Es jau ilgāku laiku esmu vēlējusies runāt ar savām māsām un tām teikt, ka saskaņā ar to, ko Kungam ir paticis man laiku pa laikam rādīt, viņu vidū tiek pielaistas lielas kļūdas. Viņas rūpīgi neizvairās no visa, kas liekas ļauns. Viņas nav sevišķi piesardzīgas savā izturēšanās veidā, kādām vajadzētu būt sievietēm, kas sevi sauc par dievbijīgām. Vārdi viņām nav tik rūpīgi izmeklēti, kādus vajadzētu lietot sievietēm, kas saņēmušas Dieva žēlastību. Viņas pārāk brīvi izturas pret brāļiem. Tās kavējas to tuvumā, tiecas pēc viņiem un liekas, ka vēlētos iekļauties to pulkā. Tām ļoti patīk uzmanības parādīšana no brāļu puses.
Saskaņā ar gaismu, ko Kungs man ir devis, mūsu māsām vajadzētu izturēties pavisam savādāk. Viņām vajadzētu būt atturīgām un ne tik izaicinošām, izkopjot kautrīgumu un apdomību. Kā brāļi, tā māsas, kad sanāk kopā, nododas pārāk vieglprātīgām sarunām. Sievietes, kas sevi sauc par dievbijīgām, daudz niekojas, jokojas un smejas. Tas ir nepiedienīgi un apbēdina Dieva Garu. Šāda izturēšanās atklāj kristīgas smalkjūtības trūkumu. Tā nenopamato dvēseli Dievā, bet gan rada tumsu; tā tiek aizdzīti skaidrie, šķīstie Debesu eņģeļi, un, kas nododas tādām nepareizībām, tie ļoti pagrimst. (16) [333]
Pārāk bieži kārdinātājas ir sievietes. Aiz viena vai otra iegansta tās saista precētu un neprecētu vīriešu uzmanību un ved viņus arvien tālāk, līdz tie pārkāpj Dieva baušļus, līdz ir iznīcināts viņu derīgums un apdraudētas dvēseles... Ja sievietes tikai censtos padarīt savu dzīvi cēlāku un kļūtu par Kristus līdzstrādniecēm, tad viņu iespaids būtu mazāk bīstams; bet ar savu tagadējo vienaldzību pret mājas pienākumiem un prasībām, kuras Dievs tām uzstāda, to ietekme bieži ir spēcīga nepareizā virzienā, viņu spējas panīkst un darbam trūkst dievišķā zīmoga. (17)
Ir tik daudz drošu, izaicinošu precētu un neprecētu sieviešu, kas īpašā veidā mācījušās pievērst sev uzmanību, iekļaujoties jaunu vīriešu sabiedrībā un nododoties flirtam ar precētiem un neprecētiem vīriešiem, ka, ja jūs ar visiem spēkiem nepievērsīsieties Kristum, tad noteikti tiksiet ievilktas sātana tīklos. (18)
Kā Kristus vēstnese es lūdzu jūs, kas atzīstat tagadējo patiesību, nekavējoties atraidīt katru tuvošanos ar netīriem nolūkiem un atstāt tādu cilvēku sabiedrību, kas izelpo netīras domas. Ar visdziļāko riebumu novērsieties no šiem aptraipošiem grēkiem. Bēdziet no tiem, kas kaut vai tikai sarunās ļauj domām plūst šajā gultnē; „jo no sirds pilnības mute runā”...
Jums ne mirkli nevajadzētu pievērsties netīriem, maskētiem priekšlikumiem, jo pat tādas domas aptraipīs dvēseli, kā netīrs ūdens piesārņo kanālu, pa kuru tas plūst. (19)
Sieviete, kas savā klātbūtnē ļauj kādam izteikt netīru vārdu vai mājienu, nav tāda, kādu Dievs to vēlētos redzēt; kas atļausies nepienācīgam tuvumam vai netīriem mājieniem, tā pazaudēs sievietei dotās dievišķās īpašības. (20) [334]
Svētas skaidrības lokā pasargātas. — Mūsu māsām vajadzētu izkopt patiesu lēnprātību; tām nevajadzētu būt izaicinošām, runīgām un pašapzinīgām, bet gan kārtīgām, pieticīgām un lēnām valodā. Viņas var būt laipnas un uzmanīgas. Piemērota un Dievam patīkama būs pretimnākšana, saudzīga, līdzcietīga, žēlojoša un pazemīga izturēšanās. Ja viņas tā nostāsies, tad vīrieši draudzē un ārpus tās neapgrūtinās viņas ar nepiedienīgu uzmanības parādīšanu. Visi jutīs, ka šīs dievbijīgās sievietes apņem svētas skaidrības loks, kas tās aizsargā no visāda veida neattaisnojamas vaļības.
