(Raksts publicēts The Signs of the Times, 1892. gada 12. decembrī)
Lai nožēlotu grēkus, mums nav vajadzības doties uz mūku celli, kā to darīja Luters, pašiem uzliekot sev sodu netaisnības izpirkšanai un domājot, ka tādā veidā iegūsim Dieva labvēlību. Mums ir zināms gan jautājums: “Vai man jādod par manu pārkāpumu mans pirmdzimtais, manas miesas auglis par manas dvēseles grēkiem?”, gan atbilde: “Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko Kungs no tevis prasa, proti – darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā.” (Mihas 6:7,8) Dziesminieks saka: “Salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi.” (Ps. 51:19) Jānis, savukārt, raksta: “Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” (1.Jāņa 1:9) Vienīgais iemesls, lai grēku nepiedotu, ir neatzīt to Būtni, kuru ievainoja mūsu pārkāpumi un caururba mūsu grēki, jo tad mēs vēl arvien paliekam vainīgi un mums nepieciešama žēlastība. Kas izsūdz savus pārkāpumus, līdz ar to atverot visapslēptākos dvēseles dziļumus, noteikti atradīs sev ceļu pie bezgalīgās līdzjūtības sirds, jo Kungs ir tuvu tam, kam salauzta sirds, un izglābj to, kam sagrauzts gars.
Ak, cik ļoti kļūdās tie, kas iedomājas, ka, grēku atzīstot, tie zaudēs cieņu un samazināsies viņu [327] iespaids starp līdzcilvēkiem! Pieķērušies šiem maldiem, daudzi, lai gan saskata savas kļūdas, tās tomēr neatzīst un nodarītajā netaisnībā nemeklē izlīgumu, tā sabojājot savu un aptumšojot arī citu dzīvi. Nost ar šo iedomāto cieņu! Krītiet uz Klinti un sadauzieties, tad Kristus jums piešķirs patiesu, dievišķu cieņu! Lai lepnums, sevis vērtēšana vai paštaisnība nevienu neattur atzīt grēku, jo tieši grēka atzīšana dod tiesības atsaukties uz apsolījumu: “Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdosies, bet, kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību.” (Sal. pam 28:13) Neslēpiet neko no Dieva un neesiet nolaidīgi atzīt savas kļūdas brāļiem! “Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti.” (Jēk. 5:16) Daudzi grēki paliek neatzīti, un pārkāpējiem ar tiem būs jāsastopas galīgajā norēķinu dienā, tāpēc daudz labāk ir saviem grēkiem ieskatīties acīs jau tagad, tos atzīt un atstāt, kamēr mūsu labā vēl aizlūdz salīdzinošais Upuris. Nekļūdieties attiecībā uz Dieva prātu šajā ziņā! Jūsu dvēseles veselība un arī citu glābšana atkarīga no jūsu izvēlētā ceļa. “Tad nu pazemojieties zem Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā. Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums. “ (1.Pēt. 5:6,7) Tikai pazemīga un sagrauzta sirds kaut cik spēj novērtēt Dieva mīlestību un Golgātas krustu. Tas, kurš saskaņosies ar nosacījumiem Dieva labvēlības iegūšanā, baudīs bagātīgas svētības.
Aicinājums uz nodošanos
Lai Dievs varētu mūs atjaunot, svētot un darīt derīgus Debesu pagalmiem, mums Viņam jānodod sava sirds. Mēs nedrīkstam gaidīt kādu sevišķu laiku, mums jānododas tieši šodien, atsakoties ilgāk vergot grēkam. Vai jums šķiet, ka grēku varēsiet atstāt pamazām? Nē, atstājiet visas nolādētās lietas uzreiz! Ienīstiet to, ko Kristus ienīst, un mīliet to, ko Kristus mīl! Vai Viņš ar savu nāvi un ciešanām nav jums sagādājis visu, kas nepieciešams šķīstīšanai no grēka? Kad mēs sākam saprast, ka esam [328] grēcinieki, kad krītam uz Klinti, lai paši salūztu, mūs noteikti apņems mūžīgās rokas, un mēs nonāksim tuvāk Jēzus sirdij. Tad mūs savaldzinās Viņa jaukums un pamodīsies riebums pret savu paštaisnību. Mums jānonāk krusta pakājē. Jo vairāk mēs pazemosimies, jo cēlāka atklāsies Kristus mīlestība. Viņa žēlastība un taisnība nedos nekādu labumu tam, kurš jūtas vesels, tam, kurš domā, ka viņš ir pietiekoši labs, kurš ir apmierināts ar savu stāvokli. Sirdī, kas neizjūt dievišķās gaismas un palīdzības vajadzību, Kristum nav vietas.
Jēzus sacīja: “Svētīgi garā nabagie, jo tiem pieder debesu valstība.” (Mat. 5:3) Dievā mājo žēlastības pilnība, un mēs varam bagātīgi saņemt Viņa Garu un spēku. Nebarojieties ar paštaisnības sēnalām, bet ejiet pie Kunga! Viņam priekš jums ir vislabākais ietērps, un Viņa rokas ir izstieptas pretī, lai jūs pieņemtu. Tad Kristus sacīs: “Noņemiet tam netīrās drēbes un ietērpiet to svētku drānās!”
