Cilvēku bērnu darbi tiek uzticami pierakstīti. Augstā un svētā Dieva skatam nekas nevar palikt apslēpts. Daži rīkojas tieši pretēji Dieva likumiem un, tad lai apsegtu savu grēcīgo rīcību, saka, ka ir nodevušies Dievam. Šī runāšana par svētumu tomēr neparāda svētumu viņu ikdienas dzīvē. Tā necēlina viņu domas un neliek viņiem “atturēties no visa, kas liekas ļauns”. Mēs esam skatu spēle pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem. Miesīgi domājošu cilvēku izkropļoto ceļu dēļ tiek zaimota mūsu ticība. Viņi atzīst daļu no patiesības, un tā viņiem dod zināmu iespaidu, bet patiesībā viņi nav vienoti ar cilvēkiem, kas tic visai patiesībai un ir apvienojušies uz šī pamata. Kādu iespaidu ir atstājis vec. K.? Kādi ir viņa darba augļi? Cik daudzi ir izvesti no pasaules un nopamatoti tagadējā patiesībā? Cik daudzus viņš ir vadījis ticības vienotībā? Viņš nav sakrājis ar Kristu. [337] Viņš ir atstājis izklīdinošu iespaidu. Viņa sludināšanā ir kāds trūkums, un viņa atgrieztajiem trūkst tā, kas Dieva dusmības dienā būtu viņu klints un patvērums. Viņa sludināšanai trūkst sāls, trūkst smaržas. Viņš neizved dvēseles no pasaules, pilnīgi atgriezdams tās pie patiesības, atšķirdams tās no pasaules, un apvienodams šīs dvēseles ar Dieva īpašajiem ļaudīm. Viņa atgrieztajiem trūkst enkura, kas viņus turētu, un viņi svaidās šurp un turp, līdz daudzi ir apmulsināti un pazuduši pasaulē.
Vec. K. nezina, kādam garam viņš pieder. Viņš savu iespaidu pievieno pūķa karapulkam, nostājoties pret tiem, kas tur Dieva baušļus un kam ir Jēzus liecība. Viņu sagaida grūta cīņa. Kas attiecas uz Sabatu, tad viņš ieņem tādu pašu stāvokli kā septītās dienas baptisti. Atšķirot Sabatu no vēsts, tas pazaudē savu spēku, bet, saistītu ar trešā eņģeļa vēsti, to pavada spēks, kas pārliecina neticīgos un bezdievīgos, izvedot tos no pasaules ar spēku pastāvēt, dzīvot, augt un zelt Kungā. Dieva ļaudīm Viskonsinā ir pienācis laiks ieraudzīt savu stāvokli. Uzticīgajiem un piedzīvojušajiem katrā vietā vajadzētu likt atskanēt saucienam: “Kas būs Kunga pusē?” Dievs prasa, lai viņi izietu un atraisītos no dažādajiem iespaidiem, kas viņus grib šķirt vienu no otra un no lielās patiesības platformas, uz kuras Dievs nostāda savus ļaudis.
Man rādīja L. kunga gadījumu. Viņam ir daudz ko teikt par svētošanos, bet viņš pats sevi ir pievīlis, un citi ir pievilti viņā. Savu svētošanos viņš var aizstāvēt, kamēr atrodas sapulcē, bet tā nevar izturēt pārbaudījumus. Bībeles svētums šķīsta dzīvi, bet L. sirds nav tīrīta. Sirdī mājo ļaunums, tas parādās darbos un sniedz mūsu ticības ienaidniekiem iespēju pārmest Sabata turētājiem. Viņi spriež par koku pēc tā augļiem.
2. Kor. 4,2. “Bet kas atsakās slepenai bezkaunībai, nestaigādami viltīgi, nedz Dieva Vārdu [338] pārgrozīdami, bet ar patiesības parādīšanu darīdami paši sevi pieņēmīgus katra cilvēka sirdsapziņai Dieva priekšā.” Daudzi rīkojas pilnīgi pretēji minētajai Rakstu vietai. Viņi staigā viltīgi un pieviļoši pārgroza Dieva Vārdu. Viņu dzīvē neatklājas patiesība, darot viņus par paraugu. Viņi sevišķā kārtā vingrinās būt svēti, tomēr Dieva Vārdu atmet. Viņi lūdz par svētošanos, dzied par svētošanos un kliedz par svētošanos. Cilvēki ar samaitātām sirdīm pieņem nevainīgu izskatu un saka, ka ir svētojušies; tomēr tas nav nekāds pierādījums, ka viņi ir taisni. Viņu darbi liecina par viņiem. Viņu sirdsapziņa ir nocietināta un notrulinājusies, bet tuvojas Dieva piemeklēšanas diena, un tad atklāsies katra cilvēka darbs, kāds tas ir. Un katrs saņems pēc saviem darbiem.