Dažas sievietes, kas saucas par dievbijīgām, ir bezrūpīgas un nepieklājīgi brīvas savā uzvedībā, tādā veidā ejot arvien tuvāk ļaunumam un grēkam. Bet sievietes, kas dievbijīgi ar sirdi un domām kavējas pie tematiem, kas dzīvi dara skaidrāku un paceļ dvēseli Dieva tuvumā, nebūs tik viegli nomaldināmas no tikumības un godīguma tekas. Tās saņems spēku pretoties sātana viltum; tās būs gatavas atraidīt viņa pavedinošos piedāvājumus. (21)
Es jūs aicinu kā Kristus sekotājas, kas nododat augstu ticības apliecību: izkopiet vienkāršības un kautrības nenovērtējami dārgo rotu. Tā aizsargās tikumību. (22)
Valdiet domas. — Tev vajadzētu valdīt pār savām domām. Tas nebūs viegls darbs; tu to nevarēsi, ja nopietni un ar visiem spēkiem nepūlēsies. Tomēr Dievs to no tevis prasa; šis pienākums uzlikts visām atbildīgām būtnēm. Tu esi atbildīga Dievam par savām domām. Ja tu piekop tukšu fantazēšanu, kavējoties pie netīriem tematiem, tad zināmā mērā tu Dieva priekšā esi tikpat vainīga, kā kad tavas domas būtu piepildītas jau darbos, jo to kavē vienīgi izdevības trūkums. Dienām un naktīm sapņot un celt gaisa pilis ir slikts un ārkārtīgi bīstams ieradums. [335] Tam nostiprinoties, to momentāli salauzt un vērst domas uz tīrām, svētām un augstām lietām nemaz nav iespējams. (23)
Sargieties no glaimiem. — Man ļoti sāp, kad redzu, ka cilvēku slavē, tam glaimo un visādi lutina. Dievs man atklājis patiesību, ka daži, kam dāvā tādu uzmanību, nav cienīgi ņemt savā mutē Viņa Vārdu; tomēr mirstīgas būtnes, kas spriež tikai pēc ārienes, tos paaugstina līdz debesīm. Manas māsas, nekad neglaimojiet un nelutiniet nožēlojamos, kļūdainos un maldīgos vīriešus, vai viņi veci, vai jauni, precēti vai neprecēti. Jūs nepazīstat viņu vājības un nezināt, vai tieši šīs uzmanības parādīšana un pārmērīga slavēšana tos nepazudinās. Mani satrauc tuvredzība un gudrības trūkums, kādu šai ziņā parāda daudzi.
Vīri, kas dara Dieva darbu un kuru sirdī mājo Kristus, nepazeminās tikumības standartu, bet gan centīsies to vienmēr paaugstināt. Viņus neiepriecinās sieviešu glaimi un tiem veltītā lutināšana. Lai precējušies un neprecējušies vīrieši saka: „Rokas nost! Es nekad negribu dot ne vismazāko iemeslu runāt par mani ļaunu. Mans labais vārds man ir daudz vērtīgāks par zeltu un sudrabu. Ļaujiet man to paturēt neaptraipītu. Ja cilvēki uzbruks šim vārdam, tad tas nebūs tādēļ, ka es viņiem būtu devis iemeslu to darīt, bet gan tā paša iemesla dēļ, kāpēc ļaunu runāja par Kristus — tie ienīda Viņa rakstura skaidrību un svētumu, jo tas tiem bija pastāvīgs pārmetums.” (24)
Ja sludinātājs kārdina .— Visniecīgāko mājienu, vienalga no kurienes tas nāktu, kas aicina jūs padoties grēkam vai pieļaut vismazāko neattaisnojamo vaļību, vajadzētu atvairīt kā visļaunāko apvainojumu [336] jūsu sievietes cieņai. Nepiemērotā veidā un laikā sniegtam skūpstam uz vaiga vajadzētu jums likt riebumā atgrūst šo sātana sūtni. Ja to dara augstā vietā stāvošs cilvēks, kas strādā svētu darbu, tad viņa grēks ir desmitkārt lielāks, un dievbijīgām sievietēm un jaunietēm to vajadzētu atgrūst ar šausmām, ne tikai grēka dēļ, uz kuru viņš jūs aicina, bet arī tāpēc, ka šis vīrs, kuru ļaudis cienī un godā kā Dieva kalpu, patiesībā ir liekulis un nelietis. (25)
