Dievs mums ir jāmīl ne tikai no visas sirds, prāta un dvēseles, bet arī no visa spēka. Tas nozīmē pilnvērtīgi un saprātīgi pielietot savas spējas, darbojoties materiālās pasaules sfērās.
Kristus strādāja kārtīgi gan laicīgajā, gan garīgajā sfērā, un uz jebkuru savu darbu Viņš attiecināja lēmumu darīt sava Tēva prātu. Debesu lietām un zemes lietām ir daudz ciešāks sakars un tās daudz tiešāk atrodas Kristus pārziņā, nekā daudzi to apjauš. [349] Kristus bija tas, kurš izplānoja pirmās svētnīcas iekārtošanu uz zemes. Viņš deva arī visus norādījumus Salamana tempļa celtniecībā. Tas, kurš savā zemes dzīvē strādāja par namdari Nācaretes ciemā, bija Debesu arhitekts, kas izveidoja svētās celtnes plānu, kur vajadzēja pagodināt Viņa vārdu.
Kristus bija tas, kurš saiešanas telts cēlējiem deva gudrību veikt visprasmīgākos un visskaistākos amatniecības darbus. Viņš sacīja: “Redzi, Es esmu aicinājis Becaleēlu, Hūra dēla Ūrijas dēlu no Jūdas cilts. Un to Es esmu piepildījis ar dievišķu garu, gudrību, izmanīgu prātu, krietnām zināšanām un labu veiksmi visādos pasākumos. (..) Un redzi, Es esmu vēl viņam devis klāt Oholiābu, Ahisāmeka dēlu no Dana cilts, un visiem, kam ir spējas, Es esmu devis gudrību, ka tie godam veic, ko Es esmu tev pavēlējis.” (2. Moz. 31:2–6)
Dievs vēlas, lai Viņa darbinieki jebkurā sfērā raugās uz Viņu kā uz visu tiem piederošo lietu Devēju. Visu labo izgudrojumu un uzlabojumu avots ir Tas, kurš ir apbrīnojams savā padomā un teicams savā darbā. Prasmīgais ārsta rokas pieskāriens, viņa vara pār nerviem un muskuļiem, viņa zināšanas par ķermeņa smalko uzbūvi ir dievišķas izcelsmes gudrība, kas jāizmanto ciešanu atvieglošanai. Prasme, ar kādu galdnieks rīkojas ar āmuru, spēks, ar kādu kalējs liek skanēt laktai, nāk no Dieva. Viņš cilvēkiem ir uzticējis talantus un gaida, ka tie Viņam vaicās pēc padoma. Lai ko mēs darītu un lai kādā darba nozarē mēs arī strādātu, Dievs vēlas pārvaldīt mūsu prātus, lai mūsu veiktais darbs būtu pilnvērtīgs.
Reliģija un darbs nav divas atsevišķas lietas; tās ir vienotas. Bībeles reliģijai jāsakļaujas ar visu, ko mēs darām vai sakām. Dievišķajiem un cilvēciskajiem spēkiem ir jāapvienojas [350] kā garīgajā, tā arī laicīgajā darbā. Tam jānotiek visur — gan tehniskajos darbos un lauksaimniecībā, gan tirdzniecībā un zinātnē. Šai sadarbībai jābūt visās lietās, ko kristieši dara.
Dievs ir pasludinājis principus, kuri vienīgie nodrošina šīs sadarbības iespējamību. Visu Kunga darbabiedru vadmotīvam ir jābūt Viņa pagodināšanai. Visiem mūsu darbiem vajadzētu tikt darītiem mīlestības dēļ pret Dievu un saskaņā ar Viņa gribu.
Paklausība Dieva gribai ir vienlīdz svarīga kā, piedaloties dievkalpojumā, tā arī ēku celtniecības darbos. Ja strādnieki paši savus raksturus ir veidojuši saskaņā ar īstajiem principiem, tad arī ar katras ēkas būvēšanu tie pieaugs žēlastībā un atziņā.
Taču Dievs nepieņems ne spožākos talantus, nedz lieliskāko kalpošanu, ja es pats kā dzīvs upuris nebūšu nolikts uz altāra. Pašai saknei jābūt svētai, citādi nebūs neviena Dievam pieņemama augļa.
Daniēlu un Jāzepu Kungs bija padarījis par gudriem vadītājiem. Viņš ar šo cilvēku starpniecību varēja darboties tāpēc, ka tie nedzīvoja, izpatikdami savām tieksmēm, bet gan tā, lai tas būtu tīkami Dievam.
Daniēla dzīve sniedz mums mācību. Tā parāda, ka lietišķu darījumu cilvēkam nav obligāti jābūt skarbam un jārīkojas ar varu un viltu. Uz katra soļa viņu var pamācīt Dievs. Būdams Bābeles karalistes premjerministrs, Daniēls vienlaicīgi bija arī Dieva pravietis, kas saņēma Debesīs inspirētu gaismu. Pasaulīgie, savtīgie valstsvīri Dieva Vārdā tiek attēloti kā augoša zāle un kā zāles zieds, kas iznīkst. Tomēr Kungs savai kalpošanai vēlas gudrus cilvēkus, cilvēkus, kam ir iemaņas dažāda veida darbos. Ir vajadzīgi komersanti, kas visos savos darījumos ieaustu lielos patiesības principus. Bet viņu talantiem jātiek pilnveidotiem ar visrūpīgāko mācīšanos. Ja kādā darba nozarē cilvēkiem ir [351] lietderīgi jāizmanto iespējas kļūt gudrākiem un izveicīgākiem, tad tas noteikti attiecas uz tiem, kas izmanto savas spējas Dieva valstības uzcelšanai pasaulē. Par Daniēlu mēs varam izlasīt, ka, pakļaujot viņa darījumus visstingrākajai pārbaudei, nebija iespējams atrast nevienu trūkumu vai kļūdu. Viņš ir piemērs tam, kādam jābūt ikvienam lietišķu darījumu cilvēkam. Viņa dzīvesstāsts rāda, kas var tikt paveikts, ja cilvēks savas prāta spējas, muskuļu spēku un savas dzīves ietekmes spējas nodod kalpošanai Dievam.