Nāc kā nožēlojošs grēcinieks
Bet vai mums jāgaida, līdz sajūtam, ka esam šķīstīti? – Nē, jo Kristus ir apsolījis, ka, “ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” (1.Jāņa 1:9) Dievs tevi pārbauda ar savu Vārdu. Lai ticētu, ka Dievs tevi dzirdējis, nav jāgaida uz brīnišķīgu jūtu pamošanos; jūtas nedrīkst būt kritērijs, jo tās ir nepastāvīgas kā mākoņi. Ticībai ir nepieciešams daudz stiprāks pamats. Kunga Vārdam piemīt mūžīgs spēks, uz kuru tu vari droši paļauties, un Viņš ir sacījis: “Lūdziet, tad jums taps dots!” Skaties uz Golgātu! Vai Jēzus nav apsolījis, ka Viņš būs tavs Aizstāvis? Vai Viņš nav sacījis, ka saņemsi to, ko lūgsi Viņa vārdā? Tev nav jāpaļaujas uz savu krietnumu vai labajiem darbiem. Tev jānāk, paļaujoties uz Taisnības Sauli, ticot, ka Kristus ir atņēmis grēkus un pieskaitījis tev savu taisnību.
Tev jānāk pie Dieva kā nožēlojošam grēciniekam. [329] Jēzus, dievišķā Aizstāvja, vārdā tev jāiet pie žēlsirdīgā, piedodošā Tēva, ticot, ka Viņš darīs tieši tā, kā ir apsolījis. Lai tie, kas alkst pēc Dieva svētībām, klauvē un gaida pie žēlastības troņa, stiprā pārliecībā sakot: “Tu, ak Kungs, esi apsolījis: “Jo ikviens, kas lūdz, dabū un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.”” Kungs ļoti vēlas, lai tie, kas meklē Dievu, ticētu, ka Viņš visu izdarīs, jo Viņam nekas nav neiespējams.
Norādot uz pazīstamu ikdienišķu cilvēku sadzīves ainu, Kungs ir centies mums parādīt, cik Dievs ir labprātīgs uzklausīt un atbildēt mūsu lūgumus. Viņš sacīja: “Vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb, kad tas zivi lūdz, dotu tam čūsku? Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?” (Mat. 7:9-11) Norādot uz vecāku dabīgo mīlestību pret savām atvasēm, Kristus aicina atzīt Dieva labprātību mums palīdzēt. Kurš tēvs spētu novērsties no maizi lūdzoša bērna? Vai kādam ir iemesls apkaunot Dievu, iedomājoties, ka Viņš neatbildēs uz savu bērnu saukšanu? Vai mēs pieļaujam varbūtību, ka vecāki ir spējīgi izjokot un mocīt savu bērnu, pamodinot cerības tikai tāpēc, lai liktu pievilties? Vai tēvs apsolīs savam dēlam sniegt labu un barojošu uzturu un pēc tam viņam dos akmeni? Ja tad jūs, būdami cilvēki un pie tam ļauni, saviem bērniem dodat labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs, kas ir Debesīs, sniegs labu tiem, kas Viņu lūdz. Kungs lūdzējiem apsola dot Svēto Garu.
Nožēlojoša, ticoša grēcinieka vainas atzīšanai Kristus pievieno savu taisnību, lai kritušā cilvēka lūgšana varētu nonākt Tēva priekšā kā smaržīgs vīraks un ticīgā dvēsele saņemtu Dieva žēlastību. Trīcošai, nožēlojošai dvēselei Jēzus saka: “Lai tas paļaujas uz Manu stiprumu, ka tas varētu derēt mieru ar Mani; un tas derēs mieru ar Mani.” (Jes. 27:5. – KJV) ““Tad nāciet, turēsim tiesu!” saka Kungs. “Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu [330] kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna.”” (Jes. 1:18) Vai tu Viņam atļausi par tevi gādāt? Vai tu piekritīsi, ka Viņš kā uzticīgs Radītājs rūpējas par tavu dvēseli? Tad iesim, dzīvosim Viņa vaiga gaismā un lūgsim kā Dāvids: “Šķīsti mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts, mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu!” (Ps. 51:9) Atsaucies ticībā uz Jēzus asinīm, jo vienīgi tās tevi var darīt baltāku par sniegu. Tu varbūt domā, ka visus elkus nolikt vienā reizē tev būs par grūtu. Bet tāda atteikšanās taču ir attēlota ar triecienu, krītot uz klinti. Tāpēc atsakies no visa, kas šķir no Dieva, jo, kamēr tu pats neesi salūzis, tev nav nekādas vērtības.
Kad tu novērsīsies no caurajām akām, kur nav ūdens, un Jēzus, sava Aizstāvja, vārdā nāksi tieši pie Dieva, lūdzot visu tev nepieciešamo, tad Kristus taisnība tiks uzskatīta par tavu taisnību un Kristus rakstura vērtība – par tavu vērtību. Tad tu sapratīsi, ka taisnošana iegūstama vienīgi ticībā Kristum, jo Viņā atklājas Dieva rakstura pilnība, Viņa dzīve liecina par svētuma principu spēku. Kristus salīdzinošās asinis grēcinieku atbrīvo no šīs verdzības un soda; bezgrēcīgā Vietnieka un Galvotāja pilnība padara to spējīgu pazemīgi paklausīt visiem Dieva likumiem. Bez Kristus viņš kā grēcinieks ir pakļauts bauslības paredzētajam sodam, bet ticība Kristum viņu Dieva priekšā padara taisnu. [331]
