(1904. gada vasarā, kad krīze, ko izraisīja Dr. Dž. H. Kelloga izplatītie panteisma uzskati, sasniedza kritisko punktu un kad viņš izvirzīja neprātīgus priekšlikumus par ārstnieciskā darba vadīšanu, Elena G. Vaita sniedza vairākus brīdinājumus, kas sakopoti un “publicēti mūsu rakstniekiem” sešdesmit lappušu biezā brošūrā Īpašas liecības, Sēr. B, Nr.2. ar virsrakstu “Liecības draudzei, kas satur brīdinājumus, padomus un pamācības ārstiem un sludinātājiem attiecībā uz mūsu pašreizējo stāvokli.” Tālāk sniegti divi raksti, kas arī pilnībā ņemti no šīs brošūras. Sīkāki paskaidrojumi attiecībā uz panteismu atrodami Liecībās, 8. sēj. 255-318.lpp un Ārstnieciskā kalpošana, 427-438.lpp. Atskatu uz piedzīvojumiem sakarā ar panteismu variet izlasīt A.G. Daniēlsa grāmatā Pastāvīgā pravieša gara dāvana, 330-342. lpp un L.H. Kristiana grāmatā Garīgo dāvanu augļi, 277-296. lpp. – Pilnvaroto padome.)
Māciet Vārdu
Vašingtonā, D.C., 1904. gada 24. jūlijā
Mūsu vadošajiem ārstiem:
Dārgie līdzstrādnieki! Es pamodos pulksten vienpadsmitos. Redzētie
skati manā atmiņā ir tik dzīvi, ka es nevaru gulēt. Pie manis ir
nonākusi vēsts no Kunga, ka ir darāms īpašs darbs, lai brīdinātu
ārstnieciskos misionārus [194] no viņus apņemošajām briesmām.
Kungs aicina, lai visi, kas darbā saistīti ar mūsu sanatorijām, sasniegtu augstāku standartu. No patiesības nenāk nekādi meli. Ja mēs sekojam viltīgi izgudrotām pasakām, tad savienojamies ar ienaidnieka spēkiem pret Dievu un pret Kristu. Tos, kas uzņēmušies cilvēku uzliktu jūgu, Kungs aicina to salauzt un vairs ilgāk nevergot.
Cīņa turpinās. Sātans un viņa eņģeli darbojas ar visu netaisnības krāpjošo varu. Tie nenogurstoši cenšas atraut dvēseles no patiesības un taisnības, sējot postu visā Universā. Ar apbrīnojamu čaklumu viņi izstrādā neskaitāmus viltīgus plānus, lai ar tiem savaldzinātu cilvēkus. Viņi pūlas bez pārtraukuma. Ienaidnieks pastāvīgi tiecas ievest dvēseles neticībā un šaubās. Viņš vēlas nobīdīt malā Dievu un Jēzu Kristu, kurš tapa miesa un dzīvoja mūsu vidū, lai mūs mācītu, ka, paklausot Dievam, mēs varam kļūt uzvarētāji pār grēku.
Ļaunums uzbrūk visdažādākajos veidos
Visāda veida ļaunums gaida iespēju, lai mums uzbruktu. Ar apbrīnojamu centību tiks izlietoti glaimi, piekukuļošana, pamudinājumi un solījumi mūs brīnišķi pagodināt.
Ko dara Dieva kalpi, lai pret šo ļaunumu uzceltu aizsprostu “Tā saka Kungs”? Lai uzveiktu patiesību, ienaidnieka spēki strādā bez apstājas. Kur ir Kunga ganāmpulka uzticīgie pārraugi? Kur ir Viņa sargi? Vai tie stāv augstajā tornī, dodot brīdinājuma signālus, vai ļauj briesmām pienākt nepamanītām? Kur ir ārstnieciskie misionāri? Vai tie strādā kopā ar Kristu, nesot Viņa jūgu, vai ir uzņēmušies cilvēku radītu jūgu?
Sātans un viņa eņģeļi dara visu iespējamo, lai iegūtu varu pār cilvēku prātu, lai tos varētu ietekmēt ar meliem un patīkamām pasakām. Vai mūsu ārsti izziņo trauksmi? Vai cilvēki, kas ieņem vadošas vietas mūsu sanatorijās, brīdina par briesmām? Vai, varbūt, [195] daudzi sargi ir aizmiguši, kamēr ļaunas mēles un atjautīgi prāti, kas gadiem ilgi guvuši īpašu pieredzi patiesības apiešanā, nepārtraukti strādā, radot sajukumu un īstenojot sātana plānus?
