Mīļais br. B.! Man rādīja, ka Tu daudz vadies no jūtām, bet ne no pamatlikumiem (principiem). Tev nav dziļu piedzīvojumu ar Dievu. Tev pilnīgi jāpiegriežas patiesībai. Kad cilvēka sirds visā pilnībā ir atgriezusies, tad viņš visu, kas viņam pieder, svētī Kungam. Šo nodošanos Dievam, šo svētīšanos Tu vēl neesi piedzīvojis. Tu patiesību mīli vārdos, bet par to neliecina Tavi darbi un augļi. Tava rīcība un Tavi darbi rāda, vai Tu Dievu, Viņa darbu un savus līdzcilvēkus patiesi mīli vai arī esi pret viņiem vienaldzīgs.
Kā atklājās Kristus mīlestība uz nabaga mirstīgajiem cilvēkiem? Savas godības, Savas bagātības un pat Savas bagātības upurēšanā Kristus labprātīgi uzņēmās pazemojumiem piesātinātu dzīvi un lielas ciešanas. Viņš pakļāvās saniknota pūļa ļaunajam izsmieklam un visbriesmīgākajai nāvei – nāvei pie krusta. Kristus sacīja: “Šis ir mans bauslis, ka jūs cits citu mīlat, itin kā Es jūs Esmu mīlējis. Nevienam nav lielāka mīlestība kā šī, kad kāds savu dzīvību nodod par saviem [691] draugiem. Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu. “Pilnīgi paklausot Kristus gribai, mēs nododam liecību, ka esam Viņa draugi. Vārdi bez darbiem nav pierādījums; liecība ir darbi un paklausība. Kas paklausa bauslim mīlēt citus, kā Kristus tos ir mīlējis? Br. B., ja Tu paklausi Kristus bauslim, tad Tavai mīlestībai jākļūst stiprākai, dziļākai un nesavtīgākai kā jebkad agrāk.
Tu neesi devīgs. Tu pūlies sevi pasargāt no rūpēm, nepatikšanām un no izdevumiem par labu Dieva darbam. Šai lietā Tu esi ieguldījis pavisam maz. Kādu pasākumu cilvēks vērtē visaugstāk, redzams no ieguldījuma lieluma. Ja viņš mūžīgās lietas vērtē augstāk par laicīgām, tad tas atklāsies viņa darbos; viņš visvairāk ieguldīs un visvairāk riskēs tajā lietā, ko viņš vērtē visaugstāk un kas beidzot nesīs viņam vislielāko peļņu.
Cilvēki, kas atzīst patiesību, iesaistās pasaulīgos pasākumos, tajos daudz iegulda un ļoti riskē. Un, ja viņi zaudē gandrīz visus savus īpašumus, tad tie jūtas dziļi apbēdināti, jo piedzīvotais zaudējums rada dažādas neērtības un grūtības; tomēr viņi nesaprot, ka ar savu negudro rīcību viņi atrāvuši līdzekļus Dieva darbam un ka viņiem kā namturiem būs jādod norēķins par šo Kunga līdzekļu izšķiešanu. Bet, ja prasītu, lai viņi ar kaut ko riskē Dieva darbā, lai tajā iegulda kaut ceturto daļu no tā ko, viņi zaudējuši, ieguldot pasaulīgos pasākumos, tad viņi domātu, ka Debesis viņiem maksā pārāk dārgi.
Mūžīgās lietas netiek vērtētas. Tu neesi bagāts, tomēr savu sirdi Tu tāpat vari piesaistīt šim mazumam, kas Tev ir, un tikpat stipri pieķerties savam īpašumam kā miljonārs savai lielajai bagātībai. Ieguldot laicīgos pasākumos, Tu iegūsi mazu pavisam mazu peļņu, bet, ja Tu naudu ieliksi Dieva darbā, ja Tu viņa lietu darīsi par savu un mīlēsi tā, kā Tu mīli pats sevi, un būsi [692] labprātīgs pienest upurus tās tālākai attīstībai, stipri ticot šīs lietas pilnīgai uzvarai, tad Tu ievāksi bagātu pļauju, ja ne šinī dzīvē, tad nākošajā, labākā par šo. Tu pļausi mūžīgu atalgojumu, kas ir tik reižu vērtīgāks par parasto laicīgo ieguvumu, cik nemirstība ir vērtīgāka par iznīcību.
