Kā katras svētības devējs Dievs pretendē uz zināmu daļu no visa, kas mums pieder. Viņš nodrošina Evaņģēlija sludināšanu. Atdodot šo daļu no tā, ko Dievs devis, mēs parādām, ka atbilstoši novērtējam Viņa dāvanas. Bet, ja paturam sev to, kas pieder Dievam, kā varam prasīt Viņa svētību? Ja zemes lietās neesam uzticīgi pārvaldnieki, kā tad varam gaidīt, ka Viņš mums uzticēs Debesu lietas? Šeit var slēpties neatbildētas lūgšanas iemesls.
Taču Kungs savā lielajā žēlsirdībā labprāt piedod, tāpēc Viņš saka: “Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, [145] lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā (..), vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums! Un Es padzīšu, jums palīdzēdams, rijīgo postītāja kukaini no jūsu labības laukiem, lai viņš tos neizposta un lai koks jūsu vīna dārzā jums nebūtu neauglīgs! (..) Lai arī visas pagānu tautas jūs daudzinātu par svētlaimīgiem, jo jums pašiem būs lielu labumu un augstas cieņas pilnai zemei būt.” (Mal. 3:10–12)
Tā tas ir ar jebkuru citu Dieva prasību. Visas Viņa dāvanas ir apsolītas ar paklausības priekšnoteikumu. Debesis ir pilnas ar Dieva svētībām, kuras Viņš dod tiem, kas ar Viņu sadarbojas. Visi, kas Viņam paklausa, var uzticīgi gaidīt apsolījumu piepildīšanos.
Bet tad mums ir stingri, nešaubīgi jāpaļaujas uz Dievu. Bieži Viņš kavējas atbildēt, lai pārbaudītu mūsu ticību un noskaidrotu, vai mūsu vēlēšanās ir patiesa. Ja esam lūguši saskaņā ar Dieva Vārdu, tad mums ir jātic Viņa apsolījumam un jāturpina lūgt ar neatlaidīgu noteiktību, kas netiks noraidīta.
Dievs nesaka: “Vienreiz lūdz, un tu saņemsi.” Viņš skubina lūgt, nenogurstoši pastāvēt lūgšanās. Neatlaidīgas lūgšanas padara lūdzēja attieksmi nopietnāku un pastiprina vēlēšanos saņemt to, par ko viņš lūdz. Martai pie Lācara kapa Kristus teica: “Ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva varenību.” (Jāņa 11:40)
Taču daudziem trūkst dzīvas ticības. Tāpēc arī tie nepiedzīvo pieaugošu Dieva spēku. Viņu vājums ir neticības sekas. Viņiem ir lielāka ticība saviem darbiem nekā tiem darbiem, ko viņu labā paveic Dievs. Tie savu dzīvi cenšas pārvaldīt paši. Tie plāno un gudro, taču lūdz maz, un viņiem ir maz īstas uzticības Dievam. Tie domā, ka viņiem ir ticība, taču tas ir tikai mirkļa impulss. Nenojauzdami nedz savas vajadzības, nedz to, ka Dievs [146] labprāt dotu, viņi neturpina pastāvīgi lūgt Kungu.
Mūsu lūgšanām jābūt tikpat nopietnām, dedzīgām un neatlaidīgām, kāds bija trūcīgā drauga lūgums pēc maizes rieciena pusnaktī. Jo nopietnāk un pastāvīgāk mēs lūgsim, jo ciešāka būs mūsu garīgā savienība ar Kristu. Mēs saņemsim lielākas svētības, jo augusi būs mūsu ticība.
Mūsu uzdevums ir lūgt un ticēt. Esi modrs lūgšanās! Esi modrs un sadarbojies ar Dievu, kurš šīs lūgšanas dzird. Paturi prātā, ka “mēs esam Dieva darbabiedri”. (1. Kor. 3:9) Runā un rīkojies saskaņā ar savām lūgšanām. Tu redzēsi, ka ir neizsakāmi liela atšķirība, vai pārbaudījumi pierāda tavas ticības patiesumu, vai atklāj, ka tavas lūgšanas ir bijušas formālas.
