[543] Mīļais br. D! Es atceros, ka 1865. gada 25. decembrī Ročesterā dotajā atklāsmē starp vairākām citām man rādīja arī Tavu seju. Es Tevi redzēju atpalikušu (paliekam aizmugurē). Ar prātu Tu esi pārliecināts, ka mums ir patiesība, bet Tavā dzīvē nav redzams tās svētījošais iespaids. Tu neesi sagatavots staigāt tā, kā Viņš ir staigājis. Dzirdot patiesības vārdus, Tavs prāts saka, ka tie ir pareizi, ka tos nevar noliegt; bet tūlīt arī nesvētotā sirds runā: “Šī valoda ir grūta, kas to var ieklausīties (panest)?” Labāk būtu atteikties no pūlēm iet kopsolī ar Dieva ļaudīm, jo pastāvīgi būs jāsastopas ar jauniem, neparastiem pārbaudījumiem; kādreiz Tev tā kā tā būs jāapstājas, un tikpat labi Tu vari apstāties tagad; tas būtu pat labāk, nekā iet tālāk.
Patiesības atzīšana bez tās atklāšanās dzīvē Tevi nevar apmierināt; Tu vienmēr esi augstu vērtējis dzīvi, kas saskan ar ticības apliecību. Man rādīja kādu grāmatu, kurā starp daudziem citiem bija rakstīts arī Tavs vārds. Pret Tavu vārdu bija redzams melns traips. Tu skatījies uz to un teici: “To nekad nevarēs izdzēst.” Tad Jēzus uz traipa uzlika Savu ievainoto roku un sacīja: “Vienīgi Manas asinis to var izdzēst. Ja Tu uz priekšu izvēlēsies pazemīgas paklausības ceļu un paļausies tikai uz Manu asins nopelnu un spēku apsegt Tavus pagātnes pārkāpumus, tad Es izdzēsīšu Tavus noziegumus un apklāšu Tavus grēkus. Bet, ja Tu izvēlēsies pārkāpēju ceļu, tad Tu pļausi pārkāpēju algu. Grēka alga ir nāve.”
Es redzēju, ka Tevi apņem ļaunie eņģeļi, cenšoties novērst Tavas domas no Kristus, liekot Tev raudzīties uz Dievu kā uz Soģi un neļaujot saskatīt krustā sistā Pestītāja mīlestību, līdzcietību un žēlastību, Kas grib pilnīgi izglābt visus, kas nāk pie Viņa. Eņģelis sacīja: “Ja kas grēko, [544] tad mums iz Aizbildinātājs pie Tēva, Jēzus Kristus, Taisnais.”
Kad Tevi pārņem garīgs nemiers, kad tu dzirdi sātana iečukstējumus un sāc kurnēt un sūdzēties, tad kalpojošam eņģelim tiek pavēlēts sniegt Tev nepieciešamo palīdzību un likt kaunā Tava neticīgā prāta valodu. Tu neuzticies Dievam; Tu netici Viņa spēkam Tevi pilnīgi izglābt. Šī ļaunā neticība apkauno Dievu un Tev pašam sagādā nevajadzīgas ciešanas. Es redzēju, ka Tevi apņem Debesu eņģeļi, aizdzenot ļaunos eņģeļus; viņi Tev norādīja uz Debesīm, uz nemirstības vainagu un sacīja: “Kas to grib iegūt, tam jācīnās.”
Kaut arī Tu esi šaubījies un Tevi mocījusi neziņa, pilnīgi saraut saites starp sevi un Dieva baušļus turošiem ļaudīm Tu neesi uzdrošinājies. Tomēr patiesībai Tu neesi pakļāvis visu; no sevis un savas gribas Tu neesi atteicies. Tu baidies nolikt uz Dieva altāra sevi un visu, kas Tev pieder, lai no Tevis neprasītu atdot Dievam daļu no tā, ko Viņš Tev aizdevis. Debesu eņģeļi zina, ko mēs runājam un darām, un pazīst pat mūsu sirds domas un nolūkus. Tu, mīļais brāli, baidies, ka patiesība Tev izmaksās par dārgu, bet to Tev iečukst sātans. Lai tā paņem visu, kas Tev pieder, tad tomēr tā nebūs par dārgu; atpakaļ saņemtā vērtība, ja pareizi to novērtējam, ir mūžīgā godība. Cik maz no mums prasa! Cik mazu upuri mēs varam pienest, salīdzinot ar to, kādu mūsu labā pienesa mūsu dievišķais Kungs! Tomēr Tu kurni par cenu, kas jāatdod par mūžīgo dzīvību. Tu, tāpat kā citi Tavi brāļi –, esi grūti cīnījies ar lielo dvēseļu ienaidnieku. Cīņas laikā jau vairākas reizes Tu esi gandrīz padevies, tomēr virsroku guva Tavas sievas un vecākās meitas iespaids. Šie Tavas ģimenes locekļi paklausītu patiesībai no visas sirds, ja vien viņām palīdzētu Tavs iespaids.