Ja evaņģēlija sludinātājs nesavalda savas zemiskās kaislības, ja viņš neseko apustuļa piemēram un tā apkauno savu ticību un savu amatu, ka nesauc vārdā nodošanos grēkam, tad mūsu māsām, kas cienī dievbijību, ne uz mirkli nevajadzētu sev glaimot, ka noziegums zaudē kaut cik no sava grēcīguma, ja to iedrošinās darīt sludinātājs. Neviena cilvēka acīs pat ne vismazākā mērā nevajadzētu samazināties grēka briesmīgajam grēcīgumam tāpēc, ka ar to ir sapinušies atbildīgās vietās stāvoši vīri. Grēkam jāparādās tikpat grēcīgam un tikpat atbaidošam, par kādu tas vienmēr ir uzskatīts; šķīstām un skaidrām sirdīm vajadzētu izjust riebumu pret cilvēku, kas nododas grēkam, un no viņa izvairīties tā, kā viņi bēgtu čūskas, kuras kodiens ir nāvējošs. Ja māsas atrastos augstākā stāvoklī un ja viņu sirdis būtu tīras un skaidras, tad katra pavedinoša tuvošanās, kaut no sludinātāja puses, tiktu atraidīta ar tādu noteiktību, ka līdzīgi mēģinājumi vairs nekad neatkārtotos. (26)
Esiet uzticīgi svinīgajam laulību solījumam. — Cik uzmanīgam vajadzētu būt vīram un tēvam, lai viņš paliktu uzticīgs svinīgajam laulības solījumam. Cik piesardzīgam tam vajadzētu būt savā raksturā, lai jaunās meitenēs vai pat precētās sievās nepamodinātu domas, kas nesaskan ar augsto, svēto standartu — Dieva bauslību. Kristus rāda, ka šie baušļi [337] sniedzas ļoti tālu, līdz domām, nolūkiem un sirds tieksmēm. Šai ziņā daudzi ir vainīgi. Viņu sirds domas nav šķīstas un svētas, kādām tām pēc Dieva prasībām, vajadzētu būt; un, lai arī cik augsts būtu viņu aicinājums, lai arī cik apdāvināti tie būtu, Dievs viņiem pierakstīs noziegumu un tos uzskatīs par daudz vainīgākiem un vairāk pelnījušiem Viņa dusmas, kā ļaudis, kam mazāk spēju, mazāka gaisma un mazāks iespaids. (27)
Es esmu pamācīta teikt precētiem vīriem, ka jums cieņu un mīlestību pienākas parādīt sievām, jūsu bērnu mātēm. Jums viņām jāparāda uzmanība un jādomā kā tās aplaimot. (28)
Man rādītas ģimenes, kur vīrs un tēvs nav bijis tik rezervēts, tik cienīgs un dievišķi cēls, kādam jābūt Kristus sekotājam. Pret savu sievu viņš nav bijis tik laipns, maigs un pieklājīgs, kādam tam jābūt pret to, kuru viņš Dieva un eņģeļu priekšā solījis mīlēt, cienīt un godāt, kamēr vien viņi abi dzīvos. Mājās pieņemtā meita brīvi un kaut kā izaicinoši sakārtojusi matus, parādījusi laipnu uzmanību, un viņam tas ir paticis, muļķīgi paticis. Sievai viņš vairs neparāda tādu mīlestību un uzmanību kā agrāk. Esiet droši, ka šeit strādā sātans. Cieniet savus kalpotājus, izturieties pret tiem laipni un uzmanīgi, bet neejiet tālāk. Lai jūsu izturēšanās ir tāda, kas kalpotājos neizraisītu nekādu pamudinājumu uz lielāku brīvību. (29)
Sargājiet ģimenes noslēpumus. — Ak, cik daudzu ģimenes dzīve ir sarūgtināta, noārdot sienas, kas sargā ik katras ģimenes noslēpumus un kas domātas ģimenes skaidrības un svētuma saglabāšanai! Sieva sāk uzticēties trešai personai un atklāj ģimenes noslēpumus [338] kādam īpašam draugam. Tas ir sātana viltīgais plāns vīra un sievas atsvešināšanai. Ak, kaut tas vairāk nekad netiktu darīts! Cik daudz grūtību tad tiktu aiztaupīts! Aprociet savā sirdī visu, ko zināt viens par otra kļūdām. Savas bēdas stāstiet tikai Dievam. Viņš var dot jums patiesu padomu un īstu mierinājumu, kas būs šķīsts un bez rūgtuma piegaršas. (30)
