(Daļa no uzrunas Otsego, Mičiganā, 1890. gada 10. oktobrī, kas publicēta The Review and Herald, 1891. gada 3. februārī)
Uz Otsego ļaudīm es runāju, izmantojot Atklāsmes grāmatas 2. nodaļas 4. un 5. pantu: “Bet Man pret tevi ir tas, ka tu esi atstājis savu pirmo mīlestību. Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus. Bet, ja ne, tad Es nākšu pie tevis un nostumšu tavu lukturi no tā vietas, ja tu neatgriezīsies.” (Atkl. 2:4,5) Cilvēkiem, kam šie vārdi adresēti, ir daudz izcilu īpašību, kuras atzinis arī Uzticīgais Liecinieks. “Bet,” Viņš saka, “man pret tevi ir tas, ka tu esi atstājis savu pirmo mīlestību.” Šis trūkums ir jānovērš, jo to nevar aizstāt pat visas citas labās īpašības. Tāpēc draudzei tiek dots padoms: “Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus. Bet, ja ne, tad Es nākšu pie tevis un nostumšu tavu lukturi no tā vietas, ja tu neatgriezīsies.(..) Kam ir ausis, tas lai dzird, ko Gars saka draudzēm: tam, kas uzvar, Es došu ēst no [370] dzīvības koka, kas ir Dieva paradīzē.” (Atkl. 2:4-7)
Šie vārdi sevī ietver Uzticīgā Liecinieka brīdinājumus, rājienus, draudus un apsolījumus. Viņš ir Tas, kurš savā labajā rokā tur septiņas zvaigznes. “Septiņas zvaigznes ir septiņu draudžu eņģeļi, un septiņi lukturi ir septiņas draudzes.” (Atkl. 1:20)
Svērta svētnīcas svaros, šī draudze ir atrasta par vieglu, jo tā atstājusi savu pirmo mīlestību. Uzticīgais Liecinieks saka: “Es zinu tavus darbus un pūles, tavu pacietību un ka tu nevari panest ļaunus cilvēkus un esi pārbaudījis tos, kas saucas par apustuļiem, bet nav, un esi atradis tos par melkuļiem. Tev ir pacietība, tu esi grūtumu nesis Mana Vārda dēļ un neesi piekusis.” (Atkl. 2:2,3) Tomēr, neskatoties uz visu to, draudze ir atrasta par vieglu. Kas tad bija šis liktenīgais trūkums? – “Tu esi atstājis savu pirmo mīlestību.” - Vai tas neattiecas arī uz mums? Mūsu doktrīnas var būt pareizas; mēs varam ienīst viltus mācības un nepieņemt tos, kas nav uzticīgi pamatlikumiem; mēs varam strādāt ar nenogurstošu enerģiju; bet ar to vēl nepietiek. – Kādi ir mūsu motīvi? Kāpēc mēs vēl tiekam aicināti atgriezties? – “Tu esi atstājis savu pirmo mīlestību.”
Lai katrs draudzes loceklis iepazīstas ar šo svarīgo brīdinājumu un rājienu! Lai ikviens, kas cīnās par patiesību un diskutē par teorijām, pārdomā, vai viņš nav pazaudējis Kristus maigo mīlestību. Vai Kristus nav atstāts ārpus uzrunām un ārpus sirds? Vai nedraud briesmas, ka daudzi iziet misijas darbā, lai apliecinātu patiesību, neieaužot savās pūlēs Kristus mīlestību? Šis Uzticīgā Liecinieka svinīgais brīdinājums nozīmē daudz; tas prasa, lai jūs pārdomātu, no kā esat atkrituši un atgrieztos, un darītu pirmos darbus. “Bet, ja ne,” saka Uzticīgais Liecinieks, “tad Es nākšu pie tevis un nostumšu tavu lukturi no tā vietas, ja tu neatgriezīsies.” (Atkl. 2:5) Ak, kaut draudze saprastu, cik ļoti tai nepieciešama pirmās mīlestības degsme! Ja tās pietrūkst, tad viss cits labais vairs neko nedod. Aicinājumu atgriezties nevar atstāt neievērotu, nepakļaujot sevi briesmām. Nepietiek ar ticību patiesības teorijai. Šīs teorijas [371] sludināšana neticīgajiem jūs vēl nedarīs par Kristus lieciniekiem. Gaisma, kas iepriecināja jūsu sirdi, kad sapratāt šim laikam domāto vēsti, ir būtiskākais elements jūsu piedzīvojumos un darbā, bet tā ir pazudusi no jūsu sirds un dzīves. Kristus redz jūsu dedzības trūkumu un paziņo, ka jūs esat krituši un atrodaties bīstamā stāvoklī.
