[521] Atbildot uz daudzu māsu izteiktajiem jautājumiem vēstulēs par reformētā tērpa garumu, es gribētu teikt, ka Mičiganas štatā mēs esam pieņēmuši vienu garumu – apmēram deviņas collas (colla = 2,54 cm, 9in×2,54~23cm) no grīdas. Es izmantoju šo izdevību atbildēt uz pieminētajiem jautājumiem, lai aiztaupītu laiku, kāds būtu vajadzīgs, atbildot uz tik daudz vēstulēm. Es jau būtu izteikusies agrāk, bet gaidīju kaut ko noteiktāku par šo jautājumu “Veselības Reformētājā”. Es sirsnīgi vēlētos ieteikt vienādu garumu un gribu teikt, ka deviņas collas apmēram saskan ar maniem ieskatiem šai jautājumā, par cik to ir iespējams izteikt collās.
Ceļojot no vietas uz vietu, es redzu, ka reformēto tērpu darina nepareizi, un es sapratu, ka jāsaka vēl kaut kas noteiktāks, lai šai jautājumā būtu vienota rīcība. Šāds tērps nav populārs (iecienīts), un tāpēc cilvēkiem, kas to pieņem, vajadzētu ģērbties glīti un gaumīgi. Reiz par šo jautājumu es jau runāju, tomēr daži dotajiem padomiem nav sekojuši. Reformētā tērpa garuma ziņā Sabata turētāju vidū vajadzētu valdīt vienprātība. Kas, pieņem šo tērpu, citu acīs kļūst īpatnēji, tiem ne uz brīdi nevajadzētu domāt, ka nav vajadzīgs ievērot kārtību, gaumi un glītumu. Pirms reformētā tērpa uzvilkšanas mūsu māsām vajadzētu iegādāties attiecīga parauga apakšējās bikses un tērpam atbilstošu mēteli. Tērpa reformai lielā mērā tiek kaitēts, ja attiecīgās personas iziet sabiedrībā ar tāda veida tērpu, kuru vēl vajag reformēt visos virzienos, lai tas pareizi attēlotu reformēto tērpu. Māsas, gaidiet, lai jūs šo tērpu varat nēsāt pareizi.
Dažās vietās īsiem tērpiem ļoti pretojas, bet, redzot dažus tērpus, ko uzvilkušas mūsu māsas, es nebrīnos, ka ļaudīm tie nepatīk un viņi tos nosoda. Ja tērps ir darināts pareizi, tad visi godīgie cilvēki spiesti atzīt, ka tas ir pieklājīgs un ērts. Dažās mūsu draudzēs es esmu redzējusi visāda veida reformētos tērpus, tomēr nevienu tādu, kas atbilstu man rādītajam tērpa aprakstam. Dažas personas [522] ir redzamas baltās muslīna biksēs, baltām piedurknēm (sleeves), tumšā pusvilnas tērpā un tam līdzīgā bezpiedurkņu mētelī. Dažas nēsā katūna (calico) tērpu ar biksēm, kas izgrieztas pēc viņu pašu izdomas, bet ne pēc “parauga”, nestērķelētas un arī nestīvinātas, kas iedod tām formu, tās cieši piekļaujas locekļiem. Noteikti šajos tērpos nav nekā, kas liecinātu par kārtību un gaumi. Šāds tērps sevi neieteiks saprātīgi domājošu cilvēku spriedumam. Vārda pilnā nozīmē tas ir deformēts (sakropļots) tērps.
Māsas, kuru vīri tērpu reformai pretojas, prasījušas man padomu, vai viņām vajadzētu pieņemt īso tērpu pret vīru gribu. Es viņām ieteicu nogaidīt. Tērpu jautājumu es neuzskatu par tikpat svarīgu kā Sabatu. Attiecībā uz pēdējo nevar būt nekāda vilcināšanās. Bet pretestība, ko daudzām personām būtu jāizjūt, pieņemot reformēto tērpu, atnestu veselībai ļaunumu, kas būs lielāks par šī tērpa sniegto labumu. Vairākas no šīm māsām man ir sacījušas: “Manam vīram patīk tavs tērps; viņš saka, ka tajā nevar atrast neviena trūkuma.” Tas man rāda, cik ļoti vajadzīgs, lai māsas reformēto tērpu veidotu pareizi, rūpējoties par glītumu, kārtību un vienveidību. Man būs izgatavotas piegrieztnes, ko ņemšu līdzi ceļojumos, lai varētu iedot mūsu māsām, ar kurām mēs sastapsimies, vai arī lai izsūtītu pa pastu visiem, kas tās pieprasīs. Mūsu adrese būs uzdota “Review”.
