[311] Brāli G.! Atrodoties …, Tu man uzstādīji dažus jautājumus, par kuriem es daudz esmu domājusi. No sarunas ar Tevi esmu pārliecināta, ka Tu nesaproti lomu, kuru esi spēlējis, un arī tās ievainojumu, kuru Tu esi nesis Dieva lietai. Tas, kas man bija rādīts par Tevi, dzīvi stādījās manā priekšā, un es esmu salīdzinājusi to, ko nesen man rādīja, ar liecībām, kas darītas zināmas attiecībā uz Tevi Liecībā Nr. 6, un es Tavai rīcībai nevaru saskatīt ne mazāko attaisnojumu. Pirms Tu piedalījies un palīdzēji ar savu iespaidu pēdējā fanātisma izpausmē Viskonsinā, Tavs stāvoklis Dieva priekšā nebija pareizs.
Brāli G., ja Tu godīgi būtu sekojis gaismai, tad Tava izturēšanās nekad nebūtu bijusi tāda, kāda tā ir tagad. Tu ietiepīgi un neatlaidīgi esi gājis pats savu ceļu un paļāvies pats uz savu spriedumu, neļaudams sevi vadīt. Kungs Tev sūtīja palīdzību, bet Tu atteicies to pieņemt. Ko vēl vairāk Debesis varētu darīt Tavā labā par to, kas jau ir darīts? Domājot, ka citus vērtē augstāk par Tevi, Tu esi juties neapmierināts un sarūgtināts un izturējies untumaini un atturīgi, līdzīgi izlutinātam bērnam. Tu vēlējies tikt augsti cienīts, bet ar savu izturēšanos Tu sevi esi ļoti pazemojis to acīs, kuru atzinību vēlējies iegūt.
Pirms sava fanātiskā gājiena Tu parādīji neuzticību un greizsirdību pret tiem, kas atrodas Batl-Krīkā, un ar izteiktajām piezīmēm esi centies izsaukt aizdomas. Tu esi bijis neuzticīgs un greizsirdīgs pret manu vīru un mani pašu un esi domājis ļaunu. Tevī bija apvienotas skaudība un neuzticība. Zem apzinīguma izskata Tu esi izsaucis šaubas par to cilvēku rīcību, kuri nes nastas Batl-Krīkā un esi devis aizrādījumus par lietām, par kurām Tu nemaz nezini un par kurām Tu esi pilnīgi nespējīgs pareizi spriest. To lietu [312] nastas nav Tev uzliktas.
Man rādīja, ka Dievs neizvēlēsies personu ar tādu prātu, kāds ir Tev, neuzliks tai smagas atbildības un neaicinās to ieņemt visatbildīgākās vietas, jo tad pašcieņa tā izvirzītos priekšplānā, ka atnestu postu gan viņam pašam, gan arī Dieva ļaudīm. Ja Tu sevi būtu mazāk vērtējis, tad Tu būtu bijis mazāk greizsirdīgs un aizdomīgs.
Brāli G., ja Tu būtu bijis pilnīgi vienots ar miesu un būtu savienojies un līdzi jutis tiem, kurus Dievs ir atradis par derīgiem nolikt darba priekšgalā, ja Tu būtu atzinis dāvanas, kuras Dievs ir licis draudzē un būtu nodevis sevi pilnīgai saskaņai ar tām, ja Tu noteikti būtu nopamatojies visos tagadējās patiesības punktos un vilcis virvi kopā ar tiem, kuriem ir piedzīvojumi darbā, tad Tu un Tavējie būtu pilnīgi brīvi un droši pret šiem maldiem. Tev būtu bijis enkurs, kas Tevi turētu. Bet Tu, baidīdamies izpatikt tiem, kuriem visa dvēsele ir darbā un pie Dieva lietas, esi ieņēmis nenoteiktu stāvokli. Dievs prasa, lai Tu stāvētu stingri un noteikti, uz vienas platformas ar brāļiem. Dievs un svētie eņģeļi bija neapmierināti ar Tavu rīcību, un viņi ilgāk vairs necieta Tavu neprātību. Tu tiki atstāts, lai sekotu pats savam spriedumam, kuru Tu tik augstu biji vērtējis, līdz Tu vēlētos tikt pamācīts un bez greizsirdības, bez stūrgalvības, sūdzēšanās un pārmešanas citiem mācītos no tiem, kuri ir izjutuši Dieva darba nastu un tās smagumu. Tu esi tiecies ieņemt savu īpatnējo stāvokli, cenšoties pēc vadības, neatkarīgi no miesas, lai Tevi slavētu un paaugstinātu, līdz es redzēju, Dievs ļāva Tev rīkoties un atklāt to gudrību, kuru Tu domāji esam pārāku par citu cilvēku gudrību, un Tu tiki atstāts savam aklajam spriedumam, lai darbotos visneprātīgākajā, muļķīgākajā un mežonīgākajā fanātismā, kāds jebkad lāsta veidā ir gūlies pār Viskonsinu.
