Kopš mūsu Ohaio apmeklējuma 1858. gada pavasarī H ir darījis visu iespējamo, lai citus ietekmētu pret mums; un, ja bija cerības kādu iespaidot, viņš to centās panākt, izplatot ziņas, kuru nolūks bija izraisīt nepareizas izjūtas.
[235] 1858. gada pavasarī, apmeklējot Ohaio, es saņēmu vēsti par viņu un viņa ģimeni. Šī liecība viņam tika nodota. Tomēr tikai nedaudzas personas zināja, ka man priekš viņa bija vēsts. Viņš sacēlās pret to protestēdams un līdzīgi dažiem citiem, kuri ir tikuši norāti, uzskatīja, ka mani pret viņa ģimeni ietekmējuši cilvēki, jo parādīšanā ir norādīts uz tādām pašām kļūdām kā tās, kuras es atkārtoti redzēju pirms desmit gadiem. Viņš teica, ka ticot parādīšanām, bet ka, to rakstot, es esot no citiem iespaidota.
Kāds savāds slēdziens! Kungam ir jāpadara sevišķs darbs caur vienu no Viņa atzītākajām dāvanām, tomēr Viņš pacieš dotās vēsts viltojumu, pirms tā ir aizsniegusi personu, kuru Viņš vēlas labot. Kāda gan nozīme tad ir parādīšanām, ja cilvēki tās aplūko šādā gaismā? Viņi tās izskaidro pēc sava prāta un jūtas brīvi atmest to daļu, kas nesaskan ar viņu izjūtām. H zina, ka katrs vārds viņam Ohaio dotajā parādīšanā bija pareizs. Un, kad viņš vairs ilgāk nevarēja vēsti no draudzes atturēt (jo tā tika pieprasīta un lasīta konferencē pagājušajā rudenī), tad viņš to visu atzina par pareizu. Bet viņš bija akli cīnījies pret to, ko zināja esam pareizu.
Viņš nav labi valdījis pats savu namu un tāpēc pēdējo desmit gadu laikā ticis rāts. Dieva nepatika ir bijusi pār viņu, tāpēc ka viņš nav savaldījis savus bērnus. Šie bērni bija samaitāti (izvirtuši) un ka apkaunojošs sakāmvārds un ir atstājuši samaitājošu iespaidu savās dzīves vietās. Katru reizi, stādot viņu priekšā, man atgādināja Ēli un rādīja viņa bezdievīgo dēlu ļaunumu un sekojošo Dieva spriedumu. Man rādīja, ka H ģimene ir bijusi pretīga neticīgajiem un ir apkaunojusi tagadējās patiesības lietu. Vēsti, ko 1858. gada pavasarī man deva priekš Ohaio, daudzi nepieņēma. Tā grieza pārāk dziļi, un sirdis, kas savos dziļumos nebija piesātinātas ar tagadējās patiesības garu, pret to sacēlās.
[236] Sludinātāji, kas strādājuši šajā štatā, nav atstājuši pareizu iespaidu. Pret br. un m. Vaitiem un pret darba vadītājiem Batl-Krīkā izteikti un aplinkus čukstēti norādījumi, ko daudzu sirdis labprātīgi uzņēmušas, sevišķi lētticīgie un kļūdu meklētāji. Sātans zina, kā izdarīt uzbrukumu. Viņš strādā pie cilvēkiem, lai izsauktu greizsirdību un neapmierinātību pret esošajiem darba priekšgalā. Tālāk seko pravieša Gara dāvanu apšaubīšana; un tad tām, bez šaubām, ir maza nozīme, un pamācības, kas tiek dotas caur parādīšanām, paliek neievērotas.
Sludinātāji, kas strādājuši Ohaio, ir darījuši savu daļu neapmierinātības radīšanā. H ir atļāvies rīkoties ar zemiskiem paņēmieniem, izplatīdams neapmierinātības garu; kāri uzklausījis nepareizas ziņas un, tās sakrādams, teicis: “Ziņojiet un mēs ziņosim.” Viņš ir strādājis negodīgi, sniegdams nepareizas ziņas par mūsu apģērbu un iespaidu Ohaio un ir pamudinājis domāt, ka brālis Vaits nodarbojas ar spekulāciju. Viņam ar mums nav bijis nekā kopēja. Viņš pret mums ir izjutis lielu sarūgtinājumu. Bet kāpēc? Vienīgi tāpēc, ka es esmu darījusi viņam zināmu, ko Kungs man ir rādījis par viņa ģimeni un viņa nenoteikto, nevērīgo audzināšanas veidu, kas pār viņu izsaucis Dieva nepatiku. Greizsirdīgs un nesamierināms viņš raudzījies uz to darba daļu, kuru tagadējās patiesības lietā darām mēs.
