Vai jūsos notikusi šī lielā pārmaiņa? Nepiekrāpieties! Vai nu es nekad nesaukšu Kristus Vārdu vai arī nodošu Viņam visu savu sirdi, savu nedalīto mīlestību. Mums vajadzētu sajust visdziļāko pateicību, ka Jēzus pieņem šo upuri. Viņš prasa visu. Tikai tad, kad mēs padodamies Viņa prasībām un nododam visu, tad un ne agrāk Viņš mūs apņems ar savām žēlastības rokām. Bet ko mēs dodam, atdodot visu? Grēka aptraipītu dvēseli, lai Jēzus Savā žēlastībā to šķīstītu un tīrītu un Savā nesalīdzināmajā mīlestībā glābtu no nāves. Tomēr es redzēju, ka daži domā, ka ir grūti visu nodot. Man ir kauns to klausīties, kauns to rakstīt.
Jūs runājat par pašaizliedzību. Ko kristus nodeva par mums? Ja jūs domājat, ka Kristus prasība atdot visu ir smaga, tad ejiet uz Golgātu un raudiet tur par tādām domām. Uzlūkojiet sava Pestītāja rokas un kājas, briesmīgu naglu saplosītas, un lai Viņa asinis nomazgā jūsu grēkus.
Tie, kas jūt Dieva mīlestības spiedienu nejautā cik maz jādod, lai iegūtu debešķīgo atalgojumu, viņi nejautā pēc mazākā mērķa, kas jāsasniedz, bet cenšas pēc pilnīgas saskaņas ar Pestītāja gribu. Viņi dedzīgi nodod visu. Viņu centība atbilst mērķa vērtībai. Kāds ir mērķis? Nemirstība un mūžīga dzīvība.
Jaunie draugi, daudzi no jums ir bēdīgi piekrāpušies. Jūs esat apmierinājušies ar kaut ko mazāku par tīru un [161] neaptraipītu reliģiju. Es gribu, lai jūs pamostaties un Dieva eņģeļi mēģina jūsos modināt veselo saprātu. Ak, kaut Dieva Vārda svarīgās patiesības pamudinātu jūs apzināties briesmas un vadītu jūs pie pilnīgas pašpārbaudes! Jūsu sirdis vēl ir miesīgas. Tās nav pakļautas Dieva likumam, ne arī spēj tam pakļauties. Šīs miesīgās sirdis jāpārvērš, un jūs svētumā ieraudzīsiet tādu skaistumu, ka slāpsiet pēc tā kā briedis pēc ūdens upēm. Tad jūs mīlēsiet Dievu un Viņa likumus. Tad Kristus nasta būs viegla un Viņa jūgs patīkams. Lai gan jums būs bēdas, tomēr šīs bēdas, pareizi panestas, padarīs ceļu vērtīgāku. Nemirstīgais mantojums pieder pašaizliedzīgajiem kristiešiem.
Es redzēju, ka kristietim nav tik pārāk augsti jāvērtē un jāvadās no jūtu laimīga lidojuma. Šīs jūtas nav vienmēr uzticams vadonis. Katram kristietim jācenšas kalpot Dievam, vadoties no pamatlikumiem un ne no jūtām. Tādā veidā tiks vingrināta ticība, un tā pieaugs. Man rādīja, ka, ja kristietis dzīvos pazemīgu, uzupurēšanās dzīvi, tad rezultāts būs miers un prieks Kungā. Bet vislielāko laimi piedzīvos, darot labu citiem, darot citus laimīgus. Šāda laime būs ilgstoša.
Daudziem jauniešiem kalpošana Dievam nav viņu dzīves noteikts pamatlikums. Viņi nevingrina ticību. Viņi grimst zem katra mākoņa. Viņiem nav izturīga spēka. Viņi nepieaug žēlastībā. Viņi izliekas turam Dieva pavēles, šad un tad saka formālu lūgšanu un saucas kristieši. Viņu vecāki par viņiem tā rūpējas, ka pieņem visu, kas izliekas izdevīgs, un nestrādā ar viņiem un nemāca, ka miesīgajam prātam jāmirst. Viņi iedrošina viņus iet līdzi un strādāt nepilnīgi, bet nevada viņus rūpīgi pārmeklēt savas sirdis, lai pārbaudītu un novērtētu, ko nozīmē būt kristietim. Rezultātā jaunieši [162] apliecina, ka ir kristieši, pietiekoši nepārbaudījuši savus motīvus.
Uzticīgais Liecinieks saka: “Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts, kaut jel tu būtu auksts vai karsts! Kad tu nu esi remdens un ne auksts, ne karsts, tad Es tevi izspļaušu no Savas mutes.” (Atkl. 3: 15,16)
Sātans vēlas, lai jūs būtu kristieši tikai pēc nosaukuma, jo tad jūs labāk derat viņa nolūkiem. Ja jums ir forma un nevis patiesa dievbijība, viņš (sātans) var jūs lietot, lai ievilinātu arī citus šajā pašā sevis piekrāpšanas ceļā. Dažas nabaga dvēseles Bībeles parauga vietā skatīsies uz jums un netieksies augstāk. Viņi redz, ka ir tikpat labi kā jūs un jūtas apmierināti.
