Es redzēju, ka daži aizbildina savu atraušanos no palīdzības sniegšanas Dieva darbam ar to, ka viņi esot parādos. Ja viņi būtu uzmanīgi pārmeklējuši paši savu sirdi, tad atklātos, ka patiesais iemesls, kāpēc viņi nepienes Dievam labprātīgos upurus, ir savtīgums. Daži vienmēr paliks parādos. Jo viņu mantkārības (alkatības) dēļ svētītāja Dieva roka nebūs ar viņiem. Vairāk par patiesību viņi mīl šo pasauli. Viņi nav gatavi Dieva valstībai. Ja zemē parādās kāds jauns patents, tad ļaudis, kuri apliecina ticību patiesībai, atrod ceļu, kā šim pasākumam savākt līdzekļus. Dievs pazīst katru sirdi. Viņam zināms katrs savtīgs motīvs, un Viņš pieļauj izveidoties apstākļiem, kas atklāj sirdī apslēpto, lai pārbaudītu tos, [226] kas sevi sauc par Viņa ļaudīm, un attīstītu viņu raksturu. Reizēm Kungs pieļauj cilvēkiem turpināt savu ceļu un sastapties ar pilnīgu neveiksmi. Viņa roka ir pret tiem, lai izjauktu viņu cerības un izputinātu viņu īpašumus. Tie, kas tiešām jūtas ieinteresēti Dieva lietā un kas uzdrošinās izmēģināt kaut ko dot šīs lietas uz priekšu virzīšanai, atradīs, ka tāds ieguldījums ir neapšaubāmi drošs. Daži atgūs simtkārtīgi šinī dzīvē un nākamā pasaulē mūžīgo dzīvību. Bet ne visi jau šinī dzīvē saņems simtkārtīgus augļus, jo viņi to nevar panest. Ja viņiem uzticēs daudz, viņi kļūs par negudriem nama turētājiem. Kungs viņu labā viņiem šos augļus attur; bet viņu manta Debesīs būs droša. Cik daudz pārāks par laicīgiem pasākumiem ir šāds noguldījums.
Dažiem mūsu brāļiem piemītošā vēlēšanās ātri pelnīt naudu liek viņiem piedalīties un ieguldīt līdzekļus jaunos pasākumos, bet bieži viņu cerības nopelnīt naudu nepiepildās. Viņi neizdevīgi nogulda to, ko viņi būtu varējuši izlietot Dieva darbā. Šajos jaunajos uzņēmumos notiek zināma veida apmuļķošana. Un, neievērojot to, ka šīs lietas tik bieži atkārtojas un ka ir piemēri no citiem, kas ieguldījuši līdzekļus un piedzīvojuši galīgu neveiksmi, tomēr daudzi ir par kūtriem to mācīties. Sātans viņus pieviļ un apreibina ar paredzamo ieguvumu. Cerībām iznīkstot, viņiem jācieš daudz grūtību, kas ir viņu pašu negudrās rīcības sekas. Ja līdzekļi pazūd, tad cilvēks to uzskata par savu nelaimi, par savu zaudējumu. Bet viņam jāatceras, ka līdzekļi, ar kuriem viņš ir rīkojies, pieder Citam, ka viņš ir tikai namturis un ka Dievam nepatīk Viņa līdzekļu negudra pārvaldīšana, kurus varēja izlietot tagadējās patiesības uz priekšu virzīšanai. Norēķina dienā neuzticīgajam namturim būs jādod atskaite par savu nama turēšanu.
