Bērni ir atpirkti ar Kristus asinīm. — Kristus jūsu bērnus vērtēja tik augstu, ka atdeva par viņiem Savu dzīvību. Izturieties pret tiem, kā pret Viņa asinīm atpirktiem. Pacietīgi un nepiekāpīgi audziniet tos Viņam. Stingrā audzināšana lai iezīmējas ar mīlestību un iecietību. Ja jūs tā rīkosities, tad tie jums kļūs par līksmības vainagu un mirdzēs pasaulē kā gaisma. (1)
Vismazākais bērns, kas mīl un bīstas Dievu, Kunga skatījumā ir lielāks par visapdāvinātāko, izglītotāko cilvēku, kas nevērīgi izturas pret lielo pestīšanu. Jaunieši, kas savas sirdis un dzīvi svētī Dievam, tādā veidā sevi savieno ar visas gudrības un visas pilnības Avotu. (2)
„Tādiem pieder Debesu valstība.” — Maza bērna dvēsele, kas tic Kristum, Viņa skatījumā ir tikpat dārga kā ap troni stāvošie eņģeļi. Tie jāuzaudzina Kristum, kā arī jāapmāca un jāsagatavo Viņam. Tie jāvada paklausības takā, bet ne izdabāšanā savām tieksmēm un iedomībai. (3)
Ja mēs tikai iegaumētu brīnišķās mācības, kuras Jēzus, norādot uz mazo bērnu, centās iemācīt Saviem mācekļiem, cik daudzas lietas, kas tagad liekas kā nepārvaramas grūtības, tad pilnīgi izzustu! Kad mācekļi nāca pie Jēzus ar jautājumu: „Kas ir lielākais Debesu valstībā?”... Jēzus piesauca bērnu, nostādīja to viņu vidū un sacīja: „Patiesi es jums saku, ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksiet Debesu valstībā. Tāpēc, kas pats pazemojas kā šis bērns, tas ir lielākais Debesu valstībā.”(4) [280]
Dieva īpašums uzticēts vecākiem. — Bērni no vecākiem iegūst dzīvību un iespēju eksistēt, un tomēr jūsu bērni ir dzīvi tikai caur Dieva radošo spēku, jo dzīvības devējs ir Dievs. Atcerēsimies, ka ar bērniem nedrīkstam apieties tā, it kā tie būtu mūsu personīgais īpašums. Bērni ir Kunga mantojums, un atpestīšanas plānā ietverta arī viņu izglābšana, tāpat kā jūsējā. Viņi uzticēti vecākiem, lai tiktu uzaudzināti Kunga pamācībās un norādījumos, ka tie spētu veikt savu darbu šinī laikā un mūžībā. (5)
Mātes, esiet laipnas un maigas pret mazajiem. Arī Kristus reiz bija mazs bērns. Viņa dēļ godājiet bērnus. Raugieties uz viņiem kā uz jums uzticētu svētu mantu, ko nevajadzētu lutināt un padarīt sev par elku, bet kas jāmāca dzīvot šķīstu un cēlu dzīvi. Viņi ir Dieva īpašums; Kungs tos mīl un aicina jūs sadarboties ar Viņu, lai palīdzētu tiem izveidot pilnīgu raksturu. (6)
Ja vēlaties mierā sastapties ar Dievu, tad paēdiniet tagad Viņa ganāmo pulciņu ar garīgu barību; jo katram bērnam iespējams iegūt mūžīgu dzīvību. Bērni un jaunieši ir Dieva īpaša manta. (7)
Jauniešiem dziļi prātā jāiespiež patiesība, ka viņu talanti nepieder viņiem pašiem. Spēks, laiks un prāts ir tikai aizdota manta. Tās īpašnieks ir Dievs, un katram jaunietim vajadzētu apņemties to izlietot vislabākā un pilnīgākā veidā. Viņš ir zars, no kura Dievs gaida augļus; mantas pārvaldnieks, kura pamatkapitālam jāpalielinās; gaisma, kurai jāapgaismo pasaules tumsa. Katram jaunietim un katram bērnam darāms darbs par godu Dievam un par svētību cilvēcei. (8) [281]
Ceļš uz Debesīm piemērots bērna spējām. — Es redzēju, ka Jēzus zina mūsu vājības un visās lietās ir dalījies mūsu piedzīvojumos, tikai ne grēkā; tāpēc Viņš mums ir sagatavojis ceļu, kas atbilst mūsu spēkam un saprātam, un kā Jēkabs lēni un mierīgi ir gājis kopā ar bērniem, cik tie spēja izturēt, lai iepriecinātu mūs ar Savu klātbūtni un nepārtraukti varētu mūs vadīt. Viņš nenicina ganāmpulka bērnus, neizturas pret tiem nevērīgi un neļauj tiem atpalikt. Viņš nav gājis pa priekšu tik ātri, ka mēs ar saviem bērniem būtu spiesti atpalikt; bet dzīvības ceļu Viņš nolīdzinājis pat priekš bērniem. Un no vecākiem Viņš prasa, lai tie Viņa vārdā vadītu savus bērnus pa šauro ceļu. Dievs mums ir noteicis ceļu, kas piemērots bērnu spēkam un saprātam. (9)
1. — Laika zīmes, 1901. g. 3. aprīlis.
2. — Liecības jauniešiem – 329. lpp.
3. — Review and Herald, 1897. g. 30. marts.
4. — Manuskripts 13. lpp., 1891. g.
5. — Laika zīmes, 1894. g. 10. septembris.
6. — Laika zīmes, 1899. g. 23. augusts.
7. — Vēstule 105. lpp., 1893. g.
8. — Audzināšana – 57. 58. lpp.
9. — Liecības draudzei I – 388. 389. lpp.