Kas pieņem īso tērpu, tiem vajadzētu parādīt gaumi krāsu izvēlē. Kas nav spējīgi nopirkt jaunu drēbi, tiem vajadzīga gaume un izdomas spējas, lai iespējami labāk pārveidotu veco apģērbu, tā kā tas kļūtu atkal jauns. Sevišķi centieties, lai apakšējās bikses un tērps būtu vienādā krāsā un no viena un tā paša materiāla; citādi jūsu izskats būs fantastisks. Vecus tērpus var pārveidot pēc laba modeļa, gaumīgi pašūt, un tie izskatīsies kā jauni. Es jūs lūdzu, [523] māsas, neveidojiet piegrieztnes pēc saviem īpatnējiem ieskatiem. Tā kā ir pareizi modeļi un laba gaume, tāpat nepareizi modeļi un slikta gaume.
Šis tērps neprasa stīpas, un es ceru, ka tādā veidā to nekad neapkaunos (nepazemos). Mūsu māsām nav vajadzības nēsāt daudz apakšsvārku, lai tērps izplestos. Daudz labāk izskatās, ja tērps, uzvilkts pār vienu vai diviem viegliem apakšsvārkiem, dabīgi sedz augumu. /Moreen/ – dekoratīvs audums ir ļoti piemērots virsējiem svārkiem; tas saglabā savu stīvumu un ir izturīgs. Ja vispār svārkos dara kādus iešuvumus, tad tiem jābūt ļoti niecīgiem. Atsvari (quilts) nav nepieciešami. Tomēr bieži es redzu tos nēsājam un reizēm nokarājamies mazliet zemāk par tērpu. Tādā apģērbā cilvēks izskatās nepieklājīgs un nekārtīgs. balti apakšsvārki zem tumšām drēbēm īsam tērpam nav piemēroti. Esiet uzmanīgi, lai jūsu apakšsvārki būtu tīri, vienkārši un glīti, šujiet tos no laba materiāla un visos gadījumos vismaz trīs collas īsākus par virsējo apģērbu. Ja kaut ko nēsā svārku izplēšanai, tad tas nedrīkst būt nekas liels un ne zemāk kā ceturtdaļu vai pus jardu (1 jards = 91,44 cm) virs kleitas vai virsējo svārku apakšējās malas. Ja korda audumu vai kaut ko tamlīdzīgu liek tieši svārku apakšmalā, tad izplešas tikai tērpa apakšējā mala. Tādas drēbes ļoti slikti izskatās, to nēsātājam sēžot vai noliecoties.
Lai neviens nebaidās, ka man, ceļojot no vietas uz vietu, viens no galvenajiem pārrunu tematiem būs tērpu reforma. Kas mani dzirdējuši par šo jautājumu runājam, tie rīkosies pēc gaismas, kas jau dota. Es esmu darījusi savu pienākumu; liecību es esmu nodevusi, un, kas mani dzirdējuši un lasījuši, ko esmu rakstījusi, tie tagad paši atbildīgi par dotās gaismas pieņemšanu vai atmešanu. Ja viņi izvēlas riskēt būt aizmāršīgi klausītāji un ne darba darītāji, tad viņi to dara uz savu atbildību un par savu rīcību paši dos norēķinu Dievam. Es esmu tīra. Es nespiedīšu nevienu un nevienu nenosodīšu. Tāds darbs man nav uzdots. Dievs pazīst savus pazemīgos, labprātīgos, paklausīgos bērnus un tos atalgos atbilstoši uzticībai, ar kādu viņi pildījuši Viņa gribu. Daudziem tērpu reforma liekas pārāk vienkārša un pazemojoša, tāpēc viņi to [524] nepieņem. Viņi nevar pacelt šo krustu. Dievs strādā ar vienkāršiem līdzekļiem, lai atšķirtu savus bērnus no pasaules; bet daži no darba vienkāršības un Dieva ceļiem tik tālu atkāpušies, ka nostājušies pāri darbam un nav vairs ar to saistīti.