Brāļi Ohaio tika pamudināti ar neuzticību un aizdomām uzskatīt tos, kas dara darbu Batl-Krīkā, un viņi bija sagatavoti sacelties pret vadītāju ieņemto nostāju. Br. I ir stingri ieņēmis savu nostāju un neņem vērā visu miesu (draudzi). Viņš ir iedomājies, ka ļaunums nāk no galvenās mītnes un ka viņam pret to ir jācīnās. Viņš nostājās kaujas ierindā, lai gan nekāda cīņa nebija izcīnāma. Viņš bija gatavs stingri pretoties kaut kam, bet pretī nekas necēlās. [237] Daudzi brāļi Ohaio piekopa tās pašas jūtas, nostādamies pret kaut ko, kas tomēr nekad nekļuva redzams. Viņu karagājiens bija negudrs. Viņi bija gatavi kliegt: Bābele! līdz paši kļuva par pilnīgu Bābeli.
Sludinātāji ir stāvējuši tieši ceļā Dieva darbam Ohaio. Viņiem vajadzēja atbrīvot ceļu, lai Dievs varētu aizsniegt Savus ļaudis. Viņi nostājušies starp Dievu un Viņa ļaudīm un izmaina Viņa nodomus. Brālis I ir izplatījis iespaidu Ohaio, kas viņam pašam jānovērš. Es redzēju, ka Ohaio bija ļaudis, kas, pareizi pamācīti, ieņemtu pareizu stāvokli. Viņi labprāt atbalstītu tagadējās patiesības lietu, bet, redzēdami, ka padarīts ir tik maz, viņi ir zaudējuši drosmi. Viņu rokas ir nogurušas, un tām ir vajadzīgs atbalsts. Es redzēju, ka Dieva lieta nav virzāma uz priekšu ar piespiestiem upuriem. Tādus upurus Dievs nepieņem. Šī lieta ir pilnīgi jāatstāj ļaužu ziņā. Viņiem ir jāpienes ne tikai ikgadīgas dāvanas, bet viņiem vajadzētu labprātīgi upurēt Kungam arī ik nedēļas un ik mēnesi. Šis darbs ir atstāts ļaudīm, jo tas viņus patiesi pārbauda ik nedēļas un ik mēnesi. Es redzēju, ka desmitā došanas sistēma attīstīs raksturu un atklās sirds patieso stāvokli. Ja brāļi Ohaio būtu atklājuši ļaudīm desmitā došanas patieso nozīmi un atļāvuši viņiem pašiem izšķirties, ko darīt, tad viņi desmitā iekārtojumā ieraudzītu gudrību un kārtību.
Sludinātājiem nevajadzētu būt asiem un ne no viena cilvēka nevajadzētu izspiest līdzekļus. Ja kāds nedod tieši tik daudz, kā citi domā, ka viņam vajadzētu dot, tad sludinātājam viņu nevajadzētu apsūdzēt un atmest. Pacietībā un savaldībā viņiem vajadzētu līdzināties eņģeļiem. Viņiem jāstrādā vienotiem ar Jēzu. Kristus un eņģeļi vēro rakstura attīstību un nosver cilvēka morālisko vērtību. Kungs ilgi paciešas ar saviem maldīgajiem ļaudīm. Patiesībai ļaudis jāskar arvien ciešāk un ciešāk, iznīcinot vienu elku pēc otra, līdz Dievs kā Visaugstākais valdīs Savu svētojušos ļaužu sirdīs. [238] Es redzēju, ka Dieva ļaudīm ir jāpienes labprātīgi upuri un atbildība pilnīgi jāatstāj atsevišķas personas ziņā, vai tā dos daudz vai maz. To vajadzētu uzticīgi ievērot. Dodiet Dieva ļaudīm laiku attīstīt raksturu.
