(Raksts publicēts The Review and Herald, 1895. gada 25. jūnijā)
“Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu.” (Jāņa 20:21) Mums jāsniedz noteikta liecība par Jēzū atklāto patiesību, kā to darīja Viņš pats un apustuļi. Uzticoties Svētā Gara spēkam, mums jāliecina par krustā sistā un no nāves uzmodinātā Pestītāja žēlastību, laipnību un mīlestību, tā kļūstot par līdzekli tumsas aizdzīšanai no daudzu cilvēku prāta, lai pēc tam no daudzām sirdīm Dievs saņemtu slavu un pateicību. Katram Dieva dēlam un meitai darāms liels darbs. Jēzus saka: “Ja jūs Mani mīlat, turiet Manas pavēles. Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi.” (Jāņa 14:15,16) Un lūgšanā par saviem mācekļiem Viņš piemin, ka nelūdz tikai par pašreiz klātesošajiem, “bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem Man ticēs”. (Jāņa 17:20) Tieši tāpat Viņš paskaidro: “Jūs esat dzirdējuši, ka Es jums esmu sacījis: Es aizeju un atkal nākšu pie jums. Ja jūs Mani mīlētu, jūs priecātos, ka Es aizeju pie Tēva, jo Tēvs ir lielāks nekā Es.” (Jāņa 14:28) Tā mēs noprotam, ka Kristus ir lūdzis par saviem ļaudīm un devis tiem [264] kā saviem līdzstrādniekiem bagātīgus apsolījumus piešķirt vajadzīgos panākumus. Un, ejot pie Tēva, Viņš pat apgalvo, ka tie “darīs lielākus darbus nekā šos (kādus Viņš darīja).” (Jāņa 14:12)
Ak, kādas lielas priekšrocības tiek piešķirtas tiem, kas tic un dara pēc Kristus vārdiem! Tieši atziņa par Kristu kā grēku nesēju un izpirkšanas maksu, kas dota mūsu netaisnības salīdzināšanai, dara mūs spējīgus dzīvot svētu dzīvi. Šī atziņa ir cilvēces Ģimenes laimes sargātāja. Sātans zina, ka bez tās mēs apmulstu un zaudētu spēku. Tad mūsu ticība Dievam izgaistu, un mēs kļūtu par upuri katrai ienaidnieka viltībai. Cilvēka iznīcināšanu viņš ir smalki izplānojis. Viņš starp Dievu un cilvēku vēlas nostāties ar savu pretīgo, līķautam līdzīgo ēnu, lai mūsu skatam aizklātu Jēzu, liekot aizmirst Kristus mīlestības un žēlastības kalpošanu un novēršot mūs no tālākas iepazīšanās ar Dieva lielo mīlestību un spēku, tā aizsprostojot ceļu katram no Debesīm plūstošajam gaismas staram.
Vienīgi Kristus spēja pārstāvēt dievību. Viņš, kurš jau no iesākuma atradās Tēva klātbūtnē, kurš bija skaidri izteikts neredzamā Dieva attēls, vienīgais spēja veikt šo darbu. Nebija tādas vārdiskas izteiksmes, ar kuru pasaulei varētu parādīt Dievu. Viņam pašam sevi vajadzēja atklāt ar skaidru dzīvi, ar pilnīgu uzticēšanos un pakļaušanos Mūžīgā prātam, un ar tādu pazemošanos, no kuras vairītos pat visaugstākais serafs Debesīs. Šī mērķa dēļ mūsu Pestītājs savu dievību ietērpa cilvēcībā un izmantoja tikai cilvēkam pieejamos spēkus, jo vienīgi tā cilvēcei bija iespējams Viņu saprast. Cilvēci spēja aizsniegt vienīgi cilvēciskums. Viņš Dieva raksturu atklāja cilvēka miesā, ko Dievs Tam bija sagatavojis. Kā cilvēks dzīvojot Dieva dzīvi, Viņš svētīja pasauli, ar to pierādot, ka Viņam ir vara cilvēcisko savienot ar dievišķo.
