Jēk. 4:4 “Vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība [285] ir Dieva ienaidība? Kas tad grib būt pasaules draugs, tas paliek Dievam par ienaidnieku.
Jēk. 1:27 “Šķīsta un neapgānīta kalpošana Dieva un Tēva priekšā ir šī: bāriņus un atraitnes viņu bēdās apmeklēt un sevi pašu pasargāt neapgānītu no pasaules.”
Tita 2:12 “Un mūs pamāca, lai mēs, bezdievību un pasaulīgas kārības aizliegdami, šķīsti un taisni, un dievbijīgi dzīvojam šinī pasaulē.”
Rom. 12:2 “Nepalieciet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvēršaties savā prātā atjaunodamies, ka jūs varat pārbaudīt, kas ir labais un patīkamais, un pilnīgais Dieva prāts.”
Jāņa 17:14,15,17 “Es tiem Tavu Vārdu esmu devis, un pasaule tos ir ienīdusi, tāpēc ka viņi nav no pasaules, itin kā Es neesmu no pasaules. Es nelūdzu, ka Tu tos atņemtu no pasaules, bet ka Tu tos pasargātu no ļauna.” “Svētī tos Tavā patiesībā, jo Tavs Vārds ir patiesība.”
Lūkas 6:22,23 “Svētīgi esat, kad cilvēki jūs ienīst un kad viņi jūs izslēgs un lamās un jūsu vārdu kā ļaunu atmetīs Cilvēka Dēla dēļ. Priecājieties tanī dienā un dejiet, jo redzi, jūsu alga ir liela Debesīs; jo tāpat viņu tēvi darījuši praviešiem.”
Jāņa 15:16–19 “Jūs Mani neesat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs iecēlis, lai jūs noejat un nesat augļus un lai jūsu augļi paliek, ka, ko jūs lūgsiet no Tēva Manā Vārdā, to Viņš jums dos. To Es jums pavēlu, lai jūs viens otru mīlat. Ja pasaule jūs ienīst, tad ziniet, ka tā Mani papriekš ir ienīdusi. Ja jūs būtu no pasaules, tad pasaule mīlētu, kas viņai pieder; bet, tā kā jūs neesat no pasaules, bet Es jūs esmu izredzējis no pasaules, tāpēc pasaule jūs ienīst.”
1. Jāņa 4:4,5 “Bērniņi, jūs esat no Dieva un [286] viņus esat uzvarējuši; jo, kas jūsos, tas ir lielāks par to, kas pasaulē. Tie ir no pasaules, tāpēc tie runā no pasaules, un pasaule tos klausa.”
1. Jāņa 2:5,6 “Bet, ja kas Viņa Vārdu tur, tajā patiesi Dieva mīlestība ir pilnīga; pie tā mēs atzīstam, ka esam Viņā. Kas saka, ka paliek Viņā, tam pienākas pašam arī tā staigāt, kā Viņš ir staigājis.”
1. Pēt. 2:9 “Bet jūs esat izredzēta tauta, ķēniņu priesterība, svēta cilts, Dieva īpaši ļaudis, ka jums jāpasludina Tā tikumi (lai paaugstinātu Tā pilnību – pēc krievu tulk.), Kas jūs aicinājis no tumsības pie Savas brīnišķās gaismas.”
Lasot Dieva Vārdu, cik skaidri gan ir redzams, ka Viņa ļaudīm ir jābūt sevišķiem un atšķirtiem no apkārtesošās neticīgās pasaules. Mūsu stāvoklis ir saistošs un bīstams; dzīvojot šinīs pēdējās dienās, cik svarīgi mums ir atdarināt Kristus piemēru un staigāt, tā kā Viņš ir staigājis. “Ja kas grib Man sekot, tas lai aizliedz sevi un ņem savu krustu uz sevis un seko Man.” Mūs nedrīkst vadīt vai pārvaldīt cilvēku domas vai gudrība. Tās vienmēr ved prom no krusta. Kristus kalpiem nav šeit ne savu māju, ne savas mantas. Kaut viņi visi saprastu, ka pat dzīvot mierā un drošībā starp mūsu ienaidniekiem mums ir atļauts tikai tāpēc, ka Kungs valda. Mums nav tiesību (privilēģiju) prasīt sevišķu labvēlību no pasaules puses. Mums jāsamierinās ar nabadzību un ļaužu nicināšanu, līdz beigsies cīņa un būs gūta uzvara. Kristus pārstāvji tiek aicināti iziet un atšķirties no pasaules draudzības un no tās gara, viņu spēks un stiprums pastāv iekš tā, ka Dievs tos ir izredzējis un pieņēmis.
Dieva Dēls bija visu lietu mantinieks, un Viņam bija apsolīta šīs pasaules valstu valdība un godība. Tomēr Viņš atnāca šinī pasaulē bez bagātības un spožuma. Pasaule neizprata Viņa vienotību ar Tēvu; Viņa dievišķā rakstura brīnišķais skaistums un krāšņums tai bija apslēpts. [287] Tāpēc Viņš bija “nievāts un ļaužu atstāts”, un “mēs Viņu turējām par sodītu, Dieva sasistu un nospaidītu”. Kāds Kristus bija šinī pasaulē, tādi ir Viņa sekotāji. Viņi ir Dieva dēli un Kristus līdzmantinieki; ķēniņa valstība un vara pieder viņiem. Pasaule neizprot viņu raksturu un svēto aicinājumu; tā nesaskata viņu pieņemšanu Dieva ģimenē. Viņu vienība un sadraudzība ar Tēvu un Dēlu nav izprasta, un pasaulei, redzot viņu pazemojumus un negodu, nav skaidrs, kas viņi ir vai arī kas viņi būs. Viņi ir svešinieki. Pasaule viņus nepazīst un nenovērtē motīvus, kas izraisa viņu rīcību.
Pasaule nobriest savai bojā ejai. Dievs grēciniekus spēs panest tikai vēl neilgu laiku. Viņiem būs jāizdzer ar žēlastību nejauktas Viņa dusmības kausa padibenes. Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki nemirstīgajā mantojumā būs sevišķi ļaudis. Tiešām tik sevišķi, ka Dievs viņiem uzliks zīmi kā Saviem ļaudīm, pilnīgi Viņam piederošiem. Vai jūs domājat, ka Dievs pieņems, godās un atzīs tādu tautu, kas tik ļoti sajaukusies ar pasauli, ka no tās atšķiras vienīgi ar savu vārdu? Lasi vēlreiz Titam 2:13–15 Drīz kļūs zināms, kas ir Kunga pusē, kas nekaunēsies no Jēzus. Kuriem trūkst morāliskas drosmes apzinīgi pieņemt savu nostāju neticīgo priekšā, atstāt pasaules ieražas un atdarināt pašaizliedzīgo Kristus dzīvi, tie kaunas no Viņa un nemīl Viņu kā savu piemēru.
