Balss ir talants. — Balss ir uzticēta dāvana, un tā jāizlieto mūsu līdzcilvēku atbalstīšanai, iedrošināšanai un stiprināšanai. Ja vecāki mīlēs Dievu un sargās Kunga ceļu, lai darītu tiesu un taisnību, tad viņu valodai nebūs slimīgas sentimentalitātes piegarša. Tās raksturs būs veselīgs, šķīsts un augšup ceļošs. Gan mājās, gan ārpus tās, viņu vārdi būs izmeklēti un labi. Viņi nepazemosies līdz lētiem izteicieniem. (1)
Katrs vārds atstāj savu iespaidu. — Ikkatrs tēva vai mātes teiktais vārds atstāj savu iespaidu uz bērniem, vai nu labu, vai ļaunu. Ja vecāki saka skarbus vārdus, ja viņi parāda garu, kāds redzams pie šīs pasaules bērniem, tad arī Dievs uz tiem raugās kā uz šīs pasaules bērniem un ne kā uz Saviem dēliem vai meitām. (2)
Īstā laikā pateikts vārds var būt kā laba sēkla jauniešu prātos un rezultātā bērnu mazās kājas ievadīt pareizā tekā. Bet nepareizi vārdi viņu kājas var aizvest samaitātības ceļā. (3)
Eņģeļi dzird mājā runātos vārdus. Tāpēc nekad nerājieties; bet lai jūsu vārdu iespaids līdzīgi smaržīgam vīrakam paceļas uz Debesīm. (4)
Ar laipniem vārdiem, ar laipnu līdzjūtību un mīlestību vecākiem mājas atmosfēru vajadzētu uzturēt šķīstu un patīkamu; tomēr tajā pat laikā pamatlikumos viņiem vajadzētu būt stingriem un nepiekāpīgiem. Ja jūs pret bērniem būsiet stingri, viņi var iedomāties, ka jūs tos nemīlat. To jūs varat arī sagaidīt, tomēr nekad nekļūstiet skarbi vai bargi. Tiesai un žēlastībai jāsadodas rokās; nedrīkst būt nekādu impulsīvu, svārstīgu soļu. (5) [435]
Valodai jābūt iekšējā skaistuma ārējai izpausmei . — Galvenā prasība no valodas ir, lai tā būtu šķīsta, laipna un patiesa — „iekšējā skaistuma ārējā izpausme”... Tādas valodas studijām vislabākā skola ir mājas. (6)
Laipni vārdi atspirdzina dvēseli kā rasa un kā lēns lietus. Raksti par Kristu saka, ka Viņa lūpas bija laipnības pilnas, lai Viņš varētu „zināt, kā īstā laikā teikt vārdus nogurušiem”. Un mums Kungs pavēl, „lai jūsu valoda vienmēr ir laipna,” ka tā var būt par uztaisīšanu tiem, kas to dzird”. (7)
Par balss veidošanu jārūpējas mājās. — Norādījumus par balss veidošanu vajadzētu sniegt mājas lokā. Vecākiem vajadzētu mācīt saviem bērniem runāt skaidri, lai tie, kas klausās, varētu saprast katru teikto vārdu. Viņiem tos vajadzētu mācīt lasīt Bībeli skaidrā un saprotamā valodā, kas pagodina Dievu. Un lai tie, kas nometas ceļos pie ģimenes altāra, uzrunājot Dievu, nepaslēpj seju savās rokās vai krēslā. Lai viņi paceļ savas galvas un tuvojas žēlastības tronim svētā bijībā un modrībā. (8)
Lai jūsu runa ir šķīsta. Izkopjiet maigu un pārliecinošu balss toni, bet ne skarbu un pavēlniecisku. Māciet bērniem izkopt savas balsis. Veidojiet viņu runāšanas paradumu, līdz no viņu lūpām jebkurā pārbaudījumā vairs neizlaužas neviens nelaipns vai rupjš vārds. (9)
Balss veidošana ir lieta, kurai daudz kopēja ar audzēkņa veselību. Jauniešus vajadzētu pamācīt, kā pareizi elpot un kā lasīt, lai plaušām un rīklei netiktu uzlikta nedabīga slodze, bet lai šajā darbā piedalītos arī vēdera muskuļi. Ļaujot skaņai plūst no rīkles un no vokālo orgānu augšējās daļas, tiek apdraudēta šo orgānu veselība un samazināts to spēks. Vēdera muskuļiem jāpadara šī darba [436] smagākā daļa, rīkli izlietojot kā kanālu. Daudzi ir miruši, kas vēl varētu dzīvot, ja viņi būtu pamācīti, kā pareizi jālieto balss. Pareiza vēdera muskuļu pielietošana runājot un lasot dziedēs daudzas balss un krūšu kurvja kaites, kā arī paildzinās dzīves laiku. (10)
