Drīz neticīgo pasaulei būs jādomā vēl par kaut ko citu, ne tikai par drēbēm un savu ārieni, un, kad bēdas un apjukums viņu prātu no šīm lietām atraus, tad viņiem nebūs nekā, kurp griezties. Viņi nav cerības cietumnieki un tādēļ negriežas pie Stiprās Pils. Viņu sirdis pagurs [269] neapmierinātībā un bailēs. Viņi Dievu nav darījuši par savu patvērumu, un Viņš nebūs viņu iepriecinātājs, bet smiesies par viņu postu un bailēm. Dieva Vārda patiesības viņi ir nicinājuši un kājām minuši. Viņi ir lutinājuši sevi ar izšķērdīgiem un ekstravagantiem tērpiem un pavadījuši savu dzīvi jautrībā un bezbēdībā. Viņi ir sējuši vēju un jāpļauj būs auka. Lielo bēdu un tautu sajukuma laikā daudzi, kas nebūs pilnīgi atdevušies pasaules samaitājošam iespaidam un kalpošanai sātanam, pazemosies Dieva priekšā un griezīsies pie Viņa ar visu savu sirdi un atradīs pieņemšanu un piedošanu.
Tiks pārmeklēti un pārbaudīti tie ļaudis Sabata turētāju vidū, kas nebūs bijuši labprātīgi pienest upurus, bet kas būs ļāvušies pasaules iespaidam. Pēdējo dienu briesmas ir pār mums, un jauniešu priekšā ir tādi pārbaudījumi, kādus viņi nav varējuši iedomāties. Jauniešiem būs jānonāk vismokošākajā apjukumā. Tiks pārbaudīts viņu ticības īstums. Jaunie cilvēki apliecina, ka gaida Cilvēka Dēla nākšanu, tomēr daži no viņiem ir bijuši nožēlojami piemēri neticīgajiem. Viņi labprātīgi nav atsacījušies no pasaules, bet ir savienojušies ar to, ir piedalījušies izbraukumos zaļumos un citās izpriecu sanāksmēs, sev glaimodami, ka ļaujas nevainīgai jautrībai. Tomēr man rādīja, ka tieši tādā veidā viņi šķiras no Dieva un kļūst par pasaules bērniem. Izpriecu meklētājus Dievs neatzīs par Saviem sekotājiem. Viņš mums nav devis tādu piemēru. Tikai tie, kas aizliedz paši sevi, kas dzīvo atturības, pazemības un svētuma dzīvi, ir īstie Jēzus sekotāji; un tādi nevar saistīties un priecāties vieglprātīgajās un tukšajās pasaules mīlētāju sarunās.
Sirdi plosošas sāpju dienas ir mūsu priekšā. Man rādīja, ka jānes asas liecības un ka tie, kas nāks, lai palīdzētu Kungam, saņems savas svētības. Bet Sabata turētājiem ir darāms svarīgs darbs. [270] Man rādīja, ka stīpas apģērbā ir negantība un ka Sabata turētāju iespaidam vajadzētu vērsties pret šo smieklīgo modi (iespaidam vajadzētu nosodīt), kas bijusi par aizsegu nekrietnībai un kas cēlusies no bēdīgi slavenās mājas Parīzē. Man rādīja atsevišķas personas, kas nicinās pamācības, pat ja tās nāktu no Debesīm; viņi izgudros dažādas atvainošanās, lai izvairītos no visnosodošākajām (visasākajām, visskaidrākajām) liecībām, un par spīti visai dotajai gaismai viņi valkās apstīpotus svārkus, jo tā ir mode, un riskēs ar sekām.
Man norādīja uz pravietojumu Jesajas 3. nodaļā kā attiecošos uz šīm pēdējām dienām; pārmetumi ir izteikti Ciānas meitai, kura domājusi tikai par savu ārējo izskatu. Lasi 25. pantu: ”Tavi vīri kritīs caur zobenu un tavs spēks karā.” Man rādīja, ka šī Rakstu vieta noteikti piepildīsies. Tiks pārbaudīti jaunekļi un jaunavas, kas sevi apliecina par kristiešiem, bet kuriem tomēr nav kristiešu piedzīvojumu, kuri nav nesuši nekādas nastas, nav izjutuši nekādu personīgu atbildību. Viņi tiks pazemoti pīšļos un ilgosies pēc piedzīvojumiem Dieva lietās, kurus viņi ir nokavējuši iegūt.
“Karš paceļ savu ķiveri līdz pierei;
Ak Dievs, jel sargi Savus ļaudis tagad.”