Kad tu apjūc un kad tavā ceļā nostājas grūtības, tad nemeklē cilvēcisku palīdzību. Uztici visu Dievam. Ja savas grūtības stāstām citiem, tad tas tikai novājina mūs pašus, un arī citiem nedod nekādu spēku. Tas viņiem uzveļ mūsu garīgo nepilnību nastu, no kuras tie nespēj atbrīvoties. Mēs meklējam spēku pie maldīga, ierobežota cilvēka, kaut arī to varētu iegūt no nekļūdīgā un bezgalīgā Dieva.
Padomu meklēt tev nav jāiet līdz zemes galiem, jo Dievs ir tuvu. Sekmes neatnesīs nedz tās spējas, kas tev ir, nedz, tās, kuras tu reiz iegūsi. Šī nu ir tā lieta, ko Kungs var darīt tavā labā. Mums vajadzētu daudz mazāk uzticības tam, ko var izdarīt cilvēks un daudz vairāk uzticības tam, ko Dievs var darīt katras ticošas dvēseles labā. Viņš gaida, ka tu ticībā sniegsies pēc Viņa. Viņš vēlas, lai tu no Viņa gaidītu lielas lietas. Viņš ilgojas dot tev sapratni gan laicīgajā, gan garīgajā sfērā. Viņš spēj asināt prātu. Viņš var iemācīt smalkjūtību un dot prasmi. Izmanto savus talantus darbā, lūdz no Dieva gudrību, un tā tev tiks dota.
Sev kā garantiju ņem Kristus vārdus. Vai tad Viņš [147] tevi nav aicinājis pie sevis? Nekad neatļaujies runāt bezcerīgā un satriektā tonī, citādi tu ļoti daudz zaudēsi. Uzlūkodams to, kas redzams, un sūdzēdamies par grūtiem brīžiem un saspringtām situācijām, tu rādi, ka tev ir neveselīga un novājināta ticība. Runā un rīkojies tā, it kā tava ticība būtu neuzvarama. Kungam visa kā ir gana; Viņam pieder pasaule. Ticībā skaties uz Debesīm! Uzlūko To, kuram ir gaisma, spēks un prasme!
Īstai ticībai piemīt cēlējspēks, neatlaidība principos un mērķa stingrība, ko ne laiks, ne grūtības nespēj vājināt. “Jaunekļi piekūst un pagurst, un jauni vīri sabrūk, bet, kas paļaujas uz to Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi pārvietojas un nenogurst.” (Jes. 40:30,31)
Ir daudz tādu, kas ilgojas palīdzēt citiem, taču tie jūt, ka viņiem nav garīga spēka un gaismas, ko dot. Tādi lai pienes savus lūgumus žēlastības troņa priekšā. Lūdziet pēc Svētā Gara! Dievs stāv aiz katra apsolījuma, ko Viņš ir devis. Ar Bībeli rokās sakiet: “Esmu rīkojies tā, kā Tu liki. Tagad pieminu Tavu apsolījumu: “Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klauvējiet, tad jums taps atvērts.””
Mums ir jālūdz ne tikai Kristus vārdā, bet arī Svētā Gara iedvesmotiem. Ar to ir izskaidrojami šie vārdi: “Pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.” (Rom. 8:26) Uz šādu lūgšanu Dievam ir prieks atbildēt. Kad nopietni un ar spēku izsakām lūgšanu Kristus vārdā, tad Dievs ar tādu pašu spēku apņemas atbildēt uz to “daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam”. (Ef. 3:20)
Kristus ir teicis: “Visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad jums tas notiks.” (Marka 11:24) [148] “Un visu, ko jūs lūgsit Manā vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.” (Jāņa 14:13) Arī mīļotais Jānis, Svētā Gara iedvesmots, runā ļoti skaidri un pārliecinoši: “Un šī paļāvība mums ir uz Viņu, ka Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta. Ja zinām, ka Viņš mūs klausa, ko vien lūdzam, tad zinām, ka saņemam to, ko esam no Viņa lūguši.” (1. Jāņa 5:14,15) Neatlaidīgi lūdz Tēvu Jēzus vārdā! Dievs šo vārdu pagodinās.