Asu un skarbu vārdu iespaids. — Māja, kur tiek izteikti skarbi, satraucoši vārdi un dzirdama neapmierinātība un bāršanās, bērns daudz kliedz; viņa jūtīgais prāts saņem nesaskaņu un izmisuma zīmogu. Tāpēc, mātes, lai jūsu sejās vienmēr ir daudz saules gaismas. Ja varat, smaidiet, un bērna sirds un prāts atstaros jūsu sejās mirdzošo gaismu, kā mākslinieka pulēta dārgmetāla plāksne atstaro cilvēka sejas vaibstus. Pārbaudiet sevi, mātes, un pārliecinieties, vai jūsos vienmēr mājo Kristus, tad arī jūsu bērna viegli veidojamā dvēselē tiks iespiesta dievišķā līdzība. (11)
Lai nav nevienas asas, uzbudinošas skaņas. — Neļaujiet mājās ienākt nekādam nesaskaņu vai strīdu elementam. Runājiet laipni. Nekad neļaujiet balsī ieausties asiem toņiem. Esiet klusi un mierīgi. Atmetiet kļūdu meklēšanu un jebkādu nepatiesīgumu. Sakiet bērniem, ka jūs gribat viņiem palīdzēt sagatavoties svētām Debesīm, kur valda miers, kur nav dzirdama neviena asa, uzbudinoša skaņa. Esiet pacietīgi ar tiem viņu pārbaudījumos, kas jums var likties mazi, bet viņiem lieli. (12)
Ja tēvi un mātes ir atgriezti, tad arī pilnīgi atgriezti būs viņu pārvaldības pamatlikumi. Atgrieztas būs viņu domas; atgriezta būs viņu mēle...
Tad mājās neatskanēs neviens skaļš, dusmīgs vārds. Valodai būs mierinošs un visus klausītājus aplaimojošs raksturs... Izskaudiet no balss visas nepatīkamās iezīmes. (13) [437]
Mums jāapspiež straujums un jāpārbauda, jāuzmana savi vārdi, un šajās lietās mums jāiegūst lielas uzvaras. Mēs esam sātana vergi, ja nepārbaudām savus vārdus un nesavaldām savu dabu. Mēs tad esam padoti viņam. Viņš tur mūs savā gūstā. Visas asās skaņas un nepatīkamie, nepacietīgie, uzbudinošie vārdi ir viņa sātaniskai majestātei pienests upuris. Un tas ir dārgs upuris, daudz dārgāks par jebkuru upuri, kādu mēs varam pienest Dievam; jo tas izposta visas ģimenes mieru un laimi, sagrauj veselību un beidzot ir par iemeslu laimes pilnās mūžības zaudēšanai. (14)
Vai vārdi nesīs saules gaismu vai ēnas? — Ir ļoti no svara, lai bērni un jaunieši tiktu radināti uzmanīt savus vārdus un darbus; jo viņu rīcības veids nes sev līdzi saules gaismu vai ēnas ne tikai viņu pašu mājā, bet arī visiem citiem, ar kuriem viņi nonāk saskarē. (15)
Runāšanas dāvanas negudra izlietošana bieži vien rada nospiedošu sajūtu. Dieva Vārds nevienam nedod tiesības runāt skarbi, ar to ģimenē radot nepatīkamu un nospiedošu sajūtu. Citos ģimenes locekļos izgaist cieņa pret cilvēku, kas tā runā, kur, savaldot savas jūtas, tas varētu iemantot citu uzticību un mīlestību. (16)
Patīkamus vārdus bērniem; cieņas pilnus vārdus vecākiem. — Lai vecāki saka bērniem tikai patīkamus vārdus un bērni vecākiem cieņas pilnus vārdus. Šiem jautājumiem mājas dzīvē ir jāpievērš uzmanība; jo, ja sava rakstura veidošanā bērni pierod pie labiem ieradumiem, tad tiem būs daudz vieglāk pakļauties arī Dieva pamācībām un paklausīt Viņa prasībām. (17)
Izvairieties no visāda veida rupjībām. — Tēvi un mātes, vīri un sievas, brāļi un māsas, nepieradinieties būt vulgāri ne rīcībā, ne [438] vārdos, ne domās. Rupji izteicieni, zemiski joki, laipnības un īstas pieklājības trūkums mājas dzīvē kļūs jums par otru dabu un darīs jūs nederīgus šo cilvēku sabiedrībai, kas tiek svētoti caur patiesību. Māja ir pārāk svēta vieta, lai to apgānītu ar rupjībām, nodošanos miesīgām iekārēm, savstarpējiem apvainojumiem un citām apkaunojošām lietām. Apklusiniet sliktos un ļaunos vārdus; aizdzeniet nesvētās domas, jo Uzticīgais Liecinieks sver ikkatru vārdu, vērtē ikkatru darbu un saka: „Es zinu tavus darbus.” (18)
