Es redzēju, ka Kungs sevišķi vadījis manu vīru, lai pagājušajā rudenī mēs dotos uz rietumiem un nevis uz austrumiem, kā viņš iepriekš bija nolēmis. Viskonsinā bija labojama netaisnība. Sātana darbs bija guvis panākumus, un, ja to nenorātu, izpostītu dvēseles. Kungs atrada par derīgu izvēlēties kādu, kuram pagātnē bija piedzīvojumi [229] cīņā ar fanātismu un kas bija aculiecinieks sātana spēkam. Kas pieņēma šo Dieva izvēlēto darba rīku, to dvēseles tika izrautas no ienaidnieka sagatavotajām cilpām un guva iespēju laboties.
Man rādīja, ka šī sātana viltība Viskonsinā nebūtu tik labprātīgi uzņemta, ja Dieva ļaužu prāts un sirds būtu bijuši vienoti savstarpēji un ar darbu. Vēl joprojām dažos mīt greizsirdība un ļaunu aizdomu gars. “Messenger” partijas sētā sēkla nav pilnīgi izsakņota. Un, kaut gan viņi sacījās pieņemam trešā eņģeļa vēsti, viņi nebija atstājuši savas agrākās jūtas un aizspriedumus. Viņu ticība bija bojāta, un viņi bija sagatavoti sātana krāpšanas darbam. Kas ir dzēruši no “Mesenger” gara, tiem jāpadara liels darbs un jāizsakņo katra tā atlieka un jāpieņem trešā eņģeļa vēsts gars, vai arī tas paliks pielipis viņiem kā spitālība, padarot viņiem vieglu aiziešanu no brāļiem, kas staigā patiesībā. Viņi viegli var sākt domāt, ka viņiem iespējams kā neatkarīgai sabiedrībai vieniem iet uz Debesīm, un viņi viegli iekritīs sātana slazdos. Viņš ļoti negrib pazaudēt savu ietekmi Viskonsinā. Tiem, kas nav vienoti ar miesu, viņš ir sagatavojis vēl citu viltu un krāpšanas.
Es redzēju, ka personām, kas tā bijušas ietītas tumsā un viltū, kur sātans ir pārvaldījis ne tikai prātu, bet arī miesu, Dieva draudzē vajadzētu ieņemt vispazemīgāko vietu. Dievs negrib uzticēt rūpes pār ganāmpulku negudriem ganiem, kas kļūdītos un veselīgas barības vietā viņiem pasniegtu indi. Dievs grib, lai par ganāmpulku rūpētos vīri, kas to var barot ar tīru barību, pilnīgi izsijātu un izvētītu. Ak, kādu traipu, kādu negodu šī fanātiskā kustība ir nesusi Dieva lietai! Uz tiem, kas tik stipri turas pie šī tumšā fanātisma gara, neievērojot skaidros pierādījumus, ka tas ir no sātana, nav jāpaļaujas; viņu spriedumam nevajadzētu piešķirt kādu nozīmi. Dievs sūtīja Savus kalpus pie br. un m. G. Viņi nonicināja pamācības un izvēlējās paši savu ceļu. Br. G. ir bijis greizsirdīgs un stūrgalvīgs, [230]un lielai pazemībai jāiezīmē viņa tālāko ceļu; jo viņš sevi ir pierādījis kā Dieva ļaužu uzticības necienīgu. Viņa sirds nav pareiza Dieva priekšā tagad un nav tāda bijusi jau ilgu laiku.
Es redzēju, ka sātana nolūks bija novest personas Viskonsinā lielā fanātismā. Viņš ir pārvaldījis viņu prātu un licis viņiem darboties saskaņā ar to viltu, zem kura viņi atradās. Kad viņa nolūks bija sasniegts un viņi bija noskrējuši priekš tiem viņa nozīmēto ceļa gabalu, tad viņš labprāt piekrita, ka viņi atzīst šo nepareizību, un nu viņš viņus centās iegrūst pretējā galējībā, lai viņi noliegtu Dieva Gara dāvanas un Tā darbību. Sātans izmantoja br. un m. atšķirtību no miesas (draudzes). Viņi vēlējās ieņemt neatkarīgu virzienu un vadīt, bet negribēja pakļauties citu vadībai. Br. G ir greizsirdīgs. Šī īpašība līdz ar vēlēšanos būt neatkarīgam ir turējusi viņu savrup; jo ar tādu garu viņš nevarēja būt patiess savu brāļu sludinātāju darba biedrs. Māsai G arī ir tieksmes uz greizsirdību, un viņa ir ļoti cieta. Viņai trūkst piedzīvojumu un nav bijis veselīgas ticības, ne arī vienotības ar miesu. Viņas sirds ir pacēlusies pret draudzei dotajām dāvanām. Viņas rakstos, kas iesūtīti publicēšanai “Review” lapās, nav lēnprātības un pazemības.
Viss likās sagatavots sātana darbam. Viņš daudzus vadīja atteikties no saprāta un pareiza sprieduma, lai viņi ļautu sevi pārvaldīt iespaidam. Kungs prasa, lai Viņa ļaudis pielietotu prātu un tā vietā nepieņemtu iespaidu. Viņa darbam jābūt saprotamam visiem Viņa bērniem. Viņa mācībām pašām sevi jāieteic izglītotam prātam. To nolūks ir pacelt saprātu. Dieva spēks neparādās katrā gadījumā. Cilvēka nepieciešamība ir Dieva izdevības brīdis.
