Man rādīja, ka Sabatu ievērojošiem adventistiem nevajadzētu ielaisties dzīvību apdrošinošos pasākumos. Tie ir tirdznieciski darījumi ar pasauli, ko Dievs neatzīst. Kas iesaistās šādos pasākumos, tie savienojas ar pasauli, bet Dievs Savus ļaudis aicina no tās iziet un palikt atšķirtiem. Eņģelis sacīja: “Kristus jūs ir atpircis, upurējot savu dzīvību. Vai arī jūs nezināt, ka jūsu miesa ir [550] Svētā Gara dzīvoklis, kas ir jūsos, ko jūs no Dieva esat dabūjuši, un jūs nepiederat sev? Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu godiniet Dievu savā miesā un savā garā, kas pieder Dievam. Jūs esat nomiruši, un jūsu dzīvība ar Kristu ir apslēpta Dievā; un, kad Kristus, jūsu dzīvība, kļūs redzams, tad arī jūs līdz ar Viņu būsiet redzami godībā.” Šis ir vienīgais dzīvības apdrošinājums, ko atzīst Debesis.
Dzīvības apdrošināšana ir pasaulīga gudrība, kas vada mūsu brāļus, kuri saistījušies tādā pasākumā, prom no evaņģēlija vienkāršības un šķīstības. Katra šāda novirzīšanās vājina mūsu ticību un mazina mūsu garīgumu. Eņģelis sacīja: “Bet jūs esat izredzēta tauta, ķēniņa priesterība, svēta cilts, Dieva īpaši ļaudis; lai pasludinātu Tā tikumus, Kas jūs aicinājis no tumsības pie Savas brīnišķīgās gaismas.” Kā tauta mēs sevišķā nozīmē piederam Kungam. Kristus mūs ir atpircis. Mūs apņem ļoti spēcīgi eņģeļi. Neviens zvirbulis nekrīt zemē bez mūsu Debesu Tēva ziņas. Pat mūsu galvas mati ir skaitīti. Dievs ir gādājis par Saviem ļaudīm. Viņš par tiem sevišķi rūpējas, un viņiem nevajadzētu parādīt neuzticību Dieva aizgādībai, iesaistoties apdrošināšanās spēlē ar pasauli.
Dievs vēlas, lai mēs kā tauta vienkāršībā un svētumā saglabātu savu īpatnību. Kas iesaistās šajā pasaulīgajā gudrībā, tie tur iegulda līdzekļus, kuri pieder Dievam, kurus Viņš tiem uzticējis Viņa darba sekmēšanai. Tikai nedaudzi saņems kaut ko atpakaļ no dzīvības apdrošināšanā ieguldītās naudas, un, palikuši bez Dieva svētības, pat tie redzēs, ka labuma vietā ir guvuši sev ļaunumu. Tiem, kurus Dievs ir darījis par Saviem namturiem, nav nekādu tiesību nodot ienaidnieka rindām līdzekļus, kurus Viņš tiem uzticējis, lai izlietotu Viņa darba vajadzībām.
Sātans Dieva izredzētajiem ļaudīm pastāvīgi piedāvās dažādus vilinošus priekšlikumus, lai savaldzinātu viņu prātu un šķirtu viņos no svinīgā sagatavošanās darba vistuvākās [551] nākotnes notikumiem. Viņa vārds pilnā nozīmē ir krāpnieks, ļoti veikls burvis. Savus plānus un slazda valgus viņš apklāj ar no Debesīm aizgūtu gaismu. Ievu viņš kārdināja ēst aizliegto augli, liekot viņai ticēt, ka tādā veidā viņa iegūs lielu labumu, lielas priekšrocības. Sātans vada savus darba rīkus, lai tie pastāvīgi izdomātu kaut ko jaunu, patentu tiesības un citus pasākumus, lai Sabatu turošie adventisti, kas ātri vēlas kļūt bagāti, iekristu kārdināšanā, tiktu savaldzināti un sadurtos ar dauzām sāpēm. Viņš ir sevišķi modrs un čakli strādā, vadot pasauli pilnīgam gūstam, un caur saviem pasaulīgajiem darba rīkiem viņš vienmēr uztur patīkamu satraukumu, vadot neuzmanīgos ticību patiesībai apliecinošos cilvēkus un savienošanos ar pasaulniekiem. Acu kārība un vēlēšanās piedalīties satraucošos patīkamos sarīkojumos Dieva ļaudīm ir kārdinājums un slazda valgs. Sātanam ir daudz smalki austu, bīstamu tīklu, kas izskatās nevainīgi, bet patiesībā ir prasmīgi sagatavoti Dieva ļaužu savaldzināšanai. Jaukas izrādes, sarīkojusi, frenoloģijas (phrenological) lekcijas, bezgalīga pasākumu dažādība kalpo vienam mērķim – likt Dieva ļaudīm iemīlēt pasauli un lietas, kas ir pasaulē. Šāda savienība ar pasauli vājina ticību, un līdzekļus, kurus vajadzētu ieguldīt tagadējās patiesības lietā, saņem ienaidnieka rindas. Caur šiem dažādajiem kanāliem sātans veikli tukšo Dieva ļaužu makus, un tāpēc pār viņiem gulstas Kunga nepatika.
