Mums ir vajadzīga nopietnāka izpratne par mūs apmeklējošo eņģeļu misiju. Būtu labi, ja mēs ņemtu vērā, ka visos mūsu darbos ar mums sadarbojas un par mums rūpējas Debesu būtnes. Neredzami gaismas un spēka karapulki apmeklē laipnos un pazemīgos, kas tic Dieva apsolījumiem un gaida, kad tie piepildīsies. Ķerubi un serafi, eņģeļi, kas izceļas ar ārkārtīgu spēku — desmit tūkstoš reiz desmit tūkstoši un tūkstošu tūkstoši — stāv pie Viņa labās rokas; tie visi ir “kalpotāji gari, izsūtāmi kalpošanai to labā, kam jāmanto pestīšana”. (Ebr. 1:14)
[177] Šie eņģeļi–vēstneši uzticīgi reģistrē cilvēku bērnu vārdus un darbus. Katra nežēlīga rīcība vai netaisnība, kas vērsta pret Dieva ļaudīm, visas ciešanas, ko tiem sagādā ļaundaru vara, tiek pierakstītas Debesīs.
“Dievs lai nedotu tiesu saviem izredzētiem, kas dienu un nakti Viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās? Es jums saku, Viņš viņu lietu izlems visai drīz.”
“Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi, tai ir liela alga! Jo jums vajag pacietības, lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu. Jo vēl mazs brīdis, un Tas, kam jānāk, nāks un nekavēsies.” (Ebr. 10:35–37) “Raugi, zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi uz to cerēdams, līdz tas dabū agro un vēlo lietu. Pacietieties arī jūs, stipriniet savas sirdis, jo tā Kunga atnākšana ir tuvu.” (Jēk. 5:7,8)
Dieva pacietība ir apbrīnojama. Taisnība ilgi gaida, kamēr žēlastība aicina grēcinieku. Tomēr “taisnība un tiesa ir Viņa troņa balsti”. (Ps. 97:2) “Tas Kungs ir lēnprātīgs dusmās, taču varens spēkā, un nesodītu Dievs neatstās nevienu. Cauri viesuļiem un vētrām ved tā Kunga ceļš; mākoņi ir putekļi zem Viņa kājām.” (Nah. 1:3)
Pasaule ir kļuvusi droša Dieva likuma pārkāpšanā. Kunga pacietības dēļ cilvēki min kājām Viņa autoritāti. Tie cits citu atbalsta nežēlīgā attieksmē un Viņa mantojuma apspiešanā, teikdami: “Kā Dievs to zinās? Vai Visaugstākais ir kāds viszinis?” (Ps. 73:11) Tomēr ir kāda robeža, kuru tie nevar pārsniegt. Ir tuvu tas laiks, kad viņi savu mēru būs piepildījuši. Jau tagad šie ļaudis ir gandrīz pārsnieguši Dieva pacietības mēru, Viņa labestības un žēlastības robežas. [178] Tas Kungs iejauksies, lai aizstāvētu savu godu, lai atbrīvotu savus ļaudis un lai apturētu tālāku netaisnības izplatīšanos.
Noas dienās cilvēki jau tik ilgi bija atstājuši novārtā Dieva likumu, ka no zemes virsas pazuda gandrīz visas atmiņas par Radītāju. Viņu netaisnība bija pacēlusies tik augstu, ka Kungs pār zemi lika nākt ūdens plūdiem un aizskaloja tās ļaunos iemītniekus.
No laikmeta laikmetā Kungs ir darījis zināmas savas darbības metodes. Kad pienāk krīze, Viņš sevi atklāj un iejaucas notikumos, lai aizturētu sātana plānu realizēšanos. Gan tautām, gan ģimenēm, gan atsevišķiem cilvēkiem Dievs dažkārt ļauj nonākt līdz krīzei, lai kļūtu zināma Viņa loma notikumos. Tad Viņš parāda, ka ir Dievs Israēlā, kas sargā savu likumu un aizstāv savus ļaudis.
Šajā laikā, kad valda netaisnība, mēs varam droši zināt, ka pēdējā krīze ir rokas stiepiena attālumā. Kad Dieva likums būs gandrīz pilnīgi atmests, kad Viņa ļaudis vajās un apspiedīs citi cilvēki, tad tas Kungs iejauksies.
