(Raksts publicēts Piezīmju lapās, Draudze, Nr. 5., Neipīrā, Jaunzelandē, 1893. gada 9. aprīlī.)
Brāli A.T. Džouns!
Es atrados kādā sanāksmē, kur bija sapulcējušies daudzi cilvēki.
Šajā sapnī redzēju kā tu runā par ticību un par ticīgiem pieskaitāmo
Kristus taisnību. Tu vairākas reizes atkārtoji, ka darbi neko nenozīmē,
ka šeit nav nekādu nosacījumu. Tematu tu izklāstīji tādā gaismā, kas, kā
es to zinu, daudziem liks apmulst un nostādīs nepareizās attiecības
ticību un darbus. Tāpēc arī nolēmu Tev rakstīt. Tu šo tēmu izklāsti
pārāk spēcīgi. Taisnošanai un svētošanai, kā arī Kristus taisnības
saņemšanai ir nosacījumi. Es zinu, ko Tu ar to domā, bet daudzu prātā Tu
atstāj nepareizu iespaidu. Lai gan labi darbi neizglābs nevienu
dvēseli, tomēr nevienai dvēselei nav iespējams izglābties bez labiem
darbiem. Dievs mūs glābj saskaņā ar likumu, ka mums jālūdz, ja vēlamies
saņemt, jāmeklē, ja gribam atrast, un jāklauvē, ja vēlamies, lai durvis
atveras. [378]
Kristus apliecina, ka ir gatavs izglābt katru, kas vien pie Viņa nāk. Viņš visus aicina, sakot: “Kas nāk pie Manis, to es tiešām neatstumšu.” (Jāņa 6:37) Īstenībā Tu šos tematus izproti tāpat kā es, tomēr, par tiem runājot, Tavs izteiksmes veids liek prātam apmulst. Un pēc tam, kad Tu tik radikāli esi paudis savas domas par darbiem, bet vēlāk par šo tēmu tiec jautāts, Tu vairs pats to tik skaidri neapzinies un arī citiem nespēj precīzi paskaidrot, jo starp šiem apgalvojumiem un personīgo ticību un principiem nevari atrast īstu saskaņu.
Kāds jauneklis gāja pie Jēzus un jautāja: “Labais Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgu dzīvību?” (Markus 10:17) Un Kristus viņam atbildēja: “Kāpēc tu Mani sauc labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs. Bet, ja tu gribi dzīvībā ieiet, tad turi baušļus.” Tas atkal jautāja: “Kādus?” Jēzus dažus citēja, un jauneklis Viņam sacīja: “Visu to esmu turējis no savas jaunības, kā man vēl trūkst?” Tad Jēzus sacīja: “Ja tu gribi būt pilnīgs, tad noej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod to nabagiem; tad tev būs manta Debesīs; un tad nāc un staigā Man pakaļ.” – Šeit ir nosacījumi, un Bībele ir pilna ar tādiem nosacījumiem. “Bet, kad jauneklis dzirdēja šos vārdus, viņš aizgāja noskumis, jo tam bija daudz mantas.” (Mat. 19:17.20-22)
Lietas, kas jāievēro
Kad Tu saki, ka nav nosacījumu, – un daži tādi izteicieni ir ar visai plašu nozīmi, – tu radi grūtības izpratnē, tāpēc atsevišķi cilvēki Tavos spriedumos neredz saskaņu. Viņi neizprot, kā Tevis teikto savienot ar Dieva Vārda skaidrajām liecībām. Lūdzu, esi piesardzīgs! Šie spēcīgie apgalvojumi attiecībā uz darbiem mūs nestiprina. Tavi izteicieni mūsu pozīcijas padara nedrošas, jo būs daudzi, kas Tevi uzskatīs par ekstrēmistu un līdz ar to neieklausīsies bagātīgajās atziņās, ko Tu tiem vari sniegt jautājumos, kas tiem būtu jāsaprot.(..) Mans brāli, prātam šo lietu ir grūti [379] aptvert, tāpēc neieved ļaudis apmulsumā ar domām, kas nesaskan ar Vārdu! Lūdzu, ņem vērā, ka, Kristum sludinot, daudzi mācekļi savā nezināšanā vēl bija visai nožēlojami, bet, kad pār tiem nāca Jēzus apsolītais Svētais Gars, kas arī svārstīgo Pēteri padarīja par ticības varoni, ak, kāda pārmaiņa notika viņa raksturā! Tāpēc ar pārspīlētiem izskaidrojumiem vai izteicieniem neliec uz ceļa nevienu oli, pie kura varētu paklupt ticībā vāja dvēsele. Vienmēr esi izturēts, mierīgs, nopietns un pamatots. Nevienā jautājumā nenoej galējībās, bet stāvi uz droša pamata. Ak, dārgo, dārgo Pestītāj! “Kam ir mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos.” (Jāņa 14:21)
Īstā pārbaude ir darīt to, ko pavēlējis Kristus. Tas ir pierādījums cilvēciskās būtnes mīlestībai uz Jēzu, un cilvēks, kurš dara Kristus prātu, ar saviem paklausības, skaidrības un rakstura svētuma augļiem pasaulei nodos praktisku liecību.(..)
