Vārda kristieši X. vietā un tās apkārtnē, neķeras pie darba un nedzīvo saskaņā ar patiesību, kuru viņi atzīst. Cerību graujošs iespaids gulstas pār mūsu lietu Ziemeļviskonsinā. Ja visi būtu pieķērušies “Review” tā, kā Dievs to vēlas, tad no tur aizstāvētajām patiesībām viņi būtu guvuši sev labumu un pamācību. Viņiem būtu pareiza ticība un skaidra, noteikta nostāja patiesībā, kas derīga šim laikam, un viņi būtu pasargāti un izglābti no šī fanātisma. Daudzu jūtīgums ir notrulinājies, nepareizs uzbudinājums ir izpostījis viņu saprātu un garīgo acu skatu. Visaugstākā mērā ir svarīgi, lai viņi tagad rīkotos saprātīgi, lai pilnīgi nepiepildītos sātana nolūki, sakaujot tos, kurus viņam ir bijis pa spēkam piekrāpt. Kad tie, kas bijuši klāt un līdzdarbojušies maldīgos piedzīvojumos, tiek pārliecināti par savu kļūdu, tad sātans turpina sev par labu izmantot viņu kļūdu un tur to pastāvīgi viņu priekšā, lai viņus atbaidītu no jebkādiem garīgiem piedzīvojumiem, un šādā veidā viņš pūlas izpostīt viņu ticību patiesai dievbijībai. Tāpēc ka vienreiz viņi bija piekrāpti, viņi baidās nopietnās, dedzīgās lūgšanās cīnīties ar Dievu, lai saņemtu sevišķu palīdzību un uzvaru. Viņiem nevajag atļaut sātanam sasniegt savu mērķi un novest viņus aukstā formālismā un neticībā. Viņiem jāatceras, ka Dieva pamats stāv droši. Lai Dievs ir patiess, un katrs cilvēks lai ir melis. Viņu vienīgā drošība ir likt savas kājas uz stiprā pamata, redzēt un saprast trešā eņģeļa vēsti, [324] augsti vērtēt un mīlēt patiesību un tai paklausīt.
Kristus izved ārā ļaudis un ved tos ticības vienībā, lai viņi var būt viens, kā Viņš ir viens ar Tēvu. Domstarpības jānokārto, lai visi var savienoties ar miesu, lai tiem būtu viens prāts un viens spriedums. 1. Kor. 1:10 “Bet es jūs pamācu, brāļi, caur mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdu, lai jums visiem ir vienāda valoda un lai nav jūsu starpā nekādas šķelšanās, bet lai jūs esat pilnīgi vienādā prātā un vienādā padomā.” Rom. 15:5,6 “Bet lai paciešanas un iepriecināšanas Dievs jums dod vienādu prātu jūsu starpā pēc Kristus Jēzus, ka jūs vienprātīgi vienā mutē varat pagodināt Dievu un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu.” Fil. 2:2 “Tad dariet manu prieku pilnīgu, ka jums ir viens prāts, viena mīlestība, viena sirds un dvēsele.”
Visiem Dieva ļaudīm vajadzētu justies ieinteresētiem Viņa darbā. Brāļiem Viskonsinā ir bijis šīs intereses trūkums. Ir pietrūcis arī spēks. Daži domā, ka izšķiest laiku nav grēks, kamēr citi, kas mīl dārgo patiesību, taupa savu laiku un Dieva spēkā pūlas un grūti strādā, lai viņu ģimenēs viss būtu glīti un mājīgi un lai viņiem vēl būtu arī kaut kas, ko ieguldīt Kunga darbā, lai arī viņi varētu darīt savu daļu šī darba virzībai uz priekšu un sakrāt sev mantu Debesīs. Nevienam nav jāpaliek bezdarbībā, kamēr citi tai laikā ir smagi apkrauti ar nastām. Dievs prasa, lai tie, kam ir miesas spēks un veselība, dara, ko viņi var, un izlieto savu spēku Viņam par godu, jo viņi nepieder sev pašiem. Viņi ir atbildīgi Dievam par sava laika un spēka izlietošanu, ko viņiem dāvājušas Debesis.
Pienākums palīdzēt patiesības virzīšanā uz priekšu negulstas vienīgi uz turīgajiem. Visiem jādara sava daļa. Cilvēks, kas izlietojis savu laiku un spēku, lai sakrātu mantu, ir atbildīgs par šīs mantas izlietošanu. Ja kādam ir veselība [325] un spēks, tas ir viņa kapitāls, un viņam tas pareizi jāizlieto. Ja viņš pavada stundas bezdarbībā, nevajadzīgos apmeklējumos un sarunās, tad viņš ir kūtrs darbā, ko Dieva Vārds aizliedz. Tādiem ir jāstrādā, lai apgādātu savas ģimenes un tad sakrātu kaut ko labdarīgiem mērķiem, cik Dievs viņus ir svētījis.
Mēs neesam likti pasaulē, lai rūpētos tikai par sevi, bet no mums tiek prasīts palīdzēt lielajā pestīšanas darbā, tā atdarinot pašaizliedzīgo, uzupurīgo un lietderīgo Kristus dzīvi. Kas mīl savas ērtības vairāk nekā Dieva patiesību, tiem nerūpēs sava laika un spēka gudra un pareiza izlietošana, lai varētu darīt savu daļu patiesības izplatīšanā. Daudzi jaunieši Viskonsinā nav izjutuši darba lielo nozīmi, nedz nepieciešamību ar kaut ko upurēties tā sekmēšanai. Viņi nekad neiegūs spēku, kamēr nemainīs savu rīcību un nepieliks īpašas pūles patiesības virzīšanā uz priekšu, lai dvēseles varētu tikt izglābtas. Dažiem, kas aizliedz sevi un parāda interesi, jāstrādā dubulti, lai ar nenogurstošām pūlēm atbalstītu darbu, ko viņi mīl. Viņi dara Dieva darbu par daļu no sevis; ja tas cieš, viņi cieš līdzi; ja tas zeļ, viņi ir laimīgi.
Sal. pam. 3:9,10 ”Godā Kungu no savas mantas un no sava ienākuma pirmajiem; tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.” Kas ir kūtri un slinki, tie var sevi mierināt ar domu, ka Dievs neko no viņiem neprasa, tāpēc ka viņiem nav nekādu ienākumu. Bet ar to viņi nevarēs aizbildināties, jo, ja viņi būtu čakli izlietojuši savu laiku, ja nebūtu bijuši kūtri savā darbā, tad viņiem būtu bijuši ienākumi. Ja viņi būtu apņēmīgi pūlējušies kaut ko nopelnīt, lai to nonestu Dieva mantu namā, tad viņu priekšā atvērtos ceļi un viņiem būtu ienākumi, ko veltīt Dieva darbam, un tādā veidā viņi sakrātu mantu Debesīs.