Lūdzu, lasiet Pāvila aicinājumu kolosiešiem. Viņš runā par savām sirsnīgajām ilgām, lai ticīgo sirdis būtu savienotas “mīlestībā un bagātīgi piepildītas ar saprašanu atzīt Dieva Tēva un Kristus noslēpumu. Tajā ir apslēpta visas gudrības un atzīšanas bagātība.” (Kol. 2:2,3) “To es saku,” viņš paskaidro, “lai neviens jūs nepieviļ ar gudriem vārdiem. (..) Tad nu tā, kā Jūs Kristu Jēzu, Kungu, esat pieņēmuši, tā staigājiet Viņā: iesakņoti un uztaisīti Viņā un apstiprināti ticībā, tā, kā jūs esat mācīti, augdami tajā ar pateicību. Pielūkojiet, ka neviens jūs neaplaupa caur pasaules gudrību un tukšu viltību pēc cilvēku stāstiem, pēc pasaules likumu sākumiem un ne pēc Kristus, jo Viņā mājo visa dievības pilnība cilvēka miesā.” (Kol. 2:4-9, pēc Glika)
Vai mūsu iestāžu darbinieki klusēs, atļaujot izplatīt viltīgus un maldīgus secinājumus, kas draud iznīcināt dvēseles? Ienaidnieka idejas tagad ir izkaisītas it visās malās. Ir plaši izsēta nesaskaņu, neticības un neuzticības sēkla. Vai mūsu ārstnieciskie misionāri pret šo ļaunumu neveidos aizsprostu? Vai nav pienācis laiks katram sev jautāt: vai atļausim ienaidniekam mūs aizvest prom no patiesības sludināšanas darba? Vai ļausim viņam mūs atturēt kļūt par kanāliem, pa kuriem Evaņģēlija svētības kā dzīva straume izplūstu pasaulē? Lai katrs darbinieks tagad pamostas un strādā atbilstoši savai izdevībai! Lai viņš runā vārdus laikā un nelaikā un meklē no Kristus iedrošinājumu un spēku darīt labu!
Briesmas pastāvīgi vairojas
Mums draudošās briesmas pastāvīgi vairojas. Tagad ir īstais laiks apvilkt visas Dieva bruņas un nopietni strādāt, lai sātans neiegūtu vēl [196] kādu priekšrocību. Dieva eņģeļi, kas ir pārāki spēkā, gaida, kad mēs viņus sauksim palīgā, lai cīņas karstumā netiktu aptumšota mūsu ticība. Tagad nepieciešama atjaunota enerģija. Ir jārīkojas modri un piesardzīgi. Vienaldzībai un kūtrumam sekos personīgās paļāvības un Debesu zaudējums.
Šai laikā snaudošās draudzes pamodināšanai jāsniedz Laodiķejas vēsts. Lai doma par laika īsumu jūs pamudina uz dedzīgām un neatlaidīgām pūlēm. Atcerieties, ka sātans ir nonācis ar lielu spēku, lai darbotos ar visu netaisnības pieviļošo varu tajos, kas pazūd.
Vairākus gadus mūsu ārsti ir radināti domāt, ka tie nedrīkst izteikt uzskatus, kas atšķirtos no viņu vadītāja uzskatiem. (Šeit norādīts uz Dr. Dž. H. Kellogu, kas ilgus gadus bija Betlkrīkas sanatorijas galvenais ārsts. – Pilnvaroto padome) Ak, kaut viņi būtu salauzuši šo jūgu! Ak, kaut viņi grēku būtu nosaukuši tā īstajā vārdā! Tad Debesu pagalmos tie netiktu uzskatīti par cilvēkiem, kas, ieņemot atbildīgas vietas, nav runājuši patiesību, nenorājot to, kas nesaskanēja ar Dieva Vārdu.
Ārsti, vai jūs veicinājāt Kunga darbu, uzklausot dīvainus, ar spiritismu saistītus Rakstu izskaidrojumus, izskaidrojumus, kas grauj mūsu ticības pamatus un rada nemieru? Dievs saka: “Es vairs nebūšu ar jums, ja jūs neatmodīsities un neaizstāvēsiet savu Glābēju.”
Sofistika, kas grauj pamatpatiesības
Man jums ir vēsts: Nepalieciet vairs ilgāk kā miermīlīgi klausītāji, kas neprotestē, kad tiek sagrozīta patiesība. Atmaskojiet lielīgo sofistiku, kas, ja to pieņems, liks sludinātājiem, ārstiem un ārstnieciskās misijas darbiniekiem novērsties no patiesības. Tagad ikvienam jāieņem sava vieta. Dievs visus aicina nostāties zem Lielkunga Imanuēla asinīm slacītā karoga. Es esmu pamācīta mūsu ļaudis brīdināt, jo daudziem draud briesmas [197] pieņemt teorijas un sofistiku, kas grauj ticības pamatpatiesības.
