Cilvēks, kurš saņēma vienu talantu, “aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu”.
Tas, kuram bija vismazākā dāvana, savu talantu bija atstājis neizmantotu. Šeit ir sniegts brīdinājums visiem, kas savas dotības uzskata par mazām, cenzdamies attaisnot to, ka nepiedalās kalpošanā Kristum. Ja šie kristieši spētu darīt kaut ko lielu, viņi ar prieku to uzņemtos; taču, tā kā šie ļaudis var kalpot tikai mazās lietās, tie domā, ka tas viņiem dod tiesības nedarīt neko. Šeit viņi kļūdās. Dalīdams dāvanas, Kungs pārbauda raksturus. Cilvēks, kurš neuzskatīja par vajadzīgu izmantot savu vienīgo talantu, parādīja, ka ir neuzticīgs kalps. Ja viņš būtu saņēmis piecus talantus, tad viņš tos būtu apracis tāpat, kā apraka šo vienu. Tas, ka viņš nepareizi rīkojās ar vienu talantu, parāda viņa nicinošo attieksmi pret Debesu dāvanām.
[356] “Kas vismazākajā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams.” (Lūk. 16:10) Mazo lietu svarīgums bieži vien netiek pienācīgi novērtēts tikai tāpēc, ka tās ir mazas. Tomēr tām ir liela nozīme cilvēka audzināšanā. Kristieša dzīvē nav tādu lietu, kurām nebūtu vērtības. Mēs piedzīvosim daudz briesmu sava rakstura veidošanas procesā, ja nepietiekami novērtēsim mazo lietu svarīgumu.
“Kas vismazākajā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns.” Būdams neuzticīgs pat vismazākajās lietās, cilvēks savam Radītājam nekalpo tā, kā tas pienāktos. Šī neuzticība atsaucas uz cilvēku pašu. Viņš vairs nesaņem tās svētības, spēku un rakstura stingrumu, ko varētu iegūt, ja pilnīgi pakļautos Dievam. Dzīvojot bez Kristus, viņš tiek pakļauts sātana kārdinājumiem un savā kalpošanā Kungam pieļauj kļūdas. Tā kā mazajās lietās šāds cilvēks nerīkojas saskaņā ar pareizajiem principiem, tad viņš nepaklausa Dievam arī lielajās lietās, kuras viņš uzskata par savu īsto darbu. Nepilnības, kas pieļautas dzīves sīkumos, pāriet arī uz svarīgākām lietām. Cilvēks rīkojas saskaņā ar ierastajiem principiem. Tādējādi atkārtota rīcība veido ieradumus, ieradumi — raksturu, bet, tas, savukārt, izšķirs mūsu likteni šajā dzīvē un mūžībā.
Vienīgi ar uzticību mazās lietās dvēseli var sagatavot uzticībai lielāku pienākumu pildīšanā. Daniēlam un viņa draugiem Dievs lika sastapties ar Bābeles lielajiem vīriem, lai šie pagāni varētu iepazīties ar patiesas reliģijas principiem. Elku pielūdzējas nācijas vidū Daniēlam bija jāpārstāv Dieva raksturs. Kā tad viņš kļuva derīgs tik atbildīgam un godpilnam stāvoklim? Visu viņa dzīvi bija veidojusi uzticība, sākot no mazām lietām. Daniēls pagodināja Dievu, pildot vismazākos pienākumus, un Kungs ar viņu sadarbojās. Daniēlam un viņa biedriem Dievs [357] deva “ieskatu un saprašanu visās gudrībās un zinātnēs, bet Daniēlu apveltīja ar spēju saprast visādas parādības un sapņus”. (Dan. 1:17)
Kā Dievs aicināja Daniēlu liecināt par Viņu Bābelē, tā Viņš arī mūs šodien aicina kļūt par Viņa lieciniekiem pasaulē. Kungs vēlas, lai savā dzīvē kā lielos, tā mazos darbos mēs cilvēkiem atklātu Viņa valstības principus.
Zemes dzīves laikā Kristus mācīja rūpīgi izturēties arī pret mazajām lietām. Viņš pastāvīgi nesa lielā pestīšanas darba nastu. Mācot un dziedinot visi Viņa prāta un fiziskie spēki tika maksimāli nodarbināti; tomēr Viņš ievēroja arī visvienkāršākās lietas dzīvē un dabā. Visaudzinošākās Kristus mācības bija tās, kurās ar vienkāršiem no dabas ņemtiem piemēriem Viņš ilustrēja [358] lielās Dieva valstības patiesības. Viņš nepalaida garām pat savu visnecilāko kalpu vajadzības. Viņa auss sadzirdēja katru saucienu pēc palīdzības. Ļaužu drūzmā Jēzus spēja sajust slimās sievietes pieskārienu — atbildi saņēma visvieglākais ticības pieskāriens. Uzmodinājis Jaira meitiņu no mirušajiem, Viņš vecākiem atgādināja, ka bērnam jāiedod ēst. Kad savā varenajā spēkā Kristus piecēlās no kapa, Viņš neuzskatīja par apkaunojumu satīt un rūpīgi nolikt vietā līķautus, kuros Viņš tika guldīts kapā.
Darbs, kurā mēs kā kristieši tiekam aicināti, ir sadarbošanās ar Kristu dvēseļu glābšanā. Mēs ar Viņu esam noslēguši derību, ka darīsim šo darbu. Atstāt darbu novārtā nozīmē parādīt neuzticību Kristum. Taču, lai darbu veiktu, mums jāseko Viņa piemēram uzticīgā, godīgā attieksmē pret mazajām lietām. Tā ir panākumu atslēga visās kristiešu darbības un ietekmes sfērās.