Norādot uz L., eņģelis sacīja: “Kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē, kad tu tomēr pamācību ienīsti un laid pār galvu manus vārdus? Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrien līdzi, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem. Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.” Dievs izklīdinās un nokratīs šos šķeļošos iespaidus un atbrīvos Savus ļaudis, ja tie, kas atzīst visu patiesību, celsies un nāks Kungam palīgā.
Tiem, kas daļu patiesības atmet, nav nekādas uz Bībeli pamatotas svētošanās. Dieva Vārdā dots pietiekoši gaismas, tā kā nevienam nav jāmaldās. Patiesība ir tā paaugstināta, ka to var apbrīnot vislielākie prāti, tomēr tā ir tik vienkārša, ka to var saprast un no tās var mācīties visvienkāršākais, vājākais Dieva bērns. Tie, kas neredz patiesībā esošo skaistumu, kas nepiešķir trešā eņģeļa vēstij nekādu sevišķu nozīmi, tiem nebūs iespējams aizbildināties, jo patiesība ir skaidra un vienkārša.
2. Kor. 4:3,4 “Ja mūsu evaņģēlijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd, kuriem šīs pasaules dievs ir apstulbojis neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva attēls.” [339]
Jāņa 17:17,19 “Svētī tos patiesībā; Tavi Vārdi ir patiesība.” “Un viņu labā Es pats svētījos nāvē, lai arī viņi būtu patiesībā svētīti.”
1.Pēt. 1:22 “Savas dvēseles šķīstījuši, klausot patiesībai uz neliekuļotu brāļu mīlestību, mīliet cits citu no visas sirds pastāvīgi.”
2. Kor. 7:1 “Tā kā mums ir tādi apsolījumi, mani mīļie, tad šķīstīsimies no visiem miesas un gara traipiem un tapsim pilnīgi svēti Dieva bijībā.”
Fil. 2:12–15 “Tātad, mani mīļie tā kā jūs vienmēr esat paklausījuši, nevis manā klātbūtnē vien, bet tagad daudz vairāk manā prombūtnē, gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti. Jo dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta. Dariet visu bez kurnēšanas un šaubīšanās, lai jūs būtu nevainojami un šķisti, nepeļami Dieva bērni sabojātas un samaitātas paaudzes vidū, un tanī mirdzētu kā spīdekļi pasaulē.”
Jāņa 15:3 “Jūs jau esat tīri to Vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis.”
Efez. 5:25–27 “Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā, lai to darītu svētu, šķīstot ar ūdens kristībā teikto vārdu, Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez grumbas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas.”
Šeit redzama Bībeles svētošanās. Tā nav tikai izrādīšanās vai ārējs darbs. Tā ir svētošanās, ko saņem caur patiesības kanālu. Tā ir patiesība, kas uzņemta sirdī un praktiski atklāta dzīvē.
Jēzus kā Cilvēks bija pilnīgs, tomēr Viņš auga piemīlībā. Lūkas 2,52. “Un Jēzus pieņēmās gudrībā, [340] augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.” Pat vispilnīgākais kristietis var pastāvīgi augt atzīšanā un Dieva mīlestībā.
2. Pēt. 3:14,18 “Tādēļ, mīļie, to gaidīdami, centieties, ka Viņš jūs atrod ar mieru sirdī, neaptraipītus un nevainīgus.” “Bet audziet mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā! Viņam lai ir gods tagad, un līdz mūžības dienai!”
Svētošanās nav viena brīža, vienas stundas vai vienas dienas darbs. Tā ir pastāvīga pieaugšana žēlastībā un piemīlībā. Nevienu dienu iepriekš mēs nezinām, cik stipra cīņa būs nākamajā dienā. Sātans dzīvo, un viņš ir rosīgs, un katru dienu mums nopietni jāsauc uz Dievu pēc palīdzības un spēka, lai varētu viņam pretoties. Kamēr sātans valda, mums būs sevi jāapspiež, jāpārvar šķēršļi, un nebūs iespējas apstāties, nebūs nevienas vietas, līdz kurai nonākuši, mēs varētu sacīt, ka esam sasnieguši pilnību.
Filip. 3:12 “Nevis, ka es to jau būtu saņēmis vai jau būtu pilnīgs, bet es dzenos, lai to satvertu, tāpat kā arī mani satvēris Kristus Jēzus.”
Kristieša dzīve ir pastāvīga uz priekšu iešana. Jēzus vada Savu ļaužu šķīstīšanas un izdaiļošanas darbu, un, kad Kristus attēls ir pilnīgi atstaros viņos, tad viņi ir pilnīgi un svēti un sagatavoti pārvēršanai. No kristieša prasa lielu darbu. Mēs esam uzaicināti šķīstīt sevi no visas aptraipīšanās pie miesas un pie gara, lai kļūtu pilnīgi svēti Dieva bijāšanā. Šeit mēs redzam, kas ir mūsu lielais darbs. pie tā kristietim pastāvīgi jādarbojas. Katram zaram pie vīnkoka jādabū no šī vīnkoka dzīvība un spēks, lai tas varētu nest augļus.