Br. B., liekas Tu ļoti gribi zināt, ko runā par Tavu nostāju draudzē un kādas par to ir mūsu domas. Tās ir tieši tādas, kā es rakstiski esmu teikusi. Tava rīcība ir impulsīva. Tu lūdz Dievu, kad Tev patīk. Tu ej uz sapulci, ja Tev ir atbilstošs noskaņojums, un paliec mājās, ja tāda nav. Tev lielā mērā trūkst pašuzupurēšanās gara. Tu vadies no savām iegribām un labsajūtas un izdabā pats sev, nejautājot, kas patīk Dievam. Tevi sauc pienākums, pienākums! Esi vienmēr savā vietā! Vai Tu esi vēlējies kļūt par Kristus kareivi? Ja tā, tad Tavas izjūtas un domas Tevi neatbrīvo no pienākuma pildīšanas. Tev jābūt labprātīgam paciest grūtības kā labam karavīram. Izej no nometnes nest negodu, jo tā darīja Tavs Pestīšanas Vadonis. Draudzes vecākajam (bishop), atbildīgajam sludinātājam (elder) un arī diakonam “kā Dieva nama turētājam vajag būt vīram, kam laba slava, ne patgalvīgam, ne dusmīgam, ne dzērājam, ne rējējam, ne negodīgas peļņas dzinējam; kas labprāt dod mājas vietu, kas mīl labu, kas prātīgs, taisns, svēts, šķīsts, kas pastāvīgi turas pēc uzticamā Vārda mācības, ka viņš ir spēcīgs ir pamācīt caur veselīgo mācību, ir pamācīt tos, kas pretī runā”.
Pāvils uzskaita skaistās, vēlamās īpašības un pamāca savus brāļus: “Kas ko dod, lai to dara vientiesībā, kas valda, lai to dara rūpīgi, kas apžēlojas, lai to dara ar prieku. Mīlestība lai ir bezviltīga, ienīstiet ļaunu, pieķerieties labajam. Lai brāļu mīlestība jūsu starpā ir sirsnīga un, godu dodot, nāciet viens otram pretī. Neesiet kūtri iekš tā, kas jums jādara, esiet dedzīgi [693] garā, kalpojiet Kungam. Esiet priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, pastāvīgi lūgšanās. Nāciet palīgā svētiem viņu vajadzībās, dodiet labprāt mājas vietu.” “Bagātiem šinī pasaulē pavēli, lai tie augsti neturas, nedz ceri uz nepastāvīgo bagātību, bet uz Dzīvo Dievu, Kas mums visas lietas bagātīgi pasniedz par atspirgšanu; lai tie labu dara, bagāti top labos darbos, labprāt izdala, ir devīgi, lai sev mantu krāj par labu pamatu uz nākamo laiku, ka tie dabū mūžīgo dzīvību.” Te norādīts uz gudru un pilnīgi drošu līdzekļu ieguldījumu; sīki aprakstīti un ieteikti labi darbi, kam jāparādās mūsu un arī Tavā dzīvē. Tādā veidā iegūstama laba peļņa un nav jābaidās no neveiksmes. Debesīs mantu var droši uzglabāt, to tur var pastāvīgi pavairot, un noguldītājam tā dos tiesības uz mūžīgu dzīvību. Un, kad viņa dzīve šeit nobeigsies, kad noslēgsies viņa pārbaudes laiks, tad viņš varēs dabūt mūžīgu dzīvību.
