Šeit mēs redzējām dzīvības koku un Dieva troni. No troņa izplūda dzidra ūdens straume, un abos upes krastos auga dzīvības koks. Viens koka [288] stumbrs bija vienā straumes pusē, bet otrs otrā straumes pusē — abi no tīra, skaidra zelta. Sākumā es domāju, ka redzu divus kokus, bet vēlreiz ieskatoties sapratu, ka tie galotnē savienojas par vienu koku. Tā dzīvības koks stāv dzīvības upes abos krastos. Koka zari noliecās līdz vietai, kur mēs stāvējām, un augļi bija brīnišķīgi; tie izskatījās it kā kopā sajaukts zelts un sudrabs. EW, 17. (1851)
Tur ir mūžīgi plūstošas straumes, skaidras kā kristāls, un to krastos kupli koki met savu ēnu uz takām, kas sagatavotas Kunga atpirktajiem. Plaši līdzenumi vietām pāriet skaistos pakalnos, un Dieva kalni ceļ augšup savas cēlās virsotnes. Šajos mierīgajos līdzenumos, blakus šīm dzīvajām straumēm, tagad sev pastāvīgas mājas atrod Dieva ļaudis, kas tik ilgi bija klīduši kā ceļinieki. — GC, 675. (1911)
