1865. gada 25. decembrī Ročesterā, N.Y., man daudz rādija par Dieva ļaudīm un Viņa darbu šajās pēdējās dienās. Es redzēju, ka daudzi Sabata turētāji mūžīgo dzīvību tomēr neiegūs. Izraēla bērnu gaitas viņi neuzskata par viņiem dotu brīdinājumu un iet bojā dažos viņu posta ceļos. Turpinot palikt šajos grēkos, viņi kritīs līdzīgi izraēliešiem un nekad neieies Debesu Kānanā. “Viss tas viņiem noticis kā priekšzīme un ir uzrakstīts par mācību mums, uz kuriem pasaules gals ir nācis.”
Es redzēju, ka daudzi kritīs, neaizsniedzot valstību. Dievs Savus ļaudis pārbauda un izmeklē, un daudzi neizturēs rakstura pārbaudi, neatbildīs Dieva mērogam. Daudziem nopietni jāstrādā, lai pārvarētu savus īpatnējos rakstura vilcienus un Dieva un cilvēku priekšā stāvētu nevainojami, bez traipa un grumbas. Daudzi Sabata turētāji, pirms viņu dzīvē notiek pilnīgs reformācijas darbs, nedos labumu ne Dieva darbam, ne draudzei. Daudzu Sabata turētāju politiskie [534] uzskati Dieva priekšā nav pareizi. Viņu domas nesaskan arī ar Sabatu turošo ticīgo kopu (miesu). Viņu ieskati neatbilst mūsu ticības pamatlikumiem. Ir dots pietiekoši daudz gaismas, lai ikviens, kas vēlas, varētu laboties. Visi, kas vēl turpina saglabāt politiskus ieskatus, kas nesaskan ar patiesības garu, pārkāpj Debesu pamatlikumus. Kamēr viņi paliks tādi, tikmēr viņu gars nevar būt brīvs un svēts.
Viņu principi un nostāja politiskos jautājumos stipri kavē viņu garīgo attīstību. Šī nostāja ir pastāvīgs valgs viņiem un negods mūsu ticībai. Kas paliek pie šiem saviem principiem, tie beidzot nonāks stāvoklī, kas sagādās prieku ienaidniekam un tos pilnīgi šķirs no Sabatu turošiem kristiešiem. Kamēr šie brāļi nejūt līdzi apspiestajai krāsainajai rasei un nostājas pret mūsu valdības republikāniskajiem principiem, tie nevar saņemt Dieva atzinību. Dievs dumpiniekiem virs zemes nejūt vairāk līdzi kā tiem, kas sacēlās Debesīs, kad lielais dumpinieks apšaubīja Dieva valdīšanas pamatus un tika izmesta ārā kopā ar tiem, kas simpatizēja viņiem tā sacelšanās gājienā.