Ak, mans brāli, staigā uzmanīgi kopā ar Dievu! Un atceries, ka dažu acis Tevi cieši vēro, gaidot, ka Tu nesasniegsi mērķi, paklupsi un kritīsi. Bet, ja Tu pazemībā stipri pieķersies Jēzum, tad viss būs labi.(..)
Kristus skolā mēs nekad nevaram būt absolventi. Mums jāstrādā pēc saskaitīšanas plāna, un Kungs darbosies pēc reizināšanas plāna. Bet dzīvot pēc saskaitīšanas plāna, kas iespējams, pateicoties Kristus žēlastībai, nozīmē nepārtrauktu uzcītību, jo tikai tad būs droša mūsu aicināšana un izredzēšana.(..) “Jo, to darīdami, jūs nekad neklupsiet. Tas lielā mērā veicinās jūsu ieiešanu mūsu Kunga un Pestītāja valstībā.” (1.Pēt. 1:10,11) – Vēstule 44, 1893. gads.
Nekādu kompromisu ar grēku
Lai mani brāļi ļoti uzmanās, stāstot ļaudīm par ticību un darbiem; lai sargās [380] kādu ievest apmulsumā! Cilvēki ir jāpamudina būt čakliem labos darbos. Viņus vajadzētu pamācīt, kā gūt sekmes, kā kļūt skaidriem un kad viņu dāvanas var būt patīkamas Dievam. Visam pamatā ir Kristus asiņu nopelns. Ļaudīm ir jāsniedz noteiktas, skaidras vēstis, un jānorāj katrs ļaunuma izpausmes veids.
Ja kādas draudzes eņģelim dots līdzīgs uzdevums tam, kādu saņēma Efezas draudzes eņģelis, tad lai no cilvēciskajiem darbiniekiem atskan vēsts, kas norāj vieglprātību, atkrišanu un grēku, tā ka ļaudis tiek vadīti uz atgriešanos un grēku nožēlu. Nekad necentieties kādu grēku apklāt, jo vēstī, kas satur rājienu, kā pirmais un pēdējais jāpasludina Kristus, jo Viņš ikvienai dvēselei nozīmē visu.
Viņa spēks gaida, lai to pieprasītu tie, kas vēlas uzvarēt. Rājiena nesējam savi klausītāji jāiedvesmo sākt cīņu par uzvaru. Tie jāiedrošina, lai cenšas atbrīvoties no katra grēcīga ieraduma, no katras sliktas īpašības, pat tad, ja sevis aizliegšana līdzinātos labās acs izraušanai vai labās rokas nociršanai no miesas. Nepieļaujiet nekādu piekāpšanos vai kompromisu attiecībā uz ļaunajiem ieradumiem vai grēcīgu rīcību. – Manuskripts Nr. 26-a, 1892. gads
Sadarbība ar Dievu
Cilvēkam ir jāsadarbojas ar Dievu, izlietojot visas Viņa piešķirtās spējas. Tas nedrīkst palikt neziņā par pareizajiem pamatlikumiem ēšanā un dzeršanā, kā arī visos pārējos dzīves ieradumos. Kungs vēlas, lai Viņa cilvēciskie pārstāvji uz Zemes vienmēr un visur darbotos kā saprātīgas, atbildīgas būtnes.(..)
Mēs nevaram pieļaut nevērīgu izturēšanos ne pret vienu Dieva sniegto gaismas staru. Kūtrums tur, kur vajadzīga uzcītība, ir grēks. Cilvēciskajam pārstāvim jāsadarbojas ar Dievu un jāvalda pār pakļautībā turamajām kaislībām. Tāpēc lūgšanās nenogurstoši jāsauc uz Kungu, lai pastāvīgi saņemtu žēlastību sava gara, temperamenta un rīcības pārvaldīšanai. Pateicoties Kristus žēlastībai, [381] ikviens var uzvarēt, bet būt par uzvarētāju nozīmē vairāk, nekā daudzi to saprot.
