Liecības draudzei 1

Elena Vaita

Lapa kopā 191 PrevNext

Personīgs piedzīvojums

[249] Ļaudis ir iemiguši grēkos, un viņus vajag trauksmes veidā uzmodināt, pirms viņi spēj nokratīt savu letarģisko miegu. Viņu sludinātāji viņiem ir sludinājuši ar mīkstu mēli, bet Dieva kalpiem, kas nes svētu ar dzīvības interesēm saistītu patiesību, vajadzētu kliegt skaļi un netaupīt, lai patiesība varētu noraut viņu bezrūpības drānas un atrast ceļu uz sirdi. No tiešām liecībām, kuras vajadzēja sniegt ļaudīm –, sludinātāji ir novērsušies; patiesības sēkla ir izsēta starp ērkšķiem un to nomākta. Pie dažiem ļaunums uzziedējis, bet debešķīgā žēlastība mirusi.

Dieva kalpiem jānes norādošas, asas liecības, kuras graizīs dabīgo sirdi un attīstīs raksturu. Brāļi N un O ir strādājuši pilnīgi atturīgi, kad sludināja N pilsētā. Tāda sludināšana, kāda tur notikusi, nekad nepadarīs Dieva paredzēto darbu. Vārda kristīgo draudžu sludinātāji jau dara pietiekoši, verdziski izdabājot un slēpjot asās patiesības, kas norāj grēku.

Ja ļaudis vēsti neuztver pareizi un viņu sirdis nav sagatavotas tās uzņemšanai, tad būtu labāk, ja viņus atstātu pilnīgā mierā vienus. Man rādīja, ka draudzei pilsētā N ir jāiegūst piedzīvojumi, bet tagad viņiem tos iegūt būs daudz grūtāk nekā tad, ja norādošās (asās) liecības būtu sniegtas jau pašā sākumā, kad viņi pirmo reizi saprata, ka ir maldījušies. Tad bija iespējams daudz vieglāk izraut ērkšķus. Tomēr es redzēju, ka – ir morāliski vērtīgi cilvēki, no kuriem daži vēl tiks pārbaudīti tagadējā patiesībā. Ja draudze gribēs celties un atgriezties, tad Kungs atgriezīsies pie tās un dos tai Savu Garu. Tad viņu iespaids runās par labu patiesībai.

Lapa kopā 191 PrevNext