[240] Dārgais brāli un māsa K., pēdējā parādīšanā man tika rādītas dažas lietas attiecībā uz jūsu ģimeni. Kungs pret jums ir žēlastības pilns, un Viņš jūs neatstās, ja tikai jūs Viņu neatstāsiet. L. un M. ir remdeni. Viņiem jāuzmostas un jāpūlas savas pestīšanas labad, vai arī viņi zaudēs mūžīgo dzīvību. Viņiem jāizjūt personīga atbildība un pašiem jāiegūst piedzīvojumi. Viņu sirdīm vajadzīgs Svētā Dieva Gara darbs, kas viņus vadītu mīlēt un izvēlēties Dieva ļaužu sabiedrību pāri par jebkuru citu un šķirties no tiem, kas nemīl garīgas lietas. Jēzus prasa pilnīgi upuri, pilnīgu svētošanos. L. un M., jūs neesat atzinuši, ka Dievs prasa no jums nedalītu mīlestību. Jūs esat nodevuši svētu liecību, tomēr esat atkal pagrimuši līdz parasto ticības apliecinātāju nedzīvajam stāvoklim. Jūs mīlat jauniešu sabiedrību, kas nemaz necienī svēto patiesību, kuru jūs atzīstat. Jūs parādāties līdzīgi savai sabiedrībai un esat apmierinājušies ar tik daudz reliģijas, cik vajadzīgs, lai būtu visiem patīkami un neviens jūs nenosodītu.
Kristus prasa visu. Ja arī Viņš prasītu mazāk, tad tomēr Viņa upuris ir pārāk dārgs, pārāk liels, lai mūs nostādītu tikai uz tāda līmeņa. Mūsu svētā ticība skaļi sauc uz atšķiršanos. Mums nevajadzētu pielīdzināties pasaulei, ne arī kļūt nedzīviem ticības apliecinātājiem, kas runā bez sirds līdzdalības. “Pārveidojieties, savā prātā atjaunodamies.” Tas ir sevis aizliegšanas ceļš. Un, ja jūs domājat, ka šis ceļš ir par grūtu, ka šinī šaurajā tekā par daudz ir sevis aizliegšanas, ja jūs sakāt: cik grūti ir no visa atsacīties, tad jautājiet paši sev: “No kā Kristus ir atsacījies manis dēļ?” Šis jautājums nostādīs ēnā dažu lietu, ko mēs nosaucam par sevis aizliegšanu. Uzlūko Viņu dārzā svīstam asins sviedrus. Viens vienīgs eņģelis tiek sūtīts no Debesīm, lai stiprinātu Dieva Dēlu. Ej Viņam līdzi ceļā uz tiesas [241] zāli un ievēro, kā saniknotais pūlis Viņu izsmej, zobo un apvaino. Uzlūko Viņu ķēniņa vecā purpura tērpā. Uzklausi rupjos jokus ļauno izsmieklu. Skaties, kā ļauna darītāji liek pār Viņa nevainojamo pieri ērkšķu vainagu un tad sit Viņu ar niedri, lai ērkšķi durtos deniņos, un redzi, kā asinis plūst pār Viņa svēto pieri. Klausies, kā asinskārais pūlis dedzīgi kliedz pēc Dieva Dēla asinīm. Viņš tiek nodots viņu rokās, un viņi aizved nevainīgo Cietēju bālu, līdz nespēkam nogurušu, lai sistu Viņu krustā. Viņš tiek izstiepts uz koka krusta un naglas urbjas caur Viņa maigajām rokām un kājām. Uzlūko Viņu pie krusta šajās briesmīgajās nāves moku stundās, kad eņģeļi novēršas no šīs šausmu ainas un saule apslēpj savu gaismu, atteikdamās to uzlūkot. Domā par visu to un tad jautā: vai Tavs ceļš ir pārāk šaurs? Nē, nē!
Dalītā, ar pus sirdi dzīvotā dzīvē jūs atradīsiet šaubas un tumsu. Jūs nevarat baudīt ticības svētlaimīgo prieku, ne arī to mieru, ko sniedz pasaule. Nesēstieties sātana ērtajā “dari nedaudz” krēslā, bet celieties un tiecieties pretī paaugstinātajam Paraugam, Kuru aizsniegt ir jūsu priekštiesība. Atdot visu Kristus dēļ ir svēta priekšrocība. Neskatieties uz citu cilvēku dzīvi un neatdariniet to. Jums ir tikai viena patiesa, nemaldīga Priekšzīme. Vienīgā drošība ir sekot Jēzum. Saprotot, ka citi strādā, vadoties no garīga sliņķa pamatlikumiem, jūs tos atstāsiet un iesiet uz priekšu pretī kristīga rakstura augstumiem. Veidojiet raksturu priekš Debesīm. Neguļiet savā sarga vietā. Paši pret savu dvēseli izturieties patiesi un godīgi.
