Daži padevušies iekārojošai apetītei, kas cīnās pret dvēseli un ir par pastāvīgu šķērsli viņu garīgai pieaugšanai. Sirdsapziņa viņus pastāvīgi apsūdz, un, atskanot skaidrām patiesībām, viņi jūtas apvainoti. Viņi paši sevi nosoda un domā, ka temats ar nolūku izraudzīts tāds, lai skārtu viņus. Viņi jūtas apbēdināti un domā, ka viņiem ir darīts pāri, un tāpēc atraujas no svēto sanāksmēm. Viņi atsakās no kopējām sanāksmēm, jo tad viņu sirdsapziņa ir mierīgāka. Viņi ātri pazaudē interesi par sanāksmēm un mīlestību uz patiesību, un, ja viņu dzīvē nenotiks pilnīga pārmaiņa, tad viņi atkritīs un ieņems savu vietu dumpinieku pulkā, kas stāv zem sātana melnā karoga. Ja viņi sitīs krustā miesīgās kārības, kas pret dvēseli karo, tad viņi nostāsies tur, kur patiesības bultas ies viņiem garām, viņus neievainojot. Bet, kamēr viņi sargās savus elkus, viņi būs par mērķiem caururbjošajām patiesības bultām, un, ja viņi mēģinās atstāt tējas, tabakas un gaļas lietošanu, cietīs viņu veselība. Tādas domas iedveš sātans. [549] Tieši šie kaitīgie kairinātāji nenovēršami grauj organismu un sagatavo to akūtām slimībām, vājinot Dabas smalko mehānismu un iznīcinot tās nocietinājumus pret slimībām un priekšlaicīgu nespēku.
Kas mainīs dzīves veidu un atstās šos nedabīgos kairinātājus, tie kādu laiku savu zaudējumu izjutīs un cietīs līdzīgi dzērājam, kas salaulāts ar savu reibinošo dzērienu. Atņemiet viņam šo dzērienu, un viņš briesmīgi cietīs. Bet, ja viņš pastāvēs, tad drīz nepatīkamo trūkumu pārvarēs. Daba nāks viņam palīgā un paliks savā vietā, kamēr viņš atkal to mēģinās aizvietot ar viltus balstu. Daži tā notrulinājuši Dabas smalkās jušanas spējas, ka tai būs vajadzīgs zināms laiks, lai atspirgtu no pārestībām, kas bija jāpanes cilvēka grēcīgo ieradumu dēļ, viņa iekārojošās samaitātās apetītes dēļ, kas nomāca un vājināja Dabas spēkus. Dodiet dabai iespēju, un tā spēkus atkal atgūs un savu uzdevumu veiks pareizi un labi. Nedabīgu kairinātāju lietošana grauj veselību un atstāj notrulinošu iespaidu uz smadzenēm, darot tās nespējīgas vērtēt mūžīgas lietas. Kas mīl šos elkus, tie nevar pareizi novērtē pestīšanas darbu, kuru Kristus darīja viņu dēļ caur Savu pašaizliedzīgo dzīvi, kuru iezīmēja pastāvīgas ciešanas un apkaunojums, un beidzot caur Savas bezgrēcīgās dzīvības nodošanu, lai glābtu cilvēku no nāves.
