Sekojošā vēsts dota diviem brāļiem, bet, tā kā tā derīga daudziem, tā šeit uzrakstīta par labu draudzei.
Dārgie brāļi! Atklāsmē, kas dota jūsu dzīves vietā, es redzēju kaut ko, kas attiecas uz jums abiem. Eņģelis norādīja uz jums, atkārtojot šos vārdus: “Sargieties, lai jūsu sirdis netiek apgrūtinātas ar lieku ēšanu un dzeršanu un šīs dzīves rūpēm un lai tā diena nenāk pār jums negaidot.”
Es redzēju, ka jums abiem stāv priekšā liela cīņa; jums pastāvīgi jācīnās, lai savu sirdi atrautu no pasaules, jo jūs to mīlat. Pāri par visu jums tagad jāmācās, kā varat mīlēt Jēzu vairāk kā pasauli un kā Viņam kalpot. Ja jūs vairāk mīlat pasauli, to liecinās jūsu darbi. Ja jūs mīlat Jēzu un kalpošanu Viņam vairāk nekā pasaulei, tad arī to atklās jūsu darbi. Es redzēju, ka daudzi pasaulē jūs uzmanīgi vēro. Daudzi gavilēs par jūsu krišanu. Citi priecāsies par jūsu pieaugšanu. Sātans un ļaunie eņģeļi piedāvā jums šīs pasaules valstu godību. Viņš jums to parādīs ļoti pievilcīgā gaismā, lai jūs to mīlētu un pielūgtu.
Jēzus un jūsu sargeņģeļi norāda jums skatīties pāri fermām, lopiem un zemes mantām uz Debesu valstību un [169] nemirstīgo mantojumu, mūžīgo īpašumu godības valstī. Eņģelis teica: “Jums jānomirst šai pasaulei. Nemīliet pasauli, nedz lietas, kas jums ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad Tēva mīlestības nav viņā.”
Es redzēju, ka Dieva aizgādībā iegūta bagātība nav grēks. Un, ja nav dota izdevība šos līdzekļus izlietot Dieva darbā tā veicināšanai, tad to paturēšana nav grēks. Bet, ja brāļi neizlieto izdevības, lai savu īpašumu izlietotu Dievam par godu un Viņa lietas attīstīšanai, tad tas būs klupšanas cēlonis. Bēdu dienā viņu sakrātā manta viņus apsūdzēs. Tad būs pagājušas visas izdevības izlietot savus īpašumus Dievam par godu, un dvēseles bailēs viņi tos aizmetīs no sevis kurmjiem un sikspārņiem. Tai dienā viņu zelts un sudrabs viņus neizglābs. Kad būs jādod norēķins par savu namturību, par sava Kunga naudas izlietošanu, tad tas kritīs uz tiem ar iznīcinošu svaru. Patmīlība viņiem likusi ticēt, ka tas ir viņu īpašums un ka viņi drīkst pieprasīt sev visu; bet tad viņi jutīs, rūgti sajutīs un sapratīs, ka viņu līdzekļus viņiem aizdevis Dievs, lai tos labprāt atgrieztu atpakaļ, veicinot Kunga darbu. Viņu bagātības viņus piekrāpušas. Viņi jutās nabagi un dzīvoja sev un beidzot atradīs, ka daļa, ko viņi varēja izlietot Dieva darbā, ir briesmīga nasta.
Dieva eņģelis teica: “Lieciet visu uz altāra par dzīvu un pilnīgu upuri. Sieniet to ar virvēm, ja citādi nevarat tur noturēt. Nododieties lūgšanām. Dzīvojiet pie altāra. Stipriniet savu gribu ar Dieva apsolījumiem. “Pārdod, kas tev ir, un dod nabagiem. Sagādā sev mantas, kas nenoveco, mantas Debesīs, kas nezūd, ko zagļi nezog un kodes nemaitā.” (Mat. 6:19,20) [170]
Es redzēju, ka, ja Dievs jums ir devis bagātību, pārāku kā vienkāršajiem un nabagajiem, tai jādara jūs pazemīgus, jo tā jūs noliek zem lielākiem pienākumiem. Kam daudz ir dots, pat no pasaules mantām, no tā daudz prasīs. Šis pamatlikums prasa, lai jūsu raksturs izaugtu cēls un augstsirdīgs. Meklējiet izdevību darīt labu ar to, kas jums ir. “Krājiet sev mantas Debesīs.”
Es redzēju, ka vismazākais, kas prasīts no kristiešiem pagātnē, ir labprātība dot, lai viņi daļu no visas savas peļņas svētītu Kungam. Katrs patiess kristietis to uzskatījis par priekštiesību, bet daži, kas nesuši tikai vārdu, to uzņēmuši kā slogu. Viņi savā sirdī nav izjutuši Dieva žēlastību un mīlestību, citādi būtu priecīgi atbalstījuši sava Pestītāja darbu. No kristiešiem, kas dzīvo pēdējās dienās un gaida savu Kungu, prasīs darīt vairāk nekā šo. Dievs prasa, lai viņi nes upuri.
Eņģelis teica: “Jēzus jums atstāja skaidras pēdas, tajās jāseko. Miniet cieši Viņa pēdās. Dalieties Viņa pašaizliedzīgajā, pašuzupurīgajā dzīvē un mantojiet ar Viņu godības vainagu.”
