Pareiza mūsu preses izdevumu izplatīšana ir viens no vissvarīgākajiem tagadējā darba nozarojumiem. Bez tā mēs veiksim maz. Un mūsu sludinātāji šinī darbā var darīt vairāk par visiem citiem. Ir tiesa, ka dažus gadus atpakaļ daudzi mūsu sludinātāji grāmatu pārdošanā bija nogājusi par tālu. Daži no viņiem pārdošanai domātajam krājumam pievienoja ne tikai tādus izdevumus, kuru patiesā vērtība bija pavisam maza, bet arī citas līdzīgi mazvērtīgas preces.
Bet tagad daži mūsu sludinātāji, pamatojoties uz to, [688] ko es Liecībā Nr. 11 rakstīju par mūsu preses izdevumu pārdošanu, nonākuši citā galējībā. Kāds no Ņujorkas štata, kurš darba nastu smagi neizjūt un strādā par aģentu, turot savā rīcībā plašu un labu rakstu izvēli, ir nolēmis vairāk tos nepārdot un rakstiski paziņojis izdevniecībai, ka preses izdevumu izplatīšana ir tās uzdevums. Tas ir nepareizi. Es te gribu citēt izvilkumu no Liecības Nr. 11.
“Mūsu rakstu pārdošanas nastai nevajadzētu gulties uz sludinātājiem, kas strādā ar Vārdu un mācību. Vajadzētu taupīt viņu laiku un spēku, lai to nedalīti izlietotu sapulču sēriju noturēšanai. Viņu laiku un spēku nevajadzētu izšķiest mūsu grāmatu pārdošanai, ja ļaudīm tās pareizā veidā var piedāvāt tie, uz kuriem negulstas pienākums pasludināt Vārdu. Izejot jaunos laukos, sludinātājiem var rasties nepieciešamība ņemt līdzi rakstus, ko pārdot ļaudīm, arī citos apstākļos var rasties vajadzība pārdot grāmatas un kārtot mūsu izdevniecību veikala darījumus. Tomēr no šī darba sludinātājiem vajadzētu izvairīties, ja vien to var padarīt citi.”
Šī izvilkuma pēdējā daļa ieejošāk izskaidro pirmo daļu. Izsakoties mazliet noteiktāk, es domāju, ka tādiem sludinātājiem kā vec. Endrūss, /Waggoner/, Vaits, Lafboro, kuriem darbs jāvada un tāpēc ir sevišķi daudz rūpju un nastu, nevajadzētu tās vēl palielināt ar mūsu rakstu pārdošanu, sevišķi telts sanāksmju un Ģenerālkonferences laikā. Šie vārdi rakstīti, lai labotu to cilvēku rīcību, kas šādās sanāksmēs tik tālu aizmirsa savu goda pilno uzdevumu, ka izklāja pūļa priekšā preces, kam nebija nekāda sakara ar darbu.
Mūsu sludinātāji, kuriem ir laba veselība, var tiešām pieklājīgi un piemērotā laikā nodoties mūsu svarīgāko rakstu pārdošanai. Sevišķi nopietnu piepūli šajā laikā prasa tādu darbu pārdošana un izplatīšana, uz kuriem nesen vērsta mūsu ļaužu uzmanība. Četrās nedēļās, atrodoties [689] ceļojumā pa /Grattiot/, /Saginaw/ un /Tuscola/ apgabaliem, mans vīrs pārdeva un izdalīja trūcīgiem rakstus par četriem simtiem dolāru. Viņš vispirms norādīja ļaudīm uz šo grāmatu svarīgumu; un tad viņi labprāt tās gribēja saņemt, cik ātri vien viņš ar vairāku citu piepalīdzību spēja viņus apkalpot.
Kāpēc mūsu brāļi nav labprātīgāki sniegt līdzekļus grāmatu un traktātu fondiem? Un kāpēc mūsu sludinātāji visā nopietnībā neiet pie šī darba? Mūsu ļaudīm vajadzētu saprast, ka šie preses izdevumi ir tieši tie, kas nepieciešami, lai palīdzētu tiem, kam palīdzība vajadzīga. Šeit ir izdevība ieguldīt līdzekļus saskaņā ar svētīgo labprātīgas devības plānu. Reizēm varam lasīt cilvēkus tikpat vienkārši kā grāmatas. Mūsu vidū ir ļaudis, kas iegulda simts līdz tūkstoš dolārus vai pat vēl vairāk Veselības institūtā, bet tikai piecus līdz divdesmit piecus dolārus lielajā grāmatu, brošūru un traktātu izplatīšanas pasākumā, lai ļaudīm atklātu patiesību, kuras uzņemšana vada uz mūžīgu dzīvību. Viens šādu ieguldījumu atzīst par izdevību, bet cits, kā varam spriest pēc līdzekļu piedāvājuma mazā apmēra, to uzskata par noteiktu zaudējumu.
Šai lietā mēs neklusēsim. Mūsu ļaudis ķersies pie darba.
Līdzekļi pieplūdīs. Un trūcīgajiem, kas vēlas saņemt grāmatas, mēs
teiksim: Iesūtiet pieprasījumus, norādot kādi ir jūsu materiālie
apstākļi. Un mēs jums nosūtīsim grāmatu paku ar četriem “Spiritual
Gifts” (Garīgās dāvanas) sējumiem, kā arī “Kā dzīvot”, “Aicinājums
jauniešiem”, “Aicinājums mātēm”, “Sabata lasījumi” un divus plašus
“Izskaidrojumu atslēga” komplektus (diagrammas, tabulas).Ja jums kādi no
šiem darbiem ir, tad ziņojiet, un mēs jums to vietā nosūtīsim citas
grāmatas vai arī aizsūtīsim tikai tās, kuru jums nav. Atsūtiet
piecdesmit centus pasta izdevumiem, un mēs jums aizsūtīsim paku piecu
dolāru vērtībā, četrus dolārus sedzot no šī fonda.
(Kopš daudzos štatos ir noorganizētas Traktātu
sabiedrības, tās ir uzņēmušās cienīgu trūcīgo apgādi ar grāmatām un
traktātiem. Dažas no šeit pieminētajām grāmatām patlaban vairs nav
pārdošanā.–Izdevēju piezīme.)
Sniedzot par brīvu grāmatas, visiem jārīkojas saskaņā ar lielo labprātīgās devības plānu, kā to īsteno [690] Amerikas Bībeļu un traktātu izdošanas un pārdošanas sabiedrība. Daudzējādā ziņā šīs milzīgās sabiedrības rīcība ir atdarināšanas cienīga. Devība atklājas testamentu novēlējumos un ziedojumos, un tā ieausta arī Bībeles un traktātu pārdošanā un bezmaksas izdalīšanā. Septītās dienas adventistiem grāmatu jautājumā vajadzētu atrasties viņiem tikpat tālu priekšā kā citās lietās. Lai Dievs mums palīdz. Mūsu traktātus vajadzētu piedāvāt par to vērtības simto daļu, aicinot apmaksāt iepakojumu vai pasta iesaiņojumu un tālāko piegādi. Sludinātājiem un ļaudīm vajadzētu iesaistīties grāmatu, brošūru, traktātu izplatīšanā tā kā nekad agrāk. Pārdodiet tur, kur ļaudis spēj tās nopirkt un ir labprātīgi to darīt, un, kur apstākļi savādāki, tur pasniedziet tās par brīvu.