Kungs vēlas, lai Viņa ļaudis sasniedz dzīves kāpņu visaugstāko pakāpienu un pagodinātu Dievu ar spējām, kuras Viņš labprāt piešķir. Dieva žēlastība ir sagādājusi visu, lai mēs varētu atklāt, ka rīkojamies saskaņā ar labākiem plāniem nekā pasaule. Mums jāparāda, ka, ticot Dievam un Viņa varai darboties pie cilvēku sirdīm, mēs esam pārāki gan intelektuālā ziņā, gan arī izpratnē, izveicībā un zināšanās.
Taču tiem, kam nav daudz dotību, nebūtu jāzaudē drosme. Tie lai izmanto to, kas viņiem ir, uzticīgi sargādami sava rakstura vājās vietas un cenzdamies dievišķajā žēlastībā darīt tās stipras. Katrā lietā, ko darām, mums jāieauž uzticība un jāizkopj tās īpašības, kuras mūs dara spējīgus veikt darbu.
Noteikti jāpārvar ieradumus būt nevīžīgam. [359] Vislielākās kļūdas daudzi attaisno ar aizmāršību. Bet vai tad tiem nepiemīt intelektuālās spējas tāpat kā citiem? Tātad — tiem jādisciplinē savs prāts, lai uzlabotu atmiņu. Aizmāršība ir grēks; arī nevīžība ir grēks. Ja tu būsi nevīžīgs, tad tā tu vari atstāt novārtā arī savas dvēseles glābšanu un beigās izrādīties nederīgs Dieva valstībai.
Jau mazajās lietās ir jāīsteno lielo patiesību principi. Ikdienas visvienkāršākajos pienākumos ir jāieauž praktiska reliģija. Jebkuram cilvēkam visaugstākais sasniegums ir bezierunu paklausība Kunga vārdam.
Daudziem šķiet, ka viņu dzīve ir bezjēdzīga un ka viņi neko nedara Dieva valstības labā, jo viņi nav tieši saistīti ar reliģiska rakstura darbu. Taču tā ir kļūda. Ja viņi strādā darbu, kurš jebkurā gadījumā kādam ir jāveic, tad tiem nav sevi jāvaino par to, ka viņi nebūtu derīgi Dieva lielajā saimē. Nedrīkst ignorēt pat visnecilākos pienākumus. Katrs godīgs darbs ir svētība, un tā uzticīga veikšana var pierādīt cilvēka atbilstību lielākam uzdevumam.
Lai arī darbs būtu ļoti vienkāršs, tomēr, ja tas tiek darīts, pilnīgi nododot sevi Dievam, tad tas Viņam ir tikpat pieņemams kā visaugstākā kalpošana. Neviens upuris netiek uzskatīts par mazu, ja to pienes no sirds un ar prieku.
Lai kur arī mēs neatrastos, Kristus mums liek uzņemties to pienākumu, kurš tobrīd būtu jāveic. Ja tas ir mājās, tad labprātīgi un ar aizrautību ķeries pie darba, lai padarītu mājas par patīkamu vietu. Ja tu esi māte, tad audzini bērnus Kristum. Tas ir Dieva darbs tikpat lielā mērā, kā mācītāja uzstāšanās no katedras. Ja tavs pienākums ir virtuvē, tad centies būt nevainojama virēja. Gatavo veselīgus, barojošus un garšīgus ēdienus. Tāpat kā, gatavojot ēdienu, tu izmanto vislabākās izejvielas, tā arī nodarbini savu prātu ar vislabākajām domām. Ja tavs darbs ir zemes apstrādāšana vai kāds cits ārods, tad pildi savu [360] pienākumu tā, lai tas nes sekmes. Noskaņojies uz to, ko tu dari. Visā savā darbā atklāj Kristu. Dari tā, kā tavā vietā būtu darījis Viņš.
Lai arī tavs talants būtu mazs, Dievs tam ir paredzējis atbilstošu vietu. Ja šis viens talants tiks gudri izmantots, tas paveiks savu uzdevumu. Ar uzticību mazajos pienākumos mums jārīkojas pēc saskaitīšanas principa, bet Dievs mūsu labā darbosies pēc reizināšanas principa. Šo sīkumu bagātināts, Viņa darbs kļūs sevišķi ietekmīgs.
Lai dzīva ticība kā zelta pavedieni rotā pat vismazākos darbus. Tad visi ikdienas pienākumi sekmēs kristieša pieaugsmi. Tiks nodrošināta nepārtraukta raudzīšanās uz Jēzu. Mīlestība pret Viņu ienesīs dzīvinošu spēku visos uzsāktajos darbos. Pareizi izmantojot savus talantus, mēs kā ar zelta ķēdi varam savienoties ar augstāko pasauli. Šī ir patiesa svēttapšana, jo tās būtība ir enerģiska ikdienas pienākumu pildīšana un pilnīga paklausība Dieva gribai.
Taču daudzi kristieši gaida, ka viņiem tiks piedāvāts kāds liels un svarīgs darbs. Tā kā viņiem neizdodas atrast pietiekami ievērojamu vietu, lai sasniegtu savas godkāres mērķus, tad šie ļaudis nav uzticīgi dzīves ikdienas pienākumos. Tie viņiem liekas neinteresanti. Dienu no dienas viņi palaiž garām izdevības parādīt Dievam uzticību. Kamēr tie gaida lielo un svarīgo darbu, dzīve paiet, bet mērķi nav sasniegti un darbi paliek nepadarīti.
