Galda sarunas. — Cik daudzas ģimenes savas ikdienišķās ēdienreizes papildina ar šaubām un izjautāšanu! Viņi sagriež gabalos savu draugu raksturus un pasniedz tos kā gardu saldo ēdienu. Apkārt galdam tiek nēsāti vareni neslavas kumosi, lai visiem būtu iespējams kaut ko teikt, un ne tikai pieaugušiem, bet arī bērniem. Ar to tiek apkaunots Dievs. (28)
Mājās nekad nevajadzētu dot vietu kritikai un kļūdu meklēšanai. Mājas miers ir pārāk dārgs, lai to aptraipītu ar šādu garu. Tomēr cik bieži ģimenes locekļi, apsēžoties pie galda, laiž tam apkārt kritikas, kļūdu meklēšanas un citu kauna darbu paplātes. Ja šodien atnāktu Kristus, vai Viņš neatrastu, ka daudzās ģimenēs, kas saucas par kristīgām, tiek kopts kritikas un nelaipnības gars? Šādu ģimeņu locekļi nav sagatavoti pievienoties ģimenei augšā. (29)
Lai sarunas pie ģimenes galda ir tādas, par kurām var domāt, ka tās atstās jauku iespaidu uz bērnu prātu. (30)
Pļāpāšana un tenkošana. — Mēs ar šausmām domājam par cilvēkēdājiem, kas mielojas pie savu upuru siltajām un vēl drebošajām miesām, bet vai tāda paraduma sekas ir briesmīgākas par tām sāpēm un postu, [441] ko izraisa nepareiza motīvu iztulkošana, reputācijas nomelnošana un rakstura analizēšana? Lai bērni un jaunieši zina, ko Dievs saka par tādām lietām: „Nāve un dzīvība stāv mēles galā!” (31)
Pļāpāšanas un tenkošanas gars ir īpašs sātana ierocis nesaskaņu un strīdu sēšanai, draugu izšķiršanai un daudzu ticības izpostīšanai attiecībā uz mūsu nostājas pareizību. (32)
Neuzticības un aizdomu sēklas sēšana ir ienaidnieka atbalstīšana. — Runāt asus vārdus cilvēcīgai būtnei ir dabīgi. Kas pakļaujas šai tieksmei, tie atver durvis sātanam, lai tas ieietu sirdī un liktu tiem veikli atcerēties citu kļūdas un maldus. Tiek pārrunātas viņu nepilnības, izcelti viņu trūkumi un teikti vārdi, kas iznīcina uzticību cilvēkam, kas dara vislabāko, ko viņš spēj, lai kā Dieva līdzstrādnieks izpildītu savu pienākumu. Bieži vien neuzticības sēkla tiek sēta tāpēc, ka kāds domā, ka viņam pienāktos kādas priekšrocības, kuras tam netiek piešķirtas. (33)
Dievs aicina ticīgos pārtraukt kļūdu meklēšanu, pārtraukt nelaipnas un nepārdomātas runas. Vecāki, lai jūsu vārdi, kurus jūs sakāt saviem bērniem, ir laipni un patīkami, ka eņģeļi var jums palīdzēt vadīt tos pie Kristus. Mājas draudzē nepieciešama dziļa reformācija. Iesāciet to tūlīt. Pārtrauciet visu kurnēšanu, gaušanos un ķildošanos. Kas sūdzas un ķildojas, tie aizdzen (Dieva eņģeļus) Debesu eņģeļus un atver durvis ļaunajiem eņģeļiem. (34)
Aicinājums vecākiem būt pacietīgiem un savaldīgiem. — Vecāki, kad jūs esat satraukti, jums nevajadzētu izdarīt tik lielu grēku kā visas ģimenes saindēšanu ar šo briesmīgo uzbudinātību. Tādos brīžos pielieciet sev dubultu sardzi un apņemieties savā sirdī negrēkot ar savām [442] lūpām un teikt tikai patīkamus un iepriecinošus vārdus.” Ar tādu sevis savaldīšanu jūs kļūsiet arvien spēcīgāki. Jūsu nervu sistēma nepaliks tik slimīgi jūtīga. Jums spēku sniegs taisnības pamatlikumi. Jūs stiprinās apziņa, ka savu pienākumu izpildāt uzticīgi. Dieva eņģeļu sejās atplauks smaids par jūsu pūlēm, un viņi jums palīdzēs. (35)
Tēvi un mātes, runājiet laipni ar saviem bērniem; atcerieties, cik jūtīgi esat jūs paši, cik maz jūs varat panest pārmetumus; pārdomājiet un saprotiet, ka jūsu bērni ir līdzīgi jums. Neuzkraujiet viņiem, ko jūs paši nevarat panest. Ja jūs nevarat panest pārmetumus un nopēlumus, tad arī bērni tos nevar panest, kas ir vājāki par jums. Lai jūsu jaukie, priecīgie vārdi ģimenei ir kā saules stari. Jūsu apdomībai, savaldībai un neatlaidībai būs simtkārtīgi augļi. (36)