Ģimenē nemaz nav vietas zemām, lētām un vulgārām sarunām. Ja sirds ir šķīsta, tad no tās izplūdīs gudrības vērtīgās mantas. (19)
Neienesiet savās mājās nekādu tukšu runāšanu. No „veselīgiem vārdiem” nāks labums pat pavisam maziem bērniem. Bet tēva un mātes starpā izmainītie neko nedodošie, tukšie vārdi liks arī bērniem runāt tādus pat vārdus; bet pareizie, bezpartejiskie un nopietnie vārdi izraisīs tādus pat vārdus visos mājas cilvēkos un skubinās viņus rīkoties pareizi. (20)
Dusmīgo, pārsteidzīgo vārdu ļaunums. — Sakot dusmīgus vārdus saviem bērniem, jūs atbalstāt visas taisnības ienaidnieka lietu. Jau no pirmajām dzīvības dienām ikkatram bērnam sniedziet vislabākās izdevības. Mācīšana darbam jāiesāk bērnībā, bez skarbuma un uzbudinājuma, bet gan laipni un pacietīgi, un šo pamācīšanas darbu vajadzētu turpināt visos turpmākajos gados, līdz tie aizsnieguši vīrišķības vai sievišķības brieduma stāvokli. (21)
Lai katra ģimene nopietnās lūgšanās meklē Kungu, izlūdzoties palīdzību Viņa darba veikšanai. Lai viņi pārvar nepārdomātas runāšanas ieradumus vai vēlēšanos vainot citus. Lai viņi mācās mājās izturēties laipni un pieklājīgi, izveidojot rūpīgas apdomības ieradumu. (22) [439]
Kādu ļaunumu ģimenes lokam izdara nepacietībā izteiktie vārdi, jo viena sacītie nepacietīgie vārdi skubina citus atcirst tādā pat garā un veidā. Tad nāk atriebīgi, sevi attaisnojoši vārdi, un tieši šie vārdi ir tie, kas jūsu kaklam uzliek smagu, žņaudzošu jūgu, jo visu šo rūgto vārdu briesmīgā raža nāk atpakaļ pār jums pašiem. (23)
Nepatīkamie vārdi caur ausīm ievaino sirdi, atmodinot dzīvībai dvēseles vissliktākās tieksmes un kārdinot vīrus un sievas pārkāpt Dieva baušļus... Vārdi ir kā izsēta sēkla. (24)
Nesavaldīgi vārdi pieskaitāmi zaimu un lādēšanās vārdiem. — Daudzās ģimenēs tās locekļi ieraduši teikt nepārdomātus, bezrūpīgus vārdus; un ieradums runāt skarbus, spīdzinošus vārdus līdz ar to atkārtošanu kļūst arvien stiprāks, un tā tiek izteikti daudzi nevēlami vārdi, kurus grib dzirdēt sātans, bet ne Dievs... Nekad neizsakiet kvēlojošus dusmu vārdus, jo Dieva svēto eņģeļu skatījumā tie ir kā zaimu un lādēšanās vārdi. (25)
Kā tēvs pazaudēja savu bērnu uzticību. — Mans brāli, tavi uzpūtīgie vārdi kaitē taviem bērniem. Tiem augot, augs arī viņu tieksmes kritizēt citus. Kļūdu meklēšana samaitā tavu dzīvi un ierauj šinī ieradumā arī tavu sievu un bērnus. Tavi bērni netiek iedrošināti uzticēties tev un atzīt savas kļūdas, jo viņi zina, ka tad sekos tavi bargie pārmetumi. Tavi vārdi bieži vien nāk kā postoša krusa pār vāriem stādiem. Nav iespējams novērtēt visu izdarīto ļaunumu. Tavi bērni sāk pielietot viltu, lai tā izvairītos no asajiem vārdiem. Viņi slēps patiesību, lai izbēgtu nopēlumam un sodam. Asas, [440] aukstas pavēles tiem nesniegs nekādu labumu. (26)
Ieteicams solījums. — Ikkatram cilvēkam būtu ieteicams parakstīties zem svinīga solījuma runāt savās mājās laipnus vārdus un ļaut mīlestības likumam pārvaldīt savu valodu. Vecāki, nekad neizsakiet nevienu nepārdomātu vārdu. Ja jūsu bērni rīkojas nepareizi, pamāciet viņus, lai jūsu vārdi ir pilni maiguma un mīlestības. Ik reizi, kad jūs baraties, jūs neizmantojat iespēju sniegt saviem bērniem pacietības un panešanas mācību. Lai mīlestība ir pati galvenā iezīme bērnu izdarītā ļaunuma labošanās. (27)
