1861. gada 3. augustā man rādīja, ka daži baidās, ka mūsu draudze kļūs par Bābeli, ja viņiem būtu jāorganizējas; tomēr tie, kas ir Ņujorkas centrā, ir bijusi īsta Bābele, sajukums. Un tagad, ja draudzes nebūs tā organizētas, ka spēj nodibināt un uzturēt kārtību, tad tām nav nekādu cerību nākotnē; tām sadalītām ir jāizklīst. Neapdomātas mācības ir barojušas vienības pretiniekus. Ir kopts citus uzmanošs un apsūdzošs gars, bet ne iztaisošs. Ja Dieva sludinātāji vienoti ieņems savu nostāju un to noteikti aizstāvēs, tad viņiem būs vienojošs iespaids [271] Dieva ganāmā pulkā. Tad šķirošās barjeras salūztu gabalos. Sirdis salietos kopā līdzīgi ūdens lāsēm. Tad Sabata turētāju rindās būtu spēks un stiprums, kas tālu pārspētu visu to, kam mēs tagad esam par lieciniekiem.
Dieva kalpu sirdis kļūst smagas, kad viņiem, ceļojot no draudzes uz draudzi, ir jāsastopas ar pretestības pilnu iespaidu no citu kalpojošo brāļu puses. Ir atrodami tādi, kas ir gatavi nostāties pretī katram Dieva ļaužu uz priekšu spertajam solim. To sirdis, kuri ir uzdrošinājušies kaut ko uzsākt, ir apbēdinātas un nomocītas, trūkstot vienotai darbībai no viņu līdzstrādnieku puses. Mēs dzīvojam svinīgā laikā. Sātans un ļaunie eņģeļi strādā ar lielu spēku un viņu pusē ir pasaule, kas viņiem palīdz. Un tie, kas apliecina sevi par Sabata turētājiem, kas apgalvo, ka tic svinīgajai un svarīgajai patiesībai, pievieno savus spēkus kopējam tumsības varu iespaidam, lai izjauktu un noārdītu to, ko Dievs ir nodomājis uzcelt. Viņu iespaids tiek pierakstīts, pielīdzinot to cilvēku iespaidam, kuri kavē reformas ievešanu Dieva ļaužu starpā.
Organizācijas jautājuma apspriešana atklājusi lielu morālās drosmes trūkumu tagadējās patiesības sludinātājos. Daži, kas ir pārliecināti, ka organizācija ir nepareiza lieta, tomēr nav droši piecēlušies un nav to aizstāvējuši. Viņi tikai likuši dažiem saprast, ka to atbalsta. Vai tas ir viss, ko Dievs no viņiem prasa? Nē. Viņam nepatīk viņu gļēvā klusēšana un bezdarbība. Viņi ir baidījušies nosodījuma un pretestības. Viņi ir vispārīgi vērojuši brāļus, lai redzētu, kā sit viņu pulss, pirms viņi vīrišķi nostājas par to, ko tic esam pareizi. Ļaudis gaida uz savu iemīļoto sludinātāju balsi, un, tā kā viņi no sludinātāju puses nedzird nekādu atbildi par labu šai lietai, tad viņi nolemj, ka organizācija nav vajadzīga.
Tādā veidā dažu sludinātāju iespaids ir bijis pret organizāciju, lai gan viņi saka, ka to atbalsta. Viņi [272] baidās zaudēt savu ietekmi. Bet kādam ir jāiziet un jāuzņemas atbildība un jāriskē ar savu iespaidu; un, kad to tāpēc kritizē un nosoda, tad pieļauj, lai viņš to cieš. Viņa darbabiedri, kuriem vajadzētu stāvēt viņam blakus un uzņemties savu daļu no grūtībām, tikai noskatās uz viņu, lai redzētu, kādas būs viņa sekmes, izcīnot kauju vienam pašam. Bet Dievs redz viņa bēdas, viņa ciešanas, viņa asaras, viņa mazdūšību un izmisumu tad, kad gars ir nospiests līdz pēdējai iespējai; un, kad viņš ir tuvu pie grimšanas, tad Dievs viņu paceļ un rāda viņam, kur nogurušajam atdusa un atalgojums, kas paredzēts uzticīgajiem; un atkal viņš liek savus plecus zem smagās nastas. Es redzēju, ka visi pēc saviem darbiem tiks atalgoti. Tie, kas izvairās no atbildībām, beidzot sastapsies ar zaudējumu. Kad cīņa ir grūta, tad ir laiks sludinātājiem stāvēt kopā.