Ir laiks, kad jāklusē vai jādzied. — Pārbaudījumi nāks, tas tiesa, pat tiem, kas ir pilnīgi svētījušies. Smagi tiks pārbaudīta vispacietīgāko cilvēku pacietība. Vīrs vai sieva var izteikt vārdus, kas it kā skubinās dot nepārdomātu atbildi, bet lai uzrunātais paliek klusu. Klusēšanā ir drošība. Bieži klusēšana ir visbargākais rājiens tam, kas grēkojis ar savām lūpām. (37)
Kad viņi (bērni vai jaunieši) pazaudē savaldīšanās spējas un saka nesavaldīgus vārdus, tad klusēšana bieži vien ir vislabākais rīcības veids, neizsakot nevienu pārmetumu, nosodījumu vai kādu pierādījumu par bērnu uzvešanās nepareizību. Ļoti ātri nāks nožēla. Klusēšana, kurai ir zelta vērtība, bieži vien panāks vairāk nekā visi vārdi, kurus būtu iespējams sacīt. (38) [443]
Kad citi ir nepacietīgi, īgni, satraukti un neapmierināti, jo paša es nav pārvarēts, tad sāciet dziedāt kādu Ciānas dziesmu. Kad Kristus strādāja pie galdnieku sola, citi cilvēki reizēm Viņam uzmācās, cenšoties padarīt To nepacietīgu, bet Viņš uzsāka kādu no skaistajām dziesmām, un, pirms citi saprata, ko dara, tie jau bija pievienojušies dziedāšanai, Svētā Gara tuvuma iespaidoti. (39)
Cīņa par sevis savaldīšanu runājot. — Dievs prasa, lai vecāki ar pašsavaldīšanos un priekšzīmi stipra rakstura veidošanas darbā izplatītu gaismu sava mazā pulciņa lokā. Nevajag nodoties nekādai vieglprātīgai tukšai runāšanai. Dievs redz visas apslēptās dzīves lietas. Daži ved nepārtrauktu cīņu, lai savaldītu sevi. Ik dienas tie klusējot un ar lūgšanām cīnās pret savas valodas un dabas skarbumu. Cilvēki varbūt nekad nenovērtēs šos cīnītājus. No cilvēku lūpām viņi varbūt nekad nesaņems uzslavu par neapdomīgo vārdu savaldīšanu, kas tiecas izlauzties no viņu lūpām. Pasaule nekad neredzēs šīs uzvaras, un, ja viņi tās redzētu, tad tikai nicinātu uzvarētājus. Bet Debesu pārskatos viņi ir ierakstīti kā varoņi. Ir Viens, Kas redz ikkatru apslēpto cīņu un katru kluso uzvaru, un Tas saka: „Pacietīgais ir labāks nekā stiprais, un, kas ir Kungs pats pār savu garu un sirdi, tas ir labāks par to, kas iekaro pilsētas.” (40)
Ja jūs atteiksieties no sava straujuma, satraukuma un asuma, Kungs jums parādīs izeju no stāvokļa grūtībām. Viņš jums palīdzēs izlietot valodas dāvanu Kristum līdzīgā veidā, lai mājā tiktu ienesti dārgie pacietības, mīlestības un iepriecas elementi. (41)
1. — Manuskripts 36. lpp., 1899. g.
2. — Manuskripts 100. lpp., 1902. g.
3. — Review and Herald, 1890. g. 24. jūnijs.
4. — Vēstule 10. lpp., 1912. g.
5. — Review and Herald, 1897. g. 30. martā.
6. — Audzināšana – 235. lpp.
7. — The Youth’s Instructor, 1908. g. 31. martā.
8. — Manuskripts 4. lpp., 1901. g.
9. — Manuskripts 60. lpp., 1903. g.
10. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem – 297. lpp.
11. — Review and Herald, 1904. g. 8. septembris.
12. — Manuskripts 14. lpp., 1905. g.
13. — Vēstule 75. lpp., 1898. g.
14. — Liecības draudzei I – 310. lpp.
15. — Jaunatnes instruktors, 1896. g. 5. novembris.
16. — Manuskripts 60. lpp., 1903. g.
17. — Review and Herald, 1896. g. 17. novembris.
18. — Laika zīmes, 1892. g. 14. novembris.
19. — Review and Herald, 1898. g. 17. maijs.
20. — Review and Herald, 1885. g. 17. maijs.
21. — Manuskripts 53. lpp., 1912. g.
22. — Manuskripts 31. lpp., 1907. g.
23. — Review and Herald, 1913. g. 27. februāris.
24. — Vēstule 105. lpp., 1893. g.
25. — Jaunatnes instruktors, 1894. g. 20. septembris.
26. — Vēstule 8-a. 1896. g.
27. — Vēstule 29. lpp., 1902. g.
28. — Liecības draudzei IV – 195. lpp.
29. — Laika zīmes, 1904. g. 17. februāris.
30. — Manuskripts – 49. lpp., 1898. g.
31. — Audzināšana – 235. lpp.
32. — Liecības draudzei IV – 195. lpp.
33. — Vēstule 169. lpp., 1904. g.
34. — Vēstule 133. lpp., 1904. g.
35. — Liecības draudzei I – 386. 387. lpp.
36. — Liecības draudzei I 401. lpp.
37. — Manuskripts 70. lpp., 1903. g.
38. — Manuskripts 59. lpp., 1900. g.
39. — Manuskripts 102. lpp., 1901. g.
40. — Laika zīmes 1899. g. 23. augusts.
41. — Manuskripts 67. lpp., 1901. g.