Man rādīja sabiedrības, kurās valdīja sajukums un kuras vadījās no nepareiza gara, [231] kur visi kopā skaļi lūdza, viens izkliegdams vienu lietu, otrs otru, un nebija iespējams pateikt, kurš stabulēja un kurš spēlēja uz kokles. “Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs.” Sātans atrada sev vietu un pēc patikas pārvaldīja apstākļus. Šiem maldiem upurēja saprātu un veselību.
Dievs neprasa, lai Viņa ļaudis atdarinātu Baala praviešus, mocītu savu miesu, kliegtu un bļautu, ieņemtu gandrīz katru iespējamo pozu, nepiegriežot vērību kārtībai, līdz viņu spēki ir izsmelti līdz pēdējai iespējai. Reliģija nepastāv trokšņa taisīšanā; bet, kad dvēselē mājo Kunga Gars, tad Dievu slavē acīm patīkama un no sirds dziļumiem nākoša pateicība. Daži apgalvo, ka viņiem ir liela ticība un ka viņi ir saņēmuši sevišķas dāvanas un sevišķas atbildes uz savām lūgšanām, lai gan pierādījumu tam nav. Pārdrošu iedomību viņi samaina ar ticību. Ticībā izteikta lūgšana nekad nebūs veltīga; bet pieprasīt, lai lūgšanu atbildētu tieši tādā veidā un tieši tādās lietās, kā mēs sagaidām, ir pārdrošība.
Dieva kalpiem apmeklējot – un –, šie maldi tika pārbaudīti. Bija pierādījumi, ka darbs ir neīsts. Bet fanātisma gars bija neatlaidīgs un negribēja padoties tur sniegtās gaismas priekšā. Ak, kaut maldos esošie būtu ļāvušies laboties caur pie viņiem atsūtītajiem Dieva kalpiem. Dievs vēlējās, kaut viņi atzītu, ka viņus vadījis nepareizs gars. Tad viņu kļūdas atzīšanai būtu bijis vēlamais iespaids. Tad viņi būtu izglābušies no tālākas pakļaušanās sātana plāniem un nebūtu iegrimuši šajos briesmīgajos maldos. Bet viņi nevēlējās tikt pārliecināti. Brālim G bija pietiekoši gaismas, lai nostātos pret šo fanātisko darbu; bet viņš nevēlējās izšķirties zem pierādījumu spiediena. Viņa stūrgalvīgais gars atteicās padoties Dieva kalpu nestajai gaismai, jo viņš viņus uzlūkoja ar aizdomām un ar greizsirdīgu aci.
Es redzēju, ka, jo lielāku gaismu ļaudis atmet, [232] jo lielāks būs maldu un tumsības spēks, kas nāks pār viņiem. Patiesības atmešana cilvēkus padara par gūstekņiem, pakļauj sātana viltībām. Pēc sanāksmes – un – šai viltībai padevušies palika vēl lielākā tumsā, lai grimtu vēl dziļāk šais spēcīgajos maldos un atstātu uz Dieva lietu tādu traipu, kas tik drīz nebūs notīrāms. Briesmīga atbildība paliek uz br. G. Atzīdams sevi par ganu, viņš ir atļāvis plēsīgam zvēram ienākt ganāmpulkā un ir noskatījies avju saplosīšanā un aprīšanā. Dieva nepatika gulstas uz viņu. Viņš nav bijis nomodā par dvēselēm kā tāds, kam būs jādod norēķins.
Man norādīja uz pagātni, un es redzēju, ka Dievs jau ilgāku laiku nav svētījis viņa darbu. Kunga roka nav bijusi ar viņu, lai uztaisītu draudzi un lai atgrieztu dvēseles pie patiesības. Viņa sirds nav pareiza Dieva priekšā. Viņam nav trešā eņģeļa vēsts gara. Jau pirms šie maldi izcēlās, viņš atrāvās no savienības ar Dieva ļaudīm un viņiem nesimpatizēja, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņš tika atstāts tādā tumsā. Dievs neatstāj Savus uzticīgos, pašuzupurīgos kalpus tumsā, lai, atklājoties šādam fanātiskam garam, viņi nekliegtu, brīdinot ļaudis. Dieva kalpiem nesot gaismu un paceļot savu balsi pret šiem maldiem, viņš nepazina caur viņiem runājošo uzticīgā avju Gana balsi; greizsirdība un stūrgalvība lika viņam to uzskatīt par svešinieka balsi. Dievs vēlas, lai Viņa ļaudis būtu svēti un spēcīgi ļaudis. Ja sirdī valda svētuma un īstas mīlestības gars, tad, darbojoties tajos, kas pieņem Kristu, tas būs līdzīgs šķīstījošai ugunij, kas iznīcina piemaisījumus un izklīdina tumsu. Kas ir no sātana gara, tas nostājas aizstāvēšanās pozīcijās un ātri panāk pats savu bojā eju. Patiesība tomēr uzvarēs!