Dieva Gars atbildēs uz katras grēkus nožēlojošas sirds saucienu, jo nožēla ir Dieva dāvana un pierādījums, ka Kristus dvēseli velk pie sevis. Bez Kristus mēs neko nevaram nožēlot, tāpat kā bez Viņa nevaram saņemt piedošanu, tomēr ikvienam Zemes iemītniekam, kuru pilda cilvēciskas kaislības un lepnums, tieša iešana pie Jēzus, uzticoties Viņam visās lietās, prasa pazemošanos.(..)
Lai neviens neizsaka domas, ka lielajā cīņā par uzvaru cilvēkam jādara pavisam maz vai nemaz, jo Dievs bez cilvēka līdzdalības tā labā neko nedarīs. Bet, lai neviens arī nesaka, ka Jēzus jums palīdzēs tikai pēc tam, kad jūs no savas puses būsiet darījuši visu iespējamo. Kristus ir paziņojis: “Bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jāņa 15:5) No sākuma līdz galam cilvēkam jābūt Kristus līdzstrādniekam. Ja Svētais Gars nedarbosies sirdī, tad mēs kļūdīsimies un kritīsim ikkatrā solī. Cilvēka pūles vienas pašas ir pilnīgi bezvērtīgas; bet sadarbība ar Kristu nozīmē uzvaru. Mums pašiem sevī nav spēka nožēlot grēku. Nesaņemot dievišķo palīdzību, mēs nespējam spert pirmo soli pretī savam Glābējam. Viņš saka: “Es esmu Alfa un Omega, sākums un gals” (Atkl. 21:6) ikvienas dvēseles glābšanā.
Bet, lai gan Kristus būtībā ir viss, mums ikviens cilvēks tomēr jāiedrošina būt nenogurdināmi čaklam. Mums pašiem jācenšas, jācīnās, jāpieliek pārcilvēciskas pūles, jāpaliek nomodā un jālūdz, jo pretējā gadījumā viltīgais ienaidnieks mūs uzvarēs. Spēks un žēlastība, kas garantē uzvaru, nāk no Dieva, tāpēc mums visu laiku jāpaļaujas uz Jēzu, kurš spēj pilnībā izglābt visus, kas caur Viņu nāk pie Dieva. Nekad neatstājiet iespaidu, ka cilvēkam no savas puses jādara maz vai nemaz; labāk māciet cilvēkus sadarboties ar Dievu, lai tie kļūtu par uzvarētājiem.
Lai neviens nesaka, ka jūsu darbam Dieva priekšā nav nekādas nozīmes. Tiesā spriedumu pasludinās, ņemot vērā to, kas darīts, vai – kas palicis nepadarīts. (Mat. 25:34-40)
No Dieva žēlastības saņēmēja tiek prasīta piepūle un darbs, [382] jo tie ir augļi, kas nosaka koka raksturu. Lai gan cilvēka labajiem darbiem bez ticības Jēzum nav vairāk vērtības nekā Kaina upurim, tomēr, apklāti ar Kristus nopelnu, tie liecina, ka to darītājs ir cienīgs iemantot mūžību. Tas, ko pasaule uzskata par morāli, neatbilst dievišķajam standartam, un Debesīs to vērtē ne vairāk kā Kaina upuri. – Manuskripts Nr. 26-a., 1892. gadā.
Pakļaujoties Svētajam Garam
Ikviens, kas saprot, ko nozīmē būt kristietim, šķīstīs sevi no visa, kas viņu vājina un aptraipa. Tas katru ieradumu saskaņos par patiesības Vārda prasībām un ne tikai ticēs glābšanai, bet, pakļaujoties Svētā Gara pārveidojošajai varai, ar bijību un drebēšanu pūlēsies, lai to panāktu. – The Review and Herald, 1888. gada 6. martā.
Jēzus pieņem mūsu apņemšanos
Kad sirds vēlas paklausīt Dievam, un cilvēks cenšas sasniegt šo mērķi, tad Jēzus tādu vēlēšanos un pūles pieņem kā cilvēka labāko kalpošanu un trūkumu aizstāj ar savu dievišķo nopelnu. Tomēr Viņš neatzīs tos, kas apgalvo, ka tic Kristum, bet neņem vērā Viņa Tēva baušļus. Par ticību ir dzirdēts daudz, bet mums vajadzētu vairāk dzirdēt par darbiem. Praktizējot bezrūpīgu, piekāpīgu reliģiju, kas nepazīst krustu, ļaudis pieviļ paši savas dvēseles, jo Jēzus saka: “Ja kas grib Man sekot, tas lai aizliedz sevi un ņem savu krustu un seko Man.” – The Signs of the Times, 1890. gada 16. jūnijā. [383]