Un vēl man rādīja, ka Tu neesi izpratis savas agrākās rīcības iespaidu uz Dieva darbu un arī savu tagadējo stāvokli un dalību šajā fanātismā. Tev vajadzēja strādāt ar visu savu enerģiju, [313] lai atbrīvotos pats un darbotos pretī iespaidam, kuru Tu esi izplatījis, bet tā vietā Tu esi sevi atvainojis un nosodījis tos, kurus Dievs pie Tevis sūtīja un kas bija gatavi pat ierosināt plānu, saskaņā ar kuru Kungs caur Saviem kalpiem var Tevi apturēt uz ceļa, kas ir atšķirīgs no Viņa kalpu ceļa. Sātana spēks bija sagrozījis un ietinis tumsā Tavu spriedumu, un Tu nespēji spriest, kāda rīcība pret Tevi būtu vislabākā. Ja Tu pats zinātu, tieši kāds ceļš ir ejams Dieva kalpiem, lai Tev palīdzētu, tad Tu arī zinātu, kā pašam tikt ar to galā. Dievs Tev ļāva izvēlēties, vai nu pieņemt pamācības un norādījumus no Viņa kalpiem Viņa paša noteiktajā ceļā vai arī turpināt palikt savā stūrgalvībā un krist maldinošajā fanātismā.
Tu izvēlējies savu ceļu. Un tagad Tu vari vainot tikai pats sevi. Tu sevi apliecini par sargu uz Ciānas mūriem, par ganāmpulka ganu, tomēr, redzot, ka nabaga avis saplosa un izklīdina, Tu tās nebrīdināji. “Cilvēka bērns, Es tevi esmu licis par sargu Izraēla namam, ka tev no Manas mutes jāklausās vārds un viņiem no Manas puses jāpiekodina. Kad Es saku uz bezdievīgo: tu mirdams mirsi, – un tu viņu nepamāci un nerunā, ka tu bezdievīgo atgriez no viņa bezdievīgā ceļa un viņu paturi dzīvu, tad bezdievīgais nomirs savā noziegumā, bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas. Bet, kad tu bezdievīgo pamāci un viņš neatgriežas no savas bezdievības un no sava bezdievīgā ceļa, tad viņš nomirs savā noziegumā, bet tu savu dvēseli esi izglābis.” “Bet, kad tu taisnu pamāci, lai taisnais negrēko, un viņš negrēko, tad viņš tiešām dzīvos, tāpēc ka viņš ir tapis pamācīts, un tu savu dvēseli esi izglābis.” Ecehiēla 3:17–19,21.
To grēks, kuri dzīvo Viskonsinā, kuri ir nogājuši fanātismā, gulstas uz Tevi, brāli G., smagāk kā uz kādu citu. Tu biji neuzticīgs sargs. Tu neatšķīri ļaunumu, jo biji neuzticīgs. Dievs sūtīja savus uzticīgos sargus, [314] kuri stāvēja gaismā un spēja ieraudzīt ļaunumu, lai brīdinātu Tevi un maldošo ganāmpulku. Ja Tu būtu brīdinājumu uzklausījis, tad novērsts būtu liels ļaunums. Tavs iespaids būtu bijis pasargāts. Tu būtu atbrīvojis ceļu Dieva kalpu liecībām, ka tās sasniegtu apjukušo ganāmpulku. Bet maldošie negribēja dzirdēt Dieva balsi caur Viņa izredzētiem kalpiem. Viņi apcietināja savu garu pret pie tiem sūtīto sargu brīdinājumiem un vēl vairāk nostiprinājās nesaprātīgajā, sevi piekrāpjošajā ceļā. Avju gans negribēja dzirdēt. Noteiktā nostāja pret šo fanātismu viņu bija sadusmojusi. Viņš nenojauta briesmas. Viņš nejuta vajadzību šajā lietā pasteigties. Viņam bija pietiekoši gaismas, lai izšķirtos, bet viņš bija pārāk stūrgalvīgs un turēja sevī aizdomas pret Dieva kalpiem, lai pakļautos viņu liecībām.