Savām meitām Tu esi priekšzīme, jo viņas domā, ka [545] viņu tēvs rīkojas pareizi. No Tava rīcības veida lielā mērā ir atkarīga viņu izglābšanās. Ja Tu pārtrauksi cīnīties par mūžīgo dzīvību, tad Tavs iespaids spēcīgi darbosies Tavos bērnos, nomāks Tavu ticīgo sievu, iznīcinās viņas cerības un samazinās pieķeršanos dzīvei. Kā Tu lielajā tiesas dienā varēsi sastapt šos cilvēkus, kas liecinās, ka viņu bojāeju izsaukusi Tava neuzticība?
Es redzēju, ka Tu vairākas reizes piekriti sātana iečukstējumiem pārtraukt cīņu savu dzīvi saskaņot ar patiesību; jo kārdinātājs sacīja, ka pat Tavas vislabākās un cēlākās pūles neko nepanāks, ka ar Tavām vājībām un trūkumiem Tev nav iespējams nepārtraukti vest dievbijīgu dzīvi. Man rādīja, ka Tava sieva un vecākā meita ir bijuši Tavi labie eņģeļi, kas par Tevi rūpējās, zināmā mērā Tevi uzmudināja pretoties sātana spēcīgajiem iedvesmojumiem; un, mīlot viņas, Tu juties iedrošināts ar savu drebošo ticību no jauna pieķerties Dieva apsolījumiem. Sātans gaida, lai varētu Tevi pārvarēt un tad līksmoties par Tavu krišanu. Tu stiprini cilvēkus, kas saceļas, kas min kājām Dieva likumus. Tu nevari būt stiprs, pirms izšķirīgi nenostāsies par patiesību.
Sistemātiska došana Tev liekas nevajadzīga; bet Tu aizmirsti patiesību, ka tās autors ir Dievs, kas gudrībā ir nemaldīgs. Šī plāna uzdevums ir pasargāt no sajukuma un novērst mantkārību, skopumu, savtību un kalpošanu elkiem. Šai sistēmai vajadzēja panākt, lai nasta būtu viegla un atbilstoša katra spēkiem. Cilvēka glābšana maksāja dārgu cenu, Godības Kunga dzīvību, kuru Viņš atdeva labprātīgi, lai paceltu cilvēku no kritušā stāvokļa un dotu viņam iespēju kļūt par pasaules mantinieku. Dievs tā ir iekārtojis, ka lielajā atpestīšanas darbā cilvēkam jāpalīdz savam līdzcilvēkam. Kas meklē iemeslus, kā no šī pienākuma atbrīvoties, kas nav labprātīgs sevi aizliegt, lai [546] citi līdz ar viņu varētu baudīt Debesu labumu, ar to pierāda, ka pats nav nākošās dzīves cienīgs, nav cienīgs mantot Debesu bagātības, par kurām vajadzēja samaksāt tik lielu upuri. Dievs nevēlas negribot sniegtus ziedojumus, piespiestu uzupurēšanos. Kas ir pilnīgi atgriezušies un vērtē Dieva darbu, tie no viņiem prasīto mazumu dos priecīgi, uzskatīdami to par priekštiesību.
Eņģelis sacīja: “Atturieties no miesīgām kārībām, kas karo pret dvēseli.” Tu esi maldījies veselības reformas jautājumā. Tev tā liekas nevajadzīgs patiesības piedēklis. Tā tomēr nav; tā ir daļa no patiesības. Šeit Tevi gaida darbs, kas kļūs arvien neatliekamāks un pārbaudošāks par visu citu, ar ko Tev ir nācies sastapties. Tu ciet zaudējumus, vilcinoties un atturoties satvert svētības, kādas saņemt Tev ir dota priekštiesība. Tu klūpi tieši pār tām svētībām, kuras debesis nolikušas Tev ceļā, lai Tava iešana uz priekšu nebūtu tik grūta. Sātans Tev tās rāda visapšaubāmākajā gaismā, lai Tu cīnītos pret to, kas Tev dotu vislielāko labumu, kas sniegtu Tev fizisku un garīgu veselību. Tieši Tu esi viens no cilvēkiem, kas no veselības reformas saņemtu sevišķu labumu; pilnīga, vispusīga veselības reformas patiesības pieņemšana dotu vislielākos ieguvumus. Tieši Tev atturīga diēta ļoti nāktu par labu. Tev draudēja lielas briesmas – Tevi acumirklī varēja skart trieka, un viena ķermeņa puse tad kļūtu nejūtīga. Aizliegšanās ēstkārē Tev ir glābšana, bet Tu domā, ka tāda rīcība Tev ļoti kaitētu.
