Man rādīja Dieva atlikušos ļaudis pieņemam vārdu (nosaukumu). Manā priekšā bija divas šķiras. Viena aptvēra visu lielo vārda kristiešu skaitu. Viņi mina kājām Dieva likumus un pazemojās pāvestības iestādījumu priekšā. Nedēļas pirmo dienu viņi turēja kā Kunga dusas dienu. Otrā daļa ļoti mazā skaitā, pazemojās Lielā Likumdevēja priekšā. Viņi turēja ceturto bausli. Viņu ticības īpatnējās un raksturīgās iezīmes bija septītās dienas ievērošana un gaidīšana uz mūsu Kunga atnākšanu no Debesīm.
Cīņa ir starp Dieva prasībām un zvēra prasībām. Pirmo nedēļas dienu, pāvestīgo iestādījumu, kas runā tieši pretī ceturtajam bauslim, ko zvērs ar diviem ragiem darīs vēl par sevišķu pārbaudi. Bet briesmīgais Dieva brīdinājums ziņo sodu par zemošanos zvēra un viņa bildes priekšā. Tie dzers Dieva dusmības vīnu, kas nesajaukts ir ieliets Viņa bardzības biķerī.
Neviens no pieņemtiem vārdiem nebūs piemērots kā tikai tas, kas saskan ar mūsu ticības apliecību, izteic to un iezīmē mūs kā sevišķus ļaudis. Vārds “septītās dienas adventisti” ir pastāvīgs pārmetums protestantu pasaulei. Te ir šķīrēja līnija starp Dieva pielūdzējiem un tiem, kas pielūdz zvēru un pieņem viņa zīmi. Dieva baušļu un zvēra prasību starpā norisinās liela cīņa. Pūķis tāpēc karo pret svētiem, ka viņi tur visus desmit baušļus. Ja viņi pazeminātu savu standartu un atteiktos no savas ticības īpatnībām, tad pūķis būtu mierīgs; bet, iedrošinoties pacelt un attīstīt savu karogu [224] pretstatā protestantu pasaulei, kas pielūdz pāvesta iestādījumus, viņi saceļ viņa dusmas.
Vārds “septītās dienas adventisti” atklāti un patiesi raksturo mūsu ticību un pārliecina meklētājus prātus. Līdzīgi bultai no Kunga bultu maka tas trāpīs Dieva likumu pārkāpējus un vadīs uz grēku nožēlu un atgriešanos pie Dieva un ticībā mūsu Kungam Jēzum Kristum.
Man rādīja, ka gandrīz katrs kaut cik izvirzījies fanātiķis, kas grib apslēpt savu nodomu citus vest prom, apgalvo, ka viņš pieder pie Dieva draudzes. Tāds vārds uzreiz izsauktu aizdomas, jo to pielieto, lai apslēptu visbezjēdzīgākos maldus. Dieva atlikušajiem ļaudīm šis vārds ir pārāk nenoteikts. Tas vestu uz domām, ka mums ir ticība, kuru mēs gribam apklāt.