Jūs atļaujaties ļaunumam, kas draud iznīcināt jūsu garīgumu. Tās aptumšo visu svētās tekas skaistumu un pievilcību. Tā ir mīlestība uz izdomātu stāstu grāmatām, teikām un citu lasāmvielu, kas neatstāj labu iespaidu uz prātu, kas jāizlieto, lai kalpotu Dievam. Šī lasāmviela rada nepareizu, neveselīgu satraukumu, uzbudina iztēli, atņem spēju veikt praktiski derīgu darbu. Tās atšķir [242] dvēseli no lūgšanām un no mīlestības uz garīgām lietām. Lasāmviela, kas mestu gaismu uz svēto sējumu un kas stiprinātu jūsu vēlēšanos un centību to pētīt, nav bīstama, bet gan svētīga. Man rādīja, ka jūs savas acis esat novērsuši no svētās grāmatas un sevišķā mērā piesaistījuši uztraucošajām grāmatām, kas nozīmē reliģisku nāvi. Jo biežāk un uzcītīgāk jūs lasīsiet Rakstus, jo skaistāki tie jums rādīsies un jo mazāk jūs tieksities pēc vieglas literatūras. Ikdienišķa Rakstu pētīšana atstās svētījošu iespaidu uz prātu. Jūs elposiet Debesu gaisu. Piesaistiet šo dārgo sējumu savai sirdij. Tas sevi pierādīs par draugu un vadoni apmulsuma brīžos.
Jums dzīvē acu priekšā ir bijuši savi mērķi, un cik stingri un neatlaidīgi jūs tos centāties sasniegt. Jūs rēķinājāt un plānojāt, līdz jūsu cerības realizējās dzīvē. Tagad jūsu priekšā ir tāds mērķis, kas ir neatlaidīgu, neatslābstošu visas jūsu dzīves pūļu vērts. Tas ir jūsu dvēseļu pestīšana – mūžīgā dzīvība. Un tas prasa pašaizliegšanos, uzupurēšanos un dziļas studijas. Jums jākļūst šķīstītiem un izdaiļotiem. Jums trūkst Dieva Gara glābjošā iespaida. Jūs jaucaties ar citu sabiedrību un aizmirstat, ka esat nosaukti Kristus vārdā. Jūs rīkojaties un ģērbjaties viņiem līdzīgi.
Māsa K., es redzēju, ka Tev ir darāms darbs. Tev jāmirst lepnumam un visas intereses jāveltī patiesībai. Tavas mūžības intereses ir atkarīgas no tā ceļa, pa kuru Tu tagad iesi. Ja Tu vēlies iegūt mūžīgo dzīvību, tad Tev priekš tās ir jādzīvo un sevi jāaizliedz. Iznāc no pasaules un atšķiries. Tavu dzīvi jāiezīmē nopietnībai, lūgšanām un modrībai. Eņģeļi vēro rakstura attīstību un noteic morālo vērtību. Visi mūsu vārdi un darbi ir atklāti Dieva skatam. Šis ir briesmīgs un svinīgs laiks. Mūžīgās dzīvības cerība nedrīkst tikt nostādīta uz nedroša pamata. Šis jautājums jāatrisina starp Dievu un Tavu dvēseli. Daži labprāt balstās uz citu [243] spriedumu un piedzīvojumiem, negribēdami papūlēties, lai dziļi pārbaudītu paši savu sirdi; mēnešiem un gadiem ilgi viņi dzīvo bez pierādījuma un bez Dieva Gara liecības, ka Kungs viņus pieņēmis. Viņi piekrāpj paši sevi. Viņiem ir iedomāta cerība, bet trūkst svarīgo kristieti raksturojošo īpašību. Vispirms jānotiek pilnīgam sirds pārveidošanas darbam, un tikai tad viņu izturēšanās veids atklās to augstumu un rakstura cēlumu, kas iezīmē patiesu Kristus sekotāju. Lai dzīvē parādītu mūsu ticību, vajadzīga piespiešanās un morāla drosme.
Dieva ļaudis ir sevišķi ļaudis. Viņu gars nevar jaukties ar pasaules garu un iespaidu. Tu taču nevēlies nest kristieša vārdu, tomēr būt tā necienīga? Tu nevēlies sastapt Jēzu, tikai ar muti apliecinot, ka esi ticīgā? Tu negribi piekrāpties tik svarīgā jautājumā? Pārbaudi pilnīgi un rūpīgi savas cerības pamatus. Esi patiesa pret savu dvēseli. Iedomāta cerība nekad Tevi neizglābs. Vai Tu esi aprēķinājusi, ko tas var maksāt? Es baidos, ka nē. Izšķiries tagad, vai Tu gribi sekot Kristum, lai tas maksā ko maksādams. Tu to nevari darīt, priecājoties tādā sabiedrībā, kura nepiegriež vērību dievišķām lietām. Tavs gars nevar sajaukties ar viņu garu, tāpat kā eļļa nevar sajaukties ar ūdeni.
Būt Dieva bērnam un Kristus līdzmantiniekam ir liela lieta. Ja tā ir Tava priekštiesība, tad Tu zināsi, kas ir sadraudzība ar Kristus ciešanām. Dievs pārbauda sirdi. Es redzēju, ka Tev Viņu vajag nopietni meklēt un pacelt augstāk savu dievbijības standartu, vai arī Tu noteikti zaudēsi mūžīgo dzīvību. Tu varbūt jautāsi, vai māsa Vaita to ir redzējusi? Jā, un es esmu centusies Tev to tā atklāt, lai Tu saņemtu tādu pat iespaidu, kādu guvu es. Lai Kungs Tev palīdz to ņemt vērā.
Dārgais brāli un māsa, ar vislielāko nopietnību uzmaniet savus bērnus. Pasaules gars un iespaids izposta viņos katru vēlēšanos būt īstiem kristiešiem. Lai jūsu iespaids viņus atrauj no tādu jauniešu sabiedrības, kuriem nav nekādas intereses dievišķās lietās. Viņiem jānes upuris, lai viņi beidzot iegūtu Debesis.