Man norādīja uz 4. Mozus 15:38–41: “Runā uz Izraēla bērniem un saki viņiem, lai viņi drēbju stūros bārkstīm liek zilu auklu. Un tie pušķi jums tāpēc jānes, lai jūs tos uzskatot, pieminat visus Kunga baušļus un pēc tiem darāt un nestaigājat pēc sava sirds prāta un sava acu kāruma, tam pakaļ netiklību dzīdami. Lai jūs pieminat un darāt visus Manus baušļus un savam Dievam esat svēti. Es esmu Kungs, jūsu Dievs, Kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, lai Es jums par Dievu, Es, Kungs, jūsu Dievs.”
Šeit Dievs Izraēla bērniem skaidri pavēl pavisam vienkāršu drēbju rotājumu, lai viņi atšķirtos no ap tiem esošajām elkiem kalpojošajām tautām. Uzskatot savas īpatnējās drēbes, viņiem vajadzēja atcerēties, ka viņi ir Dieva baušļu turošie ļaudis un ka Dievs viņu vidū ir darījis brīnumus, izvedot no Ēģiptes verdzības, lai tie kalpotu Viņam un būtu Viņam svēti ļaudis. Viņi nedrīkstēja kalpot savam sirds prātam, ne arī atdarināt apkārtējās elkiem kalpojošās tautas, bet viņiem vajadzēja palikt īpašiem, atšķirtiem ļaudīm, lai visi, viņus uzlūkojot, varētu sacīt: Tie ir viņi, kurus Dievs izvedis no Ēģiptes zemes, kas tur Dieva desmit baušļu likumus. Izraēlieti varēja pazīt, tiklīdz to ieraudzīja, jo Dievs vienkāršā veidā to atšķīra kā Viņam piederošu īpašumu.
Dieva pavēle, ka Izraēla bērniem pie saviem tērpiem jāliek zilas saites, uz veselību tiešu iespaidu neatstāja. Bet Dievs svētī paklausību, un šīs saites atgādināja Jehovas augstās prasības un aizliedza jaukties ar citām [525] tautām, pievienoties viņu dzīru svētkiem un ēst cūkas gaļu un dažādu kārumus, kas kaitīgi veselībai. Tagad Dievs grib, lai Viņa ļaudis pieņemtu reformēto tērpu un tikai tāpēc, lai atšķirtos no pasaules kā Viņam piederoši “īpaši ļaudis”, bet tērpu reforma ir vajadzīga fiziskās un garīgās veselības labā. Dieva ļaudis lielā mērā pazaudējuši savu īpatnību un pakāpeniski atdarinājuši pasauli un ar to sajaukušies, līdz daudzējādā ziņā kļuvuši tai līdzīgi. Tas Dievam nepatīk. Viņš pavēl tiem, kā senatnē pavēlēja Izraēla bērniem, iziet no pasaules un pārstāt kalpot elkiem, neklausot savai sirdij (jo viņu sirds ir nesvēta), vai savām acīm, kas viņus vadījušas uz atšķiršanos no Dieva un savienošanos ar pasauli.
Jānāk kaut kam, kas mazinātu Dieva tautas pieķeršanos pasaulei. Reformētais tērps ir vienkāršs un veselīgs, tomēr tas sevī ietver krustu. Es pateicos Dievam par krustu un priecīgi noliecos, lai to uzņemtu. Mēs tā esam savienojušies ar pasauli, ka krusts no mūsu skata pazudis un vairs neciešam Kristus dēļ.
Mums nevajadzētu censties kaut ko izgudrot, lai radītu krustu, bet, ja Dievs mums krustu dod, tad to vajadzētu nest priecīgi. Pieņemot krustu, mēs atšķiramies no pasaules, kas mūs nemīl un smejas par mūsu īpatnību. Pasaule ienīda Kristu, jo Viņš nebija no pasaules. Vai Viņa sekotāji var gaidīt, ka viņiem klāsies labāk nekā viņu Kungam? Ja mums neviens nepārmet, ja mēs nevienam neesam nepatīkami, tad vajadzētu uztraukties, jo piemērošanās pasaulei dara mūs tai tik līdzīgus, ka nav nekā, kas cilvēkos pamodinātu skaudību vai ļaunumu; pretrunu un nesaskaņu nav. Pasaule krustu nicina. “Jo tas vārds no tā krusta (krusta sludināšana) ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks.” (1. Kor. 1:18*) “Bet tas lai man nenotiek, ka lielos, kā vien ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu, caur ko man pasaule ir krustā sista un es pasaulei.” (Gal. 6:14*)