Par mīlestību un bauslību runājiet kopā
Parādot bauslības saistošās prasības, daudzi ir kļūdījušies, maz pieminēdami Kristus bezgalīgo mīlestību. Tie, kas ļaudīm sludina tik lielas patiesības un tik svarīgas reformas, nav izpratuši salīdzinošā Upura vērtību, kurā atklājas Dieva lielā mīlestība uz cilvēku. Mīlestība uz Jēzu un Jēzus mīlestība uz grēciniekiem ir izstumta no to cilvēku reliģiskajiem piedzīvojumiem, kam uzticēts sludināt Evaņģēliju, un cilvēces Glābēja vietā ir paaugstināts paša es. Bauslība tās pārkāpējiem jāsludina ne atšķirti no Dieva, bet kā Viņa prāta un rakstura atklāsme. Kā saules gaismu nevar atdalīt no saules, tāpat nav iespējams cilvēkam pareizi parādīt Dieva bauslību, ja par to runā, nenorādot uz dievišķo Autoru. Vēstnesim vajadzētu būt spējīgam paskaidrot: “Bauslībā ir izteikta Dieva griba; nāciet un paši pārbaudiet, ka bauslība tiešām ir, kā Pāvils to apliecina, – svēta, taisna un laba.” Tā norāj grēku un notiesā grēcinieku, bet tā arī rāda, ka pārkāpējam nepieciešams Kristus, kurš ir bagāts žēlastībā, laipnībā un patiesībā. Kamēr bauslība nevar atbrīvot no soda un prasa, lai grēcinieks samaksā visu savu parādu, Kristus ir apsolījis pilnībā piedot visiem, kas atgriežas un uzticas Viņa žēlastībai. Ikviena grēkus nožēlojoša, ticoša dvēsele var bagātīgi baudīt Dieva mīlestību. Grēka traipus var nomazgāt vienīgi salīdzinošā Upura asinis, tāpēc arī nācās upurēt To, kurš bija līdzīgs Tēvam. Neviena cita mazāka dāvana nebija derīga. Kristus darbs – Viņa dzīve, pazemošanās, nāve un pazudušā cilvēka aizstāvēšana – paaugstina bauslību un dara to godājamu.
Daudzas uzrunas par bauslības prasībām palikušas bez Kristus, un šī trūkuma dēļ patiesība [372] nav spējusi atgriezt cilvēkus. Bez Kristus žēlastības nav iespējams noiet pat vienu soli paklausībā Dieva likumiem. Cik nepieciešami tāpēc grēciniekam dzirdēt kaut ko par viņa Glābēja un Drauga mīlestību un spēku! Lai gan Kristus vēstnesim par bauslības prasībām jārunā skaidri un noteikti, tomēr tikpat droši jāuzsver, ka neviens nevar tikt attaisnots bez Kristus salīdzinošā upura. Bez Kristus atliek vienīgi nosodījums, bailes izraisoša briesmīgo dusmu nojauta, un beidzot pilnīga atšķirtība no Dieva klātbūtnes. Bet tas, kura acis tiks atvērtas, lai ieraudzītu Kristus mīlestību, iepazīsies ar līdzjūtības un žēlastības pilno Dieva raksturu. Par Viņu vairs nedomās kā par tirānisku, nepielūdzamu būtni, bet kā par tēvu, kurš ilgojas apskaut savas vainas atzīstošo dēlu. Tad grēcinieks priekā izsauksies tāpat kā dziesminieks: “Kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas.” (Ps. 103:13) Uzlūkojot Kristu Viņa patiesajā raksturā, dvēselē izgaist viss nemiers un bezcerība.
Trešās eņģeļa vēsts būtība
Daži mūsu brāļi izteikuši bažas, ka mēs par daudz kavējamies pie temata par taisnošanu ticībā, bet es lūdzu Dievu un ceru, ka cilvēki veltīgi neuztrauksies, jo šo mācību nav bīstami pasludināt tā, kā tā izcelta Rakstos. Ja mēs pagātnē nebūtu nokavējuši pareizi pamācīt Dieva ļaudis, tad tagad nebūtu vajadzības šai mācībai pievērst īpašu uzmanību. (..) Svētajos Rakstos dotie ārkārtīgi lielie un dārgie apsolījumi tika pazaudēti no redzesloka tieši tā, kā to vēlējās visas taisnības ienaidnieks. Viņš starp mums un Dievu ir atstājis savu tumšo ēnu, lai ļaudis nevarētu saskatīt Kunga patieso raksturu. Dievs par sevi ir skaidri teicis, ka Viņš “ir žēlīgs un sirdsmīlīgs Dievs, lēnprātīgs un liels žēlastībā un uzticībā.”
Vairāki man vēstulēs ir jautājuši, vai vēsts par taisnošanu ticībā ir trešā eņģeļa vēsts, un es esmu atbildējusi: “Tā ir trešās eņģeļa vēsts būtība.” – The Review and Herald, 1890. gada 1. aprīlī. [373]
