Šajā briesmīgajā laikā, tieši pirms Kristus otrās atnākšanas, Dieva uzticīgajiem sludinātājiem būs jānes vēl norādošāka, asāka liecība par to, ko nesa Jānis Kristītājs. Atbildīgs un svarīgs darbs ir viņu priekšā; un tos, kas runā glaimojošas, patīkamas lietas, Dievs neatzīs par Saviem avju ganiem. Uz viņiem gulstas briesmīgs “vai”. [322]
Savādais fanātisms Viskonsinā, izauga no nepareizas teorijas par svētumu, kuru aizstāvēja brālis K., – par tādu svētumu, kas nebalstās uz trīskārtējo eņģeļa vēsti, bet kas atrodas ārpus tagadējās patiesības. Šo nepareizo teoriju no viņa pieņēma māsa G., kas pati to izdzīvoja un dedzīgi mācīja citiem. Tas gandrīz iznīcināja viņas mīlestību uz svētajām un svarīgajām šī laika patiesībām, kas, ja viņa tās būtu mīlējusi un tām paklausījusi, būtu izrādījušās viņai par enkuru, kas viņu noturētu uz pareizā pamata. Bet viņa kopā ar daudziem citiem darīja šo svētuma teoriju vai svētošanos par kaut kādu lielu lietu, un svarīgajām Dieva Vārda patiesībām piešķīra mazu nozīmi, “ja tikai sirds bija pareiza”. Nabaga dvēseles bija atstātas bez enkura, tika padotas jūtām, un sātans nāca un pārvaldīja prātu un deva iespaidus un izjūtas, lai darītu to, kas pašam patīk. Saprāts un apdomība tika nicināti, un Dieva lieta bija pakļauta nežēlīgiem pārmetumiem.
Fanātismam, kurā Tu esi iekritis, vajadzēja vadīt Tevi un citus pirms izšķiršanās izpētīt šīs svētošanās ārīgumu. Ārējais izskats nav drošs kristīgā rakstura pierādījums. Tu un citi esat nobijušies, no mazliet vairāk nopēlumu saņemšanas, nekā tas jums pienāktos, un skatieties uz šķietamām kļūdām vai nepareizībām citos vai arī no viņu puses parādīto nevērību un jūtaties aizskarti. Tu esi pārāk prasīgs. Tava nostāja ir bijusi nepareiza, un Tu esi piekrāpis pats sevi. Ja citi dažās lietās ir sprieduši par Tevi nepareizi, tad ne vairāk, kā varēja sagaidīt, ņemot vērā apstākļus. Ar visdziļākajām skumjām un pazemību Tev vajadzētu apraudāt savu bēdīgo aiziešanu no taisnības, kas radījusi dažādību izjūtās, ieskatos un izteicienos attiecībā uz Tevi; un, ja arī katrā sīkumā Tu viņu rīcību neuzskati par pareizu, tad tomēr Tev viņi nav jāaizskar un citi jānosoda. Tev jāatzīst savas kļūdas, nekritizējot citus, un jāpārtrauc sūdzēšanās, ka brāļi Tevi nav ievērojuši. Viņi Tev ir dāvājuši vairāk uzmanības, nekā Tu esi pelnījis, [323] ņemot vērā Tavu nostāju, kādu Tu jau gadiem ilgi esi ieņēmis. Ja Tu varētu redzēt šīs lietas tā, kā Dievs tās redz, tad Tu uz visiem laikiem ienīstu savas izteiktās sūdzības un pazemotos zem Dieva rokas. “Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris, un uzmanība ir labāka nekā aunu tauki. Jo sacelšanās ir kā zīlēšanas grēks, un stūrgalvība ir līdzīga elku kalpošanai un dievekļu turēšanai mājās.” (1. Sam. 15:22,23)