Dieva kalpiem vajadzētu pasludināt skaidrās norādošās liecības. Vārda dzīvajām patiesībām vajadzētu skart sirdis. Un, ja ļaudīm Ohaio parādīs cienījamu mērķi, tad tie, kuru sirdis dzīvo līdzi Dieva darbam, labprātīgi piešķirs daļu no saviem līdzekļiem, lai virzītu uz priekšu Dieva darbu. Kungs pārmeklē un pārbauda Savus ļaudis. Ja kādu sirdis nav pie darba un viņi nepienes Dievam upurus, tad Dievs viņus piemeklēs; bet, ja viņi arī turpmāk turēsies pie savas mantkārības, tad Viņš viņus atšķirs no Saviem ļaudīm. Es redzēju, ka ir jābūt tādai kārtībai (sistēmai), kas attiektos uz visiem. Veseli un stipri jauni vīrieši un sievietes pavisam maz izjutuši darba nastu. Viņi Dieva priekšā ir atbildīgi par savu spēku, un viņiem vajadzētu pienest Kungam labprātīgus upurus. Ja viņi to nedarīs, tad visu sekmējošā Dieva roka no viņiem atrausies.
Es redzēju, ka Dieva roka nav bijusi ar darbu Ohaio, lai to svētītu. Ir kāds trūkums; sludinātājiem un ļaudīm vajadzētu nopietni sevi pārbaudīt, lai atrastu iemeslu, kāpēc tik lielā mērā trūkst Dieva Gara klātbūtnes. Viņu ziedojumi un upuri gandrīz ir izsīkuši. Kāpēc gan Dieva Vārda patiesības nav sasildījušas sirdis un vadījušas uz sevis aizliegšanos un ziedošanos? Lai sludinātāji pārmeklē sevi un ierauga, kādu iespaidu viņi ir izplatījuši. Ar br. I ir bijis neatkarīgs gars, kuru Dievs neatzīst par labu. Viņu iespaids nav runājis par Dieva ļaužu vienotību vai arī par darba uz priekšu virzīšanu.
Es redzēju, ka tie, kuriem ir bijusi tikai nedaudzu gadu pieredze tagadējās patiesības lietā, nav izvirzāmi darbā. Viņiem vajadzētu būt jūtīgiem, lai nenostātos [239] pret tādu cilvēku spriedumu un uzskatiem, kas bijuši liecinieki tagadējās patiesības lietas izcelsmei un kas savu dzīvi ir saauduši ar tās attīstību. Dievs nenošķirs vīrus ar nelielu pieredzi, lai viņus ievadītu šinī darbā. Viņš neizvēlēsies tos, kuriem nav piedzīvojumu ciešanu, bēdu, pretestību un trūkuma panešanā, nostādot darbu uz tagadējā pamata. Tagad, salīdzinot ar sākumu, ir viegli pasludināt trešā eņģeļa vēsti. Kas tagad stājas darbā un māca patiesību citiem, to rokās jau ir sagatavotas lietas. Viņi nevar piedzīvot tādu trūkumu, kādu panesa tagadējās patiesības strādnieki pirms viņiem. Patiesība viņu priekšā ir atklāta. Visi pierādījumi ir sagatavoti. Tādiem tagad ir jābūt uzmanīgiem, lai nepaaugstinātos un neaizietu bojā. Viņiem jābūt ļoti piesardzīgiem kurnēt pret tiem, kas tik daudz ir panesuši pašā darba sākumā.
Dievs cienī šos piedzīvojušos strādniekus, kas pūlējušies, nesot nastas tad, kad tās bija smagas un kad maz bija, kas palīdzēja tās nest. Esiet uzmanīgi, izsakot viņiem pārmetumus un kurnot pret viņiem, jo par to jums noteikti būs jāatbild, un Dieva sekmējošā roka nebūs ar jums. Daži brāļi, kuriem ir vismazāk piedzīvojumu, kas nav izjutuši nekādu nastu smagumu un kas ir darījuši tikai mazumu vai arī neko, lai sekmētu tagadējās patiesības lietas attīstību un kas nepazīst darbu Batl-Krīkā, ir pirmie, kas atrod kļūdas darba vadībā. Un tie, kas neievēro kārtību savos laicīgajos īpašumos un nepavēl savam namam pēc sevis, ir tie, kas pretojas sistēmai, kas nodrošinās kārtību Dieva draudzē. Viņi neparāda gudrību pasaulīgos darījumos un pretojas katrai lietai, kas attiecas uz draudzi. Tādiem cilvēkiem nevajadzētu būt noteicējiem draudzēs darba jautājumos. Viņu iespaidam nevajadzētu ne mazākā mērā ietekmēt citus.