Varavīksne, kas aptver troni, ir apstiprinājums, ka Dievs ir patiess, ka Viņā nav nepastāvības, nedz pārmaiņas ēnas. Mēs esam grēkojuši pret Viņu un neesam pelnījuši Viņa labvēlību; tomēr Viņš pats ir licis pār mūsu lūpām atskanēt šim visbrīnišķīgākajam lūgumam: “Nepamet mūs sava vārda dēļ, lai Tavas godības tronis nekrīt negodā! Piemini un nepārtrauc savu derību ar mums!” (Jer. 14:21) Kad mēs nākam pie Viņa, izsūdzēdami savus grēkus un atzīdami, ka esam necienīgi, tad Viņš apņemas ievērot mūsu saucienus. No Dieva vārda piepildījuma mūsu dzīvē ir atkarīgs Viņa troņa gods.
Tāpat kā Ārons, kurš simbolizēja Kristu, mūsu Pestītājs visu savu ļaužu vārdus uz sirds ienes svētnīcā. Mūsu varenais Augstais Priesteris atceras visu, ko bija teicis, lai iedrošinātu mūs uzticēties. Viņš savu derību vienmēr patur prātā.
Visi, kas meklēs, Viņu atradīs. Visiem, kas klauvēs, durvis tiks atvērtas. Nekad netiks izteiktas tādas aizbildināšanās kā: “Netraucē Mani, durvis ir aizslēgtas, un Es tās tagad negribu slēgt vaļā.” Nekad nevienam netiks teikts: “Es tev nevaru palīdzēt.” Sekmes gūs tie, kuri pusnaktī lūgs maizes riecienu, lai paēdinātu izsalkušas dvēseles.
Līdzībā minētais cilvēks, kurš lūdz maizi svešinieka dēļ, saņem tik, “cik tam vajag”. Bet kādā mērā mums dod Dievs, lai mēs dotu citiem? [149] “Tādā mērā, kādā Kristus mums ir dāvinājis.” (Ef. 4:7) Eņģeļi ar milzīgu interesi noskatās, kā cilvēki izturas cits pret citu. Ja tie pamana, ka kāds nepārprotami, līdzīgi Kristum iežēlojas par maldos grimušo, tad tie tuvojas šim cilvēkam un atgādina vārdus, ko teikt un kas pazudušajai dvēselei ir kā dzīvības maize. Tā “Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.” (Fil. 4:19) Tavu liecību, kas ir patiesa un reāla, jaunās dzīves spēkā Viņš darīs ietekmīgu. Kunga vārds no tavas mutes atskanēs kā patiesība un taisnība.
Pielikt savas pūles citu labā vajadzētu tikai tad, kad ir bijušas daudzas lūgšanas vienatnē, jo ir nepieciešama liela gudrība, lai izprastu dvēseļu glābšanas noslēpumus. Pirms sarunām ar cilvēkiem sarunājies ar Kristu. Ļauj, lai pie Debesu žēlastības troņa tevi sagatavo kalpošanai cilvēkiem.
Tavai sirdij vajadzētu lūzt aiz ilgām pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva. Kristus dzīve rāda, ko spēj paveikt cilvēciskums, ja tas iemanto dievišķo dabu. Viss, ko Kristus saņēma no Dieva, var piederēt arī mums. Tātad — lūdz, un tu saņemsi. Ar Jēkaba pacietīgo ticību un ar Elijas nepakļāvīgo neatlaidību lūdz sev visu, ko Dievs ir apsolījis.
Lai tavu prātu pārņem godības pilnās atziņas par Dievu! Lai neredzamas saites tavu dzīvi savieno ar Jēzus dzīvi! Tas, kurš gaismai lika atspīdēt no tumsības, vēlas atspīdēt tavā sirdī, dot tādu Dieva godības atziņas gaismu, kāda bija Kristus sejā. Svētais Gars ņems no Dieva lietām un atklās tās tev, kā dzīvu spēku tās nododams paklausīgai sirdij. Kristus tevi aizvedīs pie sliekšņa, aiz kura mīt Bezgalīgais. Caur priekškaru tu varēsi skatīt Tā godību un iespēju pārpilnību, kurš vienmēr ir dzīvs, lai mūs aizstāvētu.