Jauniešus bieži pamudina izpildīt pienākumus, sapulces priekšā runāt vai lūgt un nomirt lepnumam. Katrā solī viņus spiež. Tāda reliģija ir bezvērtīga. Lai pārmaina miesīgās sirdis, tad kalpošanā Dievam vairs nebūs ne vergošanas, ne aukstas apliecināšanas. Pazudīs visa mīlestība uz drēbēm un ārējo greznumu. Laiks, ko pavadāt, stāvot spoguļa priekšā, lai acīm patīkami sakārtotu matus, tiks veltīts lūgšanām un sirds pārmeklēšanai. Svētotā sirdī ārējā greznība neatradīs vietu. Tā nopietni un dedzīgi centīsies iegūt iekšējo rotājumu, kristīgo pievilcību – Dieva Gara augļus.
Apustulis saka: “Jūsu jaukums lai nav no ārienes matu pīšanā un zelta aplikšanā vai drēbju apvilkšanā, bet apslēptais sirds cilvēks, kam neiznīcīgs jaukums lēnā, klusā garā, tas ir dārgs priekš Dieva.” 1. Pēt. 3:3,4. Uzvari miesīgo prātu, reformē dzīvi, un nabaga mirstīgā miesa nebūs Tavs elks. Pārveidotu sirdi atklās ārējais izskats. Ja Kristus ir mūsos godības cerība, mēs Viņā atradīsim tādus neizmērojamus dziļumus, ka dvēsele Viņu iemīlēs. Tā pieķersies Viņam, izvēlēsies Viņu mīlēt un, apbrīnojot Viņu, aizmirsīs sevi. Jūs paaugstināsiet un [163] pielūgsiet Jēzu, cilvēciskais “es” tiks pazemots. Bet apliecība bez šīs dziļās mīlestības ir tikai vārdi, tukša formalitāte un smaga vergošana. Daudzi no jums var galvā paturēt reliģiskus priekšstatus, ārēju reliģiju, sirdij paliekot neticīgai. Dievs uzlūko sirdi. Viņa acīm viss atklāts. Vai iekšējā patiesīguma vietā Viņš apmierināsies ar kaut ko citu? Katra patiesi atgriezusies dvēsele nesīs nekļūdīgas zīmes, ka miesīgais prāts ir uzvarēts.
Es runāju skaidri. Es nedomāju, ka tas patiesu kristieti padarīs mazdūšīgu; un es negribu, ka kāds no jums nonāktu bēdu laikā bez pamatotas cerības savā Pestītājā. Apņemieties uzzināt par sevi visļaunāko. Pārliecinieties, vai jums ir mantojums augstībā? Esiet patiesi pret savām dvēselēm. Atcerieties, ka Jēzus Tēva priekšā stādīs draudzi, kas būs bez vainas, bez traipa, bez grumbas.
Kā varat zināt, ka Dievs jūs pieņēmis? – Lūdzot pētiet Viņa Vārdu. Lai neviena cita grāmata neieņem Tā vietu. Šī grāmata pārliecina par grēku. Tā skaidri atklāj pestīšanas ceļu. Tā rāda spožo un mirdzošo algu. Tā pilnīgi atklāj jums Pestītāju un māca jūs, ka vienīgi caur Viņa neierobežoto žēlastību jūs varat sagaidīt glābšanu.
Neatstājiet novārtā klusās lūgšanas, jo tā ir dvēseles reliģija. Nopietni, dedzīgi lūdziet pēc dvēseles šķīstuma. Lūdziet tik nopietni un dedzīgi, kā jūs lūgtu savas mirstīgās dzīvības dēļ, ja tā atrastos briesmās. Palieciet Dieva priekšā, kamēr jūsos dzimušas neizsakāmas ilgas pēc pestīšanas un ir iegūts salds pierādījums, ka grēki piedoti.
Mūžīgās dzīvības cerība nav saņemama nevērīgā ceļā. Šis jautājums jānokārto starp Dievu un jūsu dvēseli, jānokārto uz mūžību. Ja ir tikai iedomāta cerība un nekas vairāk, tā jūs pazudinās. Tieši jūsu attiecības ar Dieva Vārdu noteiks to vai nostāvēsiet, vai kritīsiet, tad tieši šai Vārdā jāmeklē Liecība par jūsu situāciju. Lasot Dieva Vārdu jūs ieraudzīsiet, kas jums jādara, lai [164] kļūtu par kristieti. Nenolieciet bruņas un neatstājiet cīņas lauku, kamēr neesat ieguvuši uzvaru savā Pestītājā.