Brālis G. vēlējās nogaidīt, līdz fanātisms attīstīsies, un tas gāja uz priekšu tieši tā, kā sātans to gribēja, līdz tas attīstījās ar briesmīgiem rezultātiem. Nebija nekāda saprātīga pamata, lai šo darbu raksturotu kā Dieva darbu. Dieva kalpi izpildīja savu uzdevumu, atbrīvoja savas drēbes no dvēseļu asinīm un sevi turēja tīrus no nolādētā iespaida, kamēr Tu nesi šī nožēlojamā fanātisma grēka briesmīgo slogu. Tu esi dziļi to nožēlojis, tomēr Tu vēl neredzi savu vainu attiecībā uz šo lietu. Tu nosodi un vaino nabaga maldošās avis, ka tās Tevi novedušas no ceļa. Kas tas par sargu, ja tas nesargā no ļauna un nebrīdina? Kas tas par avju ganu, kurš nesargā no visām briesmām, lai avīm nekas ļauns nenotiktu un vilki tās neiznīcinātu? Ar ko gans var aizbildināties, ja tas pieļauj, ka avis aizklīst no īstajām ganībām un tās izklīdina, saplosa un aprij vilki? Kā gan gans var aizbildināties teikdams, ka avis ir viņu nomaldinājušas? Tās atstājušas īstās ganības un novedušas viņu no ceļa. Šāds iebildums spēcīgi runā [315] pret gana spējām pasargāt avis. Uz viņu vairs nevar paļauties kā uz uzticīgu ganu, kas rūpēsies par avīm un atvedīs tās atpakaļ, ja tās ir noklīdušas no pareizā ceļa.
Apkaunojums, kas ir sagādāts Dieva darbam sakarā ar māsu A., smagi gulstas uz Tevi. Tava līdzdalība viņas piedzīvojumos ir liela. Viņa bija vāja, tomēr zināmā mērā varēja izpildīt savus pienākumus ģimenē un saturēt kopā savus bērnus, bet, tikai uz neilgu laiku būdama prom no mājām, viņa zaudēja veselo saprātu. To cilvēku atkritušais stāvoklis, kas sevi apliecināja par Sabata turētājiem …, ierosināja Tevi iespaidot māsu A. atstāt savu ģimeni, kurai bija vajadzīga viņas gādība, un iet uz …, kur viņas iespaids it kā varētu palīdzēt Sabata turētājiem. Slimīgs uzbudinājums iezīmēja viņas rīcību. Daži no nepieredzējušajiem tika piekrāpti. Māsas A. vājās garīgās spējas tika pārslogota, un viņa saslima ar smadzeņu iekaisumu. Šī iemesla dēļ dziļi ievainota un apkaunota ir Dieva lieta. Brālim A. ir nodarīts pāri, viņam tagad jācieš no pastāvīga nemiera un rūpēm, un viņa bērniem jātiek izklīdinātiem. Tiem, kuru iespaids ir izsaucis šīs briesmīgās sekas, ir darāms darbs, lai atvieglotu un iepriecinātu brāļa A. garu. Viņiem uzticīgi un pilnīgi jāatzīst savu pret viņu nodarīto grēku un netaisnību, cik vien tas iespējams, cenšoties novērst ļaunumu.
Ja Tu būtu pastāvīgi turējies pie Dieva padoma, atzīdams, ka Viņa Gara dāvanām īstā vieta ir draudzē, ja Tu sirdī un pamatlikumos būtu bijis vienots ar “Review”, nopamatojies stiprajās patiesībās, kas ir noderīgas šim laikam, ja Tu Dieva ļaudīm būtu sniedzis barību īstā laikā, tad Tavs iespaids … un apkārtnē būtu bijis pavisam savādāks. Tu būtu sniedzis asas liecības saskaņā ar tiem, kas vada šo lielo darbu. Būtu norātas atsevišķo cilvēku nepareizības. Uzticīgs darbs būtu pacēlis turienes Sabata turētājus [316] tā, ka viņi neatrastos aiz citām draudzēm. Tomēr viņiem ir jāmācās gandrīz visās lietās. Tev vajadzēja nest asas liecības, pārliecinot viņus par nepieciešamību uzupurēties un piedalīties darba nastu nešanā. Tev viņus vajadzēja veicināt uz pastāvīgu labdarību, visus pamācot darīt savu daļu un pielikt pūles, lai kaut kādā veidā virzītu uz priekšu patiesības lietu. Tava nenoteiktā nostāja un jautājumu nolaidīgā un lēnā risināšana ir slikti ietekmējušas mūsu darbu šai vietā. Pretestība, kuru Tu izjuti un izteici attiecībā uz organizāciju un Dieva ļaužu virzīšanos uz priekšu, ir nesusi augļus, kas ir redzami daudzās vietās ziemeļu Viskonsinā.