Br. B., Tev nepatīk būt viesmīlīgam, Tu izvairies no grūtībām. Tu domā, ka svēto paēdināšana un rūpēšanās par viņu vajadzībām ir smags un grūts darbs un ka viss, ko Tu šai virzienā dari, ir tikai zaudējums. Lūdzu lasi augstāk citētās Rakstu vietas, un mana visnopietnākā lūgšana ir – kaut Dievs Tev dotu saprašanu un izšķiršanas spējas. Visai jūsu ģimenei jāmācās kļūt devīgākiem un mazāk domāt pašiem par sevi. Ielūdz savā mājā Dieva ļaudis, un vajadzības gadījumā priecīgi dalies ar to, pār ko Kungs Tevi iecēlis par pārvaldnieku (namturi). Šīs savas mazās dāvanas nedod bez prieka, nelabprāt, kā piespiesti. Kā Tu izturies pret Kristus mācekļiem, tā Tu izturies pret Viņu pašu; tieši ar tādu pat nepatiku, kādu Tu parādi, uzņemot Dieva svētos, Tu uzņem arī Jēzu.
Veselības reforma jums abiem ir ļoti vajadzīga. Māsa B. šajā labajā darbā ir atpalikusi un ļāvusi sevī pamosties pretestībai, pati neizprazdama, kam viņa pretojas. Viņa ir pretojusies Dieva padomam par ļaunu pati savai dvēselei. Nesavaldīta ēstkāre ir izsaukusi nespēku un saslimšanu, novājinot arī tikumiskos spēkus, un padarījusi viņu nespējīgu pareizi novērtēt svēto patiesību, [694] kā arī Kristus salīdzināšanas darba lielo nozīmi, kas viss cilvēka glābšanai ļoti svarīgs. Māsa B. mīl šo pasauli. Viņas jūtas un tieksmes rāda, ka tā nav šķīrusies no pasaules un nedalīti nodevusies Dievam, kā Viņš prasa. Viņš nepieņems tikai daļēju nodošanos, daļēju uzupurēšanos. Viss, viss, viss pieder Dievam, un no mums Viņš prasa pilnīgu kalpošanu. Pāvils saka: “Tāpēc, brāļi, es jūs lūdzu caur Dieva apžēlošanām, ka jūs savas miesas nodotu par dzīvu, svētu un Dievam patīkamu upuri; tā lai ir jūsu prātīgā kalpošana Dievam. Un nepalieciet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvēršaties, savā prātā atjaunodamies, ka jūs varat pārbaudīt, kas ir labais un patīkamais, un pilnīgais Dieva prāts.” Kāda priekštiesība mums dota pašiem piedzīvojumos pārbaudīt Kunga prātu un Viņa gribu attiecībā uz mums. Slavē Viņa Vārdu par šo dārgo dāvanu! Man rādīja, ka, pirms māsa B. patiesi un droši var satvert labāku pasauli, ir jāsalūst viņas mīlestībai uz šo pasauli.
Br. B. Tev vajadzētu rīkoties rūpīgi un uzmanīgi un pašam sevi
savaldīt; esi pacietīgs, lēnprātīgs un laipns. Klusam un lēnprātīgam
garam Dieva acīs ir liela vērtība. Tev vajadzētu kopt un attīstīt to, ko
Dievs atzīst par vērtīgu. Priekš jums abiem jātiek paveiktam kādam
darbam, pirms jūs varat stāties Dieva pārbaudes priekšā. Strādājiet,
kamēr vēl ir diena, jo nāk nakts, kad neviens vairs nevarēs strādāt.
Vispirms paši nostājieties skaidrajā gaismā, tad varēsiet ļaut savai
gaismai spīdēt tā, lai citi, redzot jūsu labos darbus, godātu jūsu Tēvu
Debesīs.
Grinvila, Mičiganas štats, 1868. gada 23. janvāris