Tuvu ir laiks, kad Viņš teiks: “Ej, Mana tauta, savās mītnēs un aizslēdz savas durvis aiz sevis — paslēpies mazu brīdi, kamēr pāries dusmas! Jo tas Kungs drīz izies no sava mājokļa, lai sodītu zemes iedzīvotājus viņu grēku dēļ. Tad būs redzamas zemē izlietās asinis, un tā vairs neaizsegs tos nokautos, kas tajā aprakti.” (Jes. 26:20,21) Iespējams, ka patlaban ir cilvēki, kas sevi sauc par kristiešiem, bet krāpj un apspiež trūcīgos; varbūt tie aplaupa atraitnes un bāreņus; varbūt viņus pārņem sātanisks naids, jo tie nespēj valdīt pār Dieva ļaužu sirdsapziņu, taču par visu to Dievs viņiem liks atbildēt tiesā. “Jo tiesa ir bez žēlastības tam, kas neparāda žēlastību.” (Jēk. 2:13) Tādēļ visas zemes Tiesneša priekšā tie ilgi nestāvēs, [179] sniegdami atskaites par sāpēm, ko sagādājuši Viņa mantojuma dvēselēm. Varbūt tagad tie izvirza nepatiesas apsūdzības, varbūt izsmej tos, kuriem Dievs uzticējis savu darbu, varbūt iesloga cietumos ticīgos, izsūta katorgā vai trimdā, nodod nāvē, taču tiem būs jāatbild par katru sagādāto sāpi, par katru izlieto asaru. Par grēkiem Dievs viņiem atmaksās divkārt. Par Bābeli, šo atkritušās draudzes simbolu, Viņš saviem tiesas kalpiem saka: “Viņas grēku darbi sniedzas līdz debesīm, un Dievs ir pieminējis viņas noziegumus. Atmaksājiet tai, kā arī viņa atmaksājusi, un atdariet tai divkārt pēc viņas darbiem! Kausu, ko viņa pildījusi, pildiet tai divkārt!” (Atkl. 18:5,6)
No Indijas, Āfrikas, Ķīnas, no jūras salām un no tā saukto kristīgo zemju apspiestajiem miljoniem ļaužu vaimanas paceļas augšup pie Dieva. Šīs vaimanas nepaliks ilgi neatbildētas. Dievs zemi šķīstīs no morālā pagrimuma, un ne ar ūdens jūru kā Noas dienās, bet ar uguns jūru, kuru nespēs izdzēst nekāds cilvēcisks izgudrojums.
“Tad nāks bēdu laiki, kādi vēl nav bijuši, kamēr vien dzīvo tautas līdz pašam šim laikam; taču tanī laikā tava tauta paglābsies — visi, kas ierakstīti Dzīvības grāmatā.” (Dan. 12:1)
Kristus savus ļaudis pulcinās pie sevis no jumtistabām, būdām, kazemātiem, ešafotiem, no kalniem, tuksnešiem un pazemes alām. Uz zemes tos būs spiedis trūkums, ciešanas un citu cilvēku pāridarījumi. Miljoniem cilvēku būs aizgājuši dusēt kapā, aiz sevis atstādami tikai neslavu, jo tie būs atteikušies paklausīt sātana patvaļīgajiem pieprasījumiem. Cilvēciskās tiesas Dieva bērnus notiesās kā vissmagākos noziedzniekus, taču drīz pienāks tā diena, kad “Dievs pats [būs] tiesnesis”. (Ps. 50:6) Tad pasaules tiesu spriedumi tiks atcelti. [180] “Dievs tas Kungs (..) liks izzust savas tautas negodam.” (Jes. 25:8) Katram Viņš dos baltas drēbes (sk. Atkl. 6:11). Tad tos “sauks: “Svētā tauta, tā Kunga atpestītie” “. (Jes. 62:12)
Lai arī kādus krustus tie netiktu aicināti nest, lai kādus zaudējumus nebūtu izturējuši un vajāšanas izcietuši — līdz pat dzīvības zaudēšanai virs zemes — Dieva bērniem tiks bagātīgi atmaksāts. “Tie skatīs Viņa vaigu, un Viņa vārds būs tiem uz pierēm.” (Atkl. 22:4)