Reizēm mūsu ārsti garas stundas pavada pārrunās, kad paši ir noguruši un apmulsuši un nopietnām sarunām nemaz nav gatavi. Ārstnieciskajiem misionāriem vajadzētu atteikties no garām nakts pārrunām, jo tas ir bijis tieši tas laiks, kad sātans ar savu pavedinošo iespaidu ne vienam vien vīram ir nolaupījis ticību, kas vienreiz svētiem dota. Tā cilvēka prātā, kuru ietekmē lielais krāpnieks, bieži uzliesmo lieliskas un asprātīgas idejas. Tie, kas tās uzklausa un pieņem, kļūst savaldzināti, kā čūskas vārdi kādreiz savaldzināja Ievu. Viņi vienlaikus nespēj klausīties aizraujošajos filozofiskajos prātojumos un tajā pašā laikā saglabāt atmiņā skaidru un neaptumšotu Dieva Vārdu.
Mūsu ārsti no savas dzīves ir daudz pazaudējuši, jo, redzot netaisnus darījumus, dzirdot aplamus vārdus un vērojot, kā citi seko nepareiziem principiem, nav pret to iebilduši, baidoties, ka tiks noraidīti.
Visus, kas reiz nonākuši šo spēcīgo iespaidu varā, es aicinu salauzt jūgu, kuram tie tik ilgi pakļāvušies, un nostāties kā brīviem cilvēkiem Kristū. No šī apburtā loka iespējams izrauties vienīgi ar nopietnu piepūli.
Alfa tagad ir redzama
Nepievilieties, pievēršot uzmanību pavedinošiem gariem un velnu mācībām, daudzi atkāpsies no ticības. Tagad mūsu priekšā ir šo briesmu alfa. Omegas raksturs būs vēl daudz pārsteidzošāks.
Mums jāiedziļinās Kristus pienestās lūgšanas vārdos, kas tika izteikti tieši pirms Viņa tiesas un krusta nāves. “Tā Jēzus runāja un, savas acis uz debesīm pacēlis, sacīja: “Tēvs, Mana stunda ir nākusi: apskaidro savu Dēlu, lai Dēls apskaidro Tevi. Itin kā Tu Viņam esi devis varu pār visu miesu, lai Viņš visiem, ko Tu Viņam esi devis, dotu mūžīgu dzīvību. Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu. Es Tevi esmu paaugstinājis virs [198] zemes, pabeigdams to darbu, ko darīt Tu Man esi devis. Un tagad apskaidro Tu Mani, Tēvs, ar to skaidrību, kas Man bija pie Tevis, pirms pasaule bija. Es Tavu vārdu esmu darījis zināmu cilvēkiem, ko Tu Man no pasaules esi devis. Tie bija Tavi, un Man Tu viņus devi, un Tavus vārdus tie ir turējuši.” (Jāņa 17:1-6)
Kristiešiem jāatklāj dievbijība
Dieva taisnība ir absolūta. Tā raksturo visus Viņa darbus un likumus. Un, kāds ir Dievs, tādiem jābūt Viņa ļaudīm. Kristus dzīves piemēram jāatklājas Viņa sekotājos. Visa Jēzus personīgā dzīve un izturēšanās sabiedrībā, katrs vārds un darbs pauda praktisku dievbijību, un šai dievbijībai jākļūst redzamai Viņa mācekļos.
Cilvēki, kas ņem vērā tiem doto gaismu, Kristus rakstura tikumus ieaudīs savā ikdienas gājumā. Kristus negrēkoja, tāpēc ka Viņā nebija grēka. Dievs man ir rādījis, ka arī ticīgo dzīvei jāatklāj pastāvīgi praktizēta taisnība.
Vai Dievs savā Vārdā nav runājis par svinīgiem notikumiem, kuri drīz vien norisināsies? Vai, lasot šos aprakstus, jūs ticat tam, ko Viņš saka? Vai, varbūt, māņu filozofijas iespaidā jūs esat atteikušies no ticības Dievam? Vai ir kāds spēks, kas varētu novērst sodu, kam jānāk pār jums, ja jūs nepazemosiet savu sirdi Dieva priekšā un neatzīsiet savus grēkus? Mani brāļi, kāds stāvoklis šajā ziņā ir ārstnieciskajā misijas darbā? Vai dzīvais Dievs savā Vārdā nerunā uz jums par notikumiem, kas sekos, piepildoties šim Vārdam? Drīz norisināsies pēdējā lielā norēķināšanās ar cilvēkiem. Vai jūsu dzīve ir bijusi tāda, ka, svētnīcas svaros svērti, jūs netiktu atrasti par viegliem? Vai jūsu ticība nav ietekmēta un ierobežota, līdz tā pārvērtusies par neticību? Vai jūsu paklausība cilvēkiem nav kļuvusi par sacelšanos pret Dievu? “Pārbaudiet paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi.” (2. Kor. 13:5) [Special Testimonies, Series B, No. 2, pp. 12-17.] [199]
