Dažos gadījumos ģenerāļi ir nonākuši briesmīgos savstarpējos strīdos, kad no viņu vīriem daudzi ir krituši un kad spēku papildinājums īstā brīdī būtu viņiem devis uzvaru. Bet citi ģenerāļi nav bēdājuši par zaudētajām dzīvībām, un, kad vajadzēja iet tiem palīgā, kas bija iesaistīti cīņā, kā tādiem, kam ir vienas intereses, viņi aizturēja nepieciešamo palīdzību, baidīdamies, ka viņu brālis – ģenerālis var saņemt godu par sekmīgu ienaidnieku atsišanu. Skaudības un greizsirdības dēļ viņi pat ir priecājušies, redzot, ka ienaidnieks gūst uzvaru un Savienoto armiju vīri atkāpjas. Dienvidu vīri šajā sacelšanās cīņā iet ar ellišķīgu garu, bet arī Ziemeļu ļaudis nav skaidri. Daudzi ir savtīgi, greizsirdīgi, baidoties, ka citi iegūs godu un pacelsies augstāk par viņiem. Ak, cik daudz tūkstošu dzīvību ir upurēts šī iemesla dēļ! Citu tautu cilvēkiem, kas ir karojuši, bija tikai vienas intereses. Nesavtīgā dedzībā viņi gāja uz priekšu, lai uzvarētu vai lai mirtu. Vadošie vīri revolūcijas laikā rīkojās vienoti, dedzīgi un tā ieguva sev neatkarību. Bet tagad ļaudis izturas līdzīgi dēmoniem un nevis kā cilvēcīgas būtnes.
Sātans caur saviem eņģeļiem uzturējis sakarus ar virsniekiem, kas paši par sevi bija aukstasinīgi un skaidra saprāta cilvēki. Viņi atteicās no sava sprieduma un ļāva, lai šie melu gari viņus noved ļoti grūtās vietās, kur viņi tika atsisti, ciešot briesmīgu sakāvi. Viņa sātaniskajai majestātei ļoti patīk noraudzīties uz asins izliešanu virs zemes. Viņam patīk redzēt, ka nabaga kareivjus pļauj līdzīgi zālei. Es redzēju, ka dumpinieki bieži atradās tādā stāvoklī, ka viņus bez lielām pūlēm bija iespējams pārvarēt, bet Ziemeļu ģenerāļi vadījās no garu saņemtajām ziņām; tās aptumšoja viņu acis, līdz dumpinieki atradās ārpus viņu sniedzamības robežām. Un daži ģenerāļi drīzāk bija ar mieru ļaut dumpiniekiem izbēgt, nekā tos uzvarēt. [367] Viņi vairāk domāja par mīļo verdzības iekārtu nekā par nācijas labklājību. Šie ir iemesli, kāpēc karš tā ieildzis.
Informāciju par mūsu armijas kustībām, ko mūsu ģenerāļi sūta uz Vašingtonu, gandrīz tikpat labi varētu telegrafēt tieši dumpinieku spēkiem. Dumpinieku līdzjutēji atrodas savienības varas orgānu pašā centrā. Šis karš nelīdzinās citiem kariem. Lielais vienprātības trūkums uzskatos un rīcībā piešķir tam tumšu un drosmi atņemošu izskatu. Daudzi kareivji ir atteikušies no visiem ierobežojumiem un ir nonākuši satraucošā pagrimuma stāvoklī. Kā lai Dievs iet kopā ar šādu samaitātu armiju? Kā Viņš sev par godu lai pārvar viņu ienaidniekus un liek šai armijai uzvarēt? Valda nesaskaņas un cīņa par godu, kamēr nabaga kareivji tūkstošiem mirst kaujas laukā vai arī no ievainojumiem, no nepanesamajiem apstākļiem un trūkuma.
Šis karš ir visīpatnējākā un tanī pašā laikā visšausmīgākā un sirdi nomācošākā cīņa. Citas tautas ar nepatiku skatās uz abu – kā Ziemeļu, tā Dienvidu armiju rīcību. Tās redz skaidri izteiktās pūles ievilcināt karu, maksājot par to milzīgus dzīvā spēka un naudas upurus un neiegūstot tiešām neko, tā kā karš tām liekas it kā sacenšanās, lai redzētu, kurš var nokaut visvairāk cilvēku. Šīs tautas ir sašutušas.
Es redzēju, ka sacelšanās pastāvīgi iet plašumā un ka dumpinieki nekad nav bijuši apņēmīgāki kā patreiz. Daudzi savienības vīri, kas sevi tā sauc un ieņem ievērojamu stāvokli, savā sirdī ir neuzticīgi. Ņemot rokās ieročus, viņu vienīgais mērķis bija saglabāt savienību, kāda tā bija, un verdzību līdz ar to. Viņi labprāt saistītu vergus uz visu mūžu nežēlīgā verdzības jūgā, ja tikai viņiem būtu tādas iespējas. Šie cilvēki stiprā mērā simpatizē Dienvidiem. Asinis ir lietas līdzīgi ūdenim un par neko. Katrā miestā un ciemā valda sēras. Sievas skumst par saviem vīriem, mātes par dēliem un māsas par brāļiem. Tomēr, neskatoties uz visām šīm ciešanām, viņi negriežas pie Dieva.
[368] Es redzēju, ka sodīti tiek kā Dienvidi, tā Ziemeļi. Attiecinot uz Dienvidiem, man norādīja uz 5. Mozus 32:35–37 “Man pieder atriebšana un atmaksāšana, kad viņu kāja slīdēs; jo tuvu klāt ir viņu posta diena, un tas, kam jānāk, steigšus tuvojas. Jo Tas Kungs tiesās Savu tautu, un par Saviem kalpiem Viņš apžēlosies, kad Viņš redzēs, ka spēks viņu rokās zudis, un tāpat kā stiprais, tā arī vājais ir nieks. Un tad Viņš sacīs: kur ir viņu dievi, klints, uz ko tie cerēja?”
