot par nākošo pļauju. Sējot ar asarām un pūloties drosmi atņemošos apstākļos, viss jāvada ar sirsnīgām lūgšanām. Viņi varbūt saskata tikai vēlas un skopas pļaujas iespējas, tomēr tas nedrīkst aizkavēt viņu sēšanu. Viņiem jāsēj pie visiem ūdeņiem, izmantojot katru izdevību augt pašiem un atbalstīt savus bērnus. Tādas sēklas sēšana nebūs veltīga. Pļaujas laikā daudzi uzticīgi vecāki atgriezīsies ar prieku un nesīs savus kūlīšus. (4) [534]
Dodiet saviem bērniem intelektuālu un morālu izglītību. Nopamatojiet viņu prātu ar stingriem, skaidriem principiem. Kamēr jums tas iespējams, lieciet pamatu cēlai vīrišķībai un sievišķībai. Jūsu darbs tiks atalgots tūkstoškārtīgi. (5)
Vecākus atalgos bērnu derīgums Debesīm. — Dieva Vārdā mēs atrodam skaistu laimīgas mājas un tās vadītājas aprakstu: „Viņas dēli priecājas viņas priekšā un daudzina viņu laimīgu esam; viņas vīrs nāk un teic viņu.” Kādu lielāku uzslavu var vēlēties mājasmāte par šeit izteikto? (6)
Ja viņa (īsta sieva un māte) raudzīsies uz Dievu pēc padoma un iepriecas un Viņa bijībā un gudrībā centīsies darīt savus ikdienas pienākumus, tad viņa piesaistīs savai sirdij vīru un redzēs savus bērnus pieaugam par godājamiem vīriem un sievām, kam pietiek morāla spēka sekot savas mātes priekšzīmei. (7)
Par lielu pamudinājumu pūlēties smagu nastu nomāktai mātei vajadzētu būt atziņai, ka katrs pareizi audzināts bērns, kam ir iekšējs greznojums, pazemīgs un lēnprātīgs gara rotājums, būs derīgs Debesīm un mirdzēs Kunga pagalmos. (8)
Debesu līksmei jāsākas mājās. — Debesis no zemes tagad nav vairāk šķirtas kā tad, kad gani klausījās eņģeļu dziesmā. Cilvēce vēl arvien ir tikpat liels Debesu rūpju priekšmets kā tad, kad vienkāršo darbu darošie cilvēki pusdienas laikā sastapa eņģeļus un sarunājās ar Debesu vēstnešiem vīna dārzos un tīrumos. Pildot savus ikdienas pienākumus Debesis mums var būt ļoti tuvu. Eņģeļi no Debesu pagalmiem vēl arvien pavada to cilvēku soļus, kas, paklausot Dieva pavēlei, nāk un iet. (9) [535]
Dzīve uz zemes ir iesākums dzīvei Debesīs; izglītība virs zemes ir iepazīšanās ar Debesu principiem; viss dzīves darbs šeit ir sagatavošanās un radināšanās dzīves darbam tur. Kas mēs tagad esam savā raksturā un svētajā kalpošanas darbā, skaidri rāda, kas mēs būsim tur. (10)
No godīgas sirds darīts darbs saņems bagātīgu atalgojumu. „Tēvs, Kas redz slepenībā, tev to atmaksās gaismā.” Mūsu raksturu veido dzīve, kuru šeit dzīvojam Kristus žēlastībā. Pie dvēseles tiek veikts sākotnējā piemīlīguma atjaunošanas darbs. Tiek piešķirtas Kristus rakstura īpašības, un cilvēkā sāk iemirdzēties dievišķais attēls. Vīru un sievu sejas, kas iet un strādā priekš Dieva, stāsta par Debesu mieru. Viņus apņem Debesu atmosfēra. Šiem cilvēkiem Dieva valstība jau ir sākusies. Viņi priecājas, ka var dzīvot un strādāt par svētību cilvēcei. Kungs viņus pagodina, izlietojot Savā darbā; viņiem tiek uzticēts darīt Viņa darbu Viņa vārdā. (11)
Visiem jākļūst derīgiem Debesu sabiedrībai. — Dievs vēlas, lai visi īstenotu Debesu plānu un lai ikkatrā ģimenē, ikkatrā draudzē, ikkatrā iestādē valdītu dievišķā kārtība un saskaņa. Ja šī mīlestība saraudzētu sabiedrību, mēs kristīgajā laipnībā un izaugsmē, kā arī kristīgajā devībā Viņa asiņu atpirktajiem ļaudīm redzētu atklājamies cēlus principus. Garīgas pārvērtības notiktu visās mūsu ģimenēs, iestādēs un draudzēs. Kad notiks šādas pārvērtības, tad šie iekārtojumi kļūs par Dieva darba rīkiem, ar kuru palīdzību Viņš pār pasauli izlies Debesu gaismu un caur dievišķu sagatavošanu un disciplīnu darīs cilvēkus derīgus Debesu sabiedrībai. (12) [536]
Atalgojums pēdējā lielajā dienā. — Darbā pie saviem bērniem pieķerieties varenajam Dieva spēkam. Lūgšanās nododiet savus bērnus Kungam. Nopietni un nenogurstoši strādājiet viņu labā. Dievs dzirdēs jūsu lūgšanas un vilks viņus pie Sevis. Tad vismaz pēdējā dienā jūs varēsiet viņus pievest Dievam un sacīt: „Redzi, še esmu es un bērni, ko Kungs man devis.”(13)
Kad Samuēls saņems godības kroni, viņš troņa priekšā turēs to rokās un priecīgi atzīs, ka viņa mātes uzticīgās pamācības caur Kristus nopelnu kronējušas viņus ar nemirstīgu godību. (14)
Pasaule nekad nevērtēs gudru vecāku darbu, bet tiesas dienā, kad atvērsies grāmatas, tad parādīsies viņu darbs, kā Dievs to redz, un tiks atalgots cilvēku un eņģeļu priekšā. Tad atklāsies, ka viens pareizi audzināts bērns ir bijis gaisma pasaulei. Tas maksāja asaras, rūpes un negulētas naktis, lai pārraudzītu šī bērna rakstura veidošanu, bet darbs bija darīts gudri, un vecāki no Kunga dzird atzinības vārdus: „Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps.” (15)
Tiesības ieiešanai Ķēniņa pilī. — Māciet mazos bērnus un jauniešus izvēlēties ķēnišķīgās drēbes, kas austas Debesu austuvē, „spožo, tīro audeklu”, kuru valkās visi zemes svētie ļaudis. Šis tērps, kas ir Kristus nevainīgais raksturs, par velti tiek piedāvāts katrai cilvēcīgai būtnei. Bet visi, kas to saņems, tie to saņems un valkās jau šeit.
