Es redzēju ārkārtējo Jēzus pievilcību un godību. Viņa seja laistījās spožāk par pusdienas laika sauli. Drēbes bija baltākas par sniegu, baltākas par jebko citu pasaulē. Kā gan [287] es varu (..) aprakstīt jums Debesu godību, tik jaukos eņģeļus, kas dzied un spēlē uz desmitstīgu arfām! — Letter, 3, 1851.
Tās brīnišķās lietas, kuras redzēju, es nespēju aprakstīt. Ak, kaut es varētu runāt Kānaānas valodu, tad spētu jums kaut cik pastāstīt par labākas pasaules godību. — EW, 19. (1851)
Mūsu valoda ir pārāk trūcīga, lai spētu aprakstīt Debesis. Kad šis skats atvērās manā priekšā, es biju pārsteigta. Nepārspējamā krāšņuma un godības pārņemta, es noliku savu rakstāmo spalvu un izsaucos: "Ak, kas par mīlestību! Kāda brīnišķīga mīlestība!" Viscēlākā valoda nav spējīga izteikt Debesu jaukumu vai mūsu Pestītāja mīlestības neaptveramos dziļumus.— EW, 289. (1858)
Cilvēku valoda nespēj attēlot taisno atalgojumu. Ar to iepazīsies tikai tie, kas to redzēs. Ierobežotam prātam nav iespējams aptvert Dieva Paradīzes godību. — GC, 675. (1911)
Ja mēs kaut ar vienu skatu būtu redzējuši dievišķo pilsētu, tad nekad vairs nevēlētos dzīvot uz Zemes. — ST, 08.04.1889.