Iemesls, kāpēc tagadējās paaudzes jauniešus maz pievelk reliģija, meklējams viņu nepareizajā audzināšanā. Vecāki, kas atļauj bērniem apmierināt savas iegribas un kaislības vai atstāj nesodītu nepaklausību savām pavēlēm, bērnus patiesi nemīl. “Kurp lieksi koku jaunībā, turp tas [547] lieksies arī liels izaudzis.” Mātei, pūloties bērnos likt pamatu labam, kristīgam raksturam, vienmēr vajadzētu saņemt tēva palīdzību. Mīlošam tēvam nevajadzētu aizvērt acis pret savu bērnu kļūdām, tāpēc ka to labošana nav patīkama. Jums abiem jāatmostas un stingri, ne skarbi, bet noteikti lieciet bērniem saprast, ka viņiem jums jāpaklausa.
Tēvam nevajadzētu rīkoties kā bērnam, vadoties tikai no impulsiem. Ar ģimeni viņš saistīts svētām saitēm. Ģimenes centrs katram tās loceklim ir tēvs. Viņa vārds “house–band” (latv. tulk. – “mājas saite”) ir īstais vīra – laulātā drauga (angliski – husband) apzīmējums. Viņš dod likumus, atklādams savā vīrišķīgajā rīcībā stingru tikumību, enerģiju, taisnīgu godīgumu un praktisku lietderību. Tēvs zināmā mērā ir savas saimes priesteris, kas uzliek uz Dieva altāra rīta un vakara upurus, kamēr sieva un bērni tanī pat laikā apvienojas ar viņu Dieva pielūgšanā un slavēšanā. Tādā namā labprāt uzkavēsies Jēzus, un Viņa atspirdzinošajā, dzīvinošajā iespaidā, risinoties vissatraucošākajiem notikumiem, vienmēr būs dzirdama vecāku līksmā balss: “Redzi, es un tie bērni, ko Kungs man ir devis.” Viņi visi ir glābti, uz mūžību glābti! Atbrīvojušies no samaitātības, kas ir pasaulē caur iekārošanu, un Kristus nopelnā kļuvuši par nemirstības mantiniekiem! Es redzēju, ka tikai nedaudzi tēvi izprot savu atbildību. Viņi nav mācījušies valdīt pār sevi, un, pirms šo mācību nebūs apguvuši, viņu darbs, audzinot bērnus, būs pavisam bēdīgs. Pilnīga sevis pārbaudīšana un savaldīšana uz ģimeni atstās brīnišķīgu iespaidu. Sasniedzot šādu stāvokli, ir iegūta lielā uzvara. Tad sevis savaldīšanā viņi var apmācīt arī savus bērnus.
Mana sirds skumst par N draudzi, jo to gaida darbs, kas vēl jāpadara. Dievs šajā vietā vēlas Sev piederošus ļaudis. Tur ir materiāls labai draudzei, bet veicams nopietns darbs, nolīdzinot rupjās šķautnes un ikvienu sagatavojot darbam, lai visi strādātu vienoti, velkot vienas un tās pašas virves. Līdz šim tur ir bijis tāds stāvoklis, [548] ka, vienam vai diviem izjūtot nepieciešamību atmosties, strādāt vienoti un stingrāk nostāties uz augstās patiesības platformas, citi nemaz nav centušies to darīt (atmosties). Sātans viņus vadījis uz pretošanos, lai mazinātu drosmi tiem, kas grib iet uz priekšu. Aicināti un pārliecināti ķerties pie darba, viņi saņemas, bet pēc tam daži stūrgalvīgi ietiepjas un palīdzības vietā kļūst par šķērsli. Daži negrib padoties Dieva nolīdzinošajam nazim. Kad tas aizskar viņu nelīdzeno virspusi, viņi sūdzas, ka Kungs strādā pārāk skarbi un prasa par daudz. Viņi vēlas, kaut varētu iznākt no Dieva darbnīcas, paliekot netraucēti savos trūkumos. Liekas, ka viņi ir aizmiguši un nesaprot savu stāvokli; bet viņu vienīgā cerība saistās ar palikšanu tur, kur viņu kristīgā rakstura trūkumi var tikt ieraudzīti un dziedināti.