Māciet bērniem, ka atverot savu sirdi šķīstām, jaukām domām un darot mīlestības un palīdzību sniedzošus darbus, tie ietērpjas Kristus brīnišķajā rakstura tērpā. Šis tērps darīs viņus skaistus un mīlamus jau šeit un pēc tam [537] dos viņiem tiesības ieiet Ķēniņa pilī. Lūk, Viņa apsolījums: „Viņi staigās ar Mani baltās drēbēs, jo viņi ir tā cienīgi.” (16)
Atpestīto dievišķā apsveikšana. — Es redzēju ļoti daudzus eņģeļus atnesam no pilsētas godības kroņus — katram svētam vienu kroni ar viņa vārdu uz tā. Jēzum pieprasot šos kroņus, eņģeļi Viņam tos pasniedz, un ar Savu labo roku mīļais Jēzus liek tos uz svēto galvām. Tādā pašā veidā eņģeļi atnes kokles, un arī tās Jēzus pasniedz svētajiem. Pavēlošais eņģelis dod toni, un visas balsis savienojas pateicības un priecīgas slavas dziesmā; visas rokas veikli skar savu kokļu stīgas, liekot atskanēt varenai un pilnskanīgai melodijai.
Tad es redzēju Jēzu aizvedam atpestītos pie pilsētas vārtiem. Viņš aizskar vārtus un atver tos viņu mirdzošajās virās un pavēl ieiet tautām, kas sargājušas patiesību. Pilsētā viss redzētais ļoti pārsteidza. Visur tie redzēja bagātu godību. Tad Jēzus uzlūkoja Savus atpirktos svētos; viņu sejās atmirdzēja godība; un, raugoties uz tiem, Viņš Savā skaistajā melodiskajā balsī sacīja: „Es redzu Savas dvēseles grūto darbu un esmu apmierināts. Šī godība ir jūsu, lai jūs priecātos mūžīgi. Jūsu bēdām pienācis gals. Nāves vairs nebūs, ne bēdu, ne kliegšanas, nebūs arī nekādu sāpju vairs. „Es redzēju atpestīto pulku pazemojamies un nometam savus mirdzošos kroņus pie Jēzus kājām; un tad, kad Viņa laipnā roka tos uzcēla, tie aizskāra savas zelta kokles un piepildīja visas Debesis ar brīnišķu mūziku un dziesmām Jēzum... [538]
Valoda ir daudz par vāju, lai mēģinātu aprakstīt Debesis. Redzot šo skatu, es jutos bezgala pārsteigts. Neizsakāmā krāšņuma un varenās godības aizrauta, es noliku savu spalvu un izsaucos: „Ak, kāda mīlestība! Kāda brīnišķa mīlestība!” Visskaistākā valoda nevar aprakstīt Debesu godību vai Pestītāja mīlestības neaptveramos dziļumus. (17)
1. — Review and Herald, 1896. g. 17. novembris
2. — Liecības draudzei I – 403. lpp.
3. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem – 144. lpp.
4. — Review and Herald, 1881. g. 30. augusts.
5. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem – 131. lpp.
6. — Veselības reformētājs – 1877. g. decembris.
7. — Laika zīmes, 1877. g. 29. novembris.
8. — Liecības draudzei III – 566. lpp.
9. — Visu laikmetu ilgas – 48. lpp.
10. — Audzināšana – 307. lpp.
11. — Visu laikmetu ilgas – 48. lpp.
12. — Liecības draudzei VIII – 140. lpp.
13. — Manuskripts 114. lpp., 1903. g.
14. — Laba veselība, 1880. g. marts.
15. — Laika zīmes, 1888. g. 13. jūlijs.
16. — Audzināšana – 249. lpp.
17. — Pirmie raksti – 288. 289. lpp.