Mūsu kalpošana Kristum
Kristus sacīja: “Neviens nepazīst Dēlu, kā vien Tēvs, un neviens nepazīst Tēvu, kā vien Dēls un [265] kam Dēls to grib darīt zināmu.” (Mat. 11:27) Ak, cik neskaidra vēl ir izpratne par Dieva Dēla brīnišķo darbu! Viņš savās rokās turēja pasaules likteni. Apustuļiem dotais uzdevums attiecas uz Viņa sekotājiem arī mūsu dienās. “Viņa vārdā jāsludina atgriešanās un grēku piedošana visām tautām, iesākot no Jeruzālemes.” (Lūkas 24:47) Mūsu Glābējam pieder “visa vara debesīs un virs zemes” (Mat. 28:18), un šī vara ir apsolīta arī mums. “Jūs dabūsiet spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsiet Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā, un līdz pašam pasaules galam.” (Ap. d. 1:8)
Pat tad, ja kādā draudzē būtu tikai trūcīgi, neizglītoti un vienkārši locekļi, tomēr ticoši un lūdzoši ļaudis, viņu iespaids būs jūtams laikā un mūžībā. Ejot uz priekšu bērnišķā uzticībā un paļaujoties uz Dieva Vārda apsolījumiem, viņiem ir iespējams paveikt daudz laba. Ja tie ļaus savai gaismai spīdēt, tad viņu dzīve pagodinās Kristu un sekmēs Viņa valsts intereses. Ja tie izjutīs savu personīgo atbildību Dieva priekšā, tad meklēs izdevības darboties un spīdēs kā gaisma pasaulē. Īstenojot Dieva paredzēto dvēseļu glābšanas plānu, viņu sirsnība un dedzība kļūs citiem par priekšzīmi. Trūcīgie un neizglītotie, ja vien tie vēlas, var kļūt par Kristus skolas audzēkņiem, kur Viņš tiem iemācīs patieso gudrību. Dzīve, kuru raksturo lēnprātība, bērnišķa uzticība, patiesa dievbijība un neviltota reliģija, atstās lielu iespaidu uz citiem. Personas, kuras baudījušas augstu izglītību, ir noskaņotas vairāk paļauties uz savām grāmatās iegūtajām zināšanām nekā uz Dievu. Bieži vien tās necenšas saprast Kunga ceļus, vienatnē nopietni cīnoties ar Viņu lūgšanās un ticībā pieķeroties Dieva apsolījumiem. Tie, kas saņēmuši Debesu svaidījumu, darbā izies Kristum līdzīgā garā, meklējot izdevības iesaistīt sarunās savus līdzcilvēkus, lai tos iepazīstinātu ar Dievu un Viņa sūtīto Jēzu Kristu, kura atzīšana dod mūžīgu dzīvību. Tie kļūs par dzīvām vēstulēm, atklājot cilvēcei pasaules Gaismu. [266]
Kristus ir devis “ikkatram savu darbu” (Marka 13:34), un Viņš sagaida, ka ikviens cilvēks uzticīgi pildīs savu daļu. Augstiem un zemiem, bagātiem un trūcīgiem – visiem ir sava vieta Meistara plānā, un visi tiek aicināti strādāt. Bet, ja jūs nepaklausāt Kunga balsij, ja jūs neizpildāt Viņa uzdoto pienākumu, droši paļaujoties uz Kristu kā sava spēka un gudrības Avotu, ja jūs nesekojat viņa priekšzīmei, tad pārskatā pretī jūsu vārdam tiek ierakstīts: “Neuzticīgs, kūtrs kalps.” Ja jūs saņemto gaismu nesniedzat tālāk citiem, ja jūs neliekat savai gaismai spīdēt, tad tā drīz vien izdzisīs tumsā un jūsu dvēsele tiks atstāta šausmīgām briesmām. Ikvienam, kas zina patiesību, Dievs saka: “Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir Debesīs.” (Mat. 5:16) Sniedziet patiesības atziņu tālāk citiem, jo tā Dievs vēlas apgaismot pasauli! Ja jūs nenostājaties sev nozīmētajā vietā, ja jūs neliekat savai gaismai spīdēt, tad jūs apņems tumsa. Dievs visus savas Debesu ģimenes dēlus un meitas aicina būt pilnīgi apbruņotiem, lai jebkurā brīdī tie būtu gatavi stāties darba ierindā. Sirds, kuru Kristus mīlestība būs darījusi maigu un līdzjūtīgu, atradīs Kungam Jēzum dārgas pērles. [267]
