Mēs nevaram būt gatavi sastapt Kungu, ja modīsimies tikai tad, kad [414] būs dzirdams sauciens: “Redzi, līgavainis nāk!” un kārtosim savus tukšos lukturus, lai tos uzpildītu. Mēs nevaram būt gatavi sadraudzībai ar Kristu Debesīs, ja tagad savā dzīvē atturamies no Viņa.
Līdzībā minētajām gudrajām jaunavām lukturu traukos bija eļļa. Gaidīšanas laikā naktī viņu uguns liesma nekļuva blāvāka. Tā vairoja gaismas spožumu, kas bija aizdegta par godu līgavainim. Spīdēdami tumsā, lukturi apgaismoja ceļu uz līgavaiņa mājām, uz svētku namu.
Tā arī Kristus sekotājiem ir jāizplata gaisma pasaules tumsā. Dieva Vārds ir gaisma, kad ar Svētā Gara starpniecību tas kļūst par pārveidojošu spēku cilvēku dzīvē. Iedēstīdams cilvēku sirdīs Dieva Vārda principus, Svētais Gars viņos attīsta dievišķas īpašības. Kunga sekotājiem ir jāizstaro Viņa godības gaisma — Viņa raksturs. Tā tiem ir jāpagodina Dievs, jāapgaismo ceļš uz līgavaiņa mājām, uz Dieva pilsētu, uz Jēra kāzu mielastu.
Līgavainis nāca pusnaktī — vistumšākajā stundā. Tā arī Kristus atnākšana būs šīs zemes vēstures vistumšākajā posmā. Noas un Lata dienas aino pasaules stāvokli tieši pirms Cilvēka Dēla nākšanas. Raksti, kas norāda uz šo gaidāmo laiku, ziņo, ka sātans darbosies ar “viltus varu” un “netaisnības līdzekļiem”. (2. Tes. 2:9,10) Viņa darbs skaidri iezīmēsies ar strauju tumsības vairošanos, daudzajām pēdējo dienu kļūdām, maldiem un ķecerībām. Sātans ne tikai saņem gūstā pasauli, bet izplata savus maldus arī draudzēs, kuras apliecina savu ticību mūsu Kungam Jēzum Kristum. Lielā atkrišana pārvērtīsies tumsā, kas būs dziļa kā pusnaktī, necaurredzama kā “saru maiss”. (Atkl. 6:12) Dieva ļaudīm tā būs [415] pārbaudījumu nakts, raudāšanas nakts un nakts, kad notiks vajāšanas patiesības dēļ. Bet šajā tumšajā naktī atspīdēs Dieva gaisma.
Dievs ir licis, “lai gaisma aust no tumsības”. (2. Kor. 4:6) “Zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa.” (1. Moz. 1:2,3) Tā arī garīgajā tumsā atskanēs Dieva Vārds: “Lai top gaisma.” Savai tautai Viņš sacīs: “Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un tā Kunga godība uzlec pār tevi.” (Jes. 60:1)
“Tik tiešām,” saka Bībele, “tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi.” (Jes. 60:2)
Šī tumsa ir pasauli pārņēmusī neizpratne par Dievu. Cilvēki vairs nepazīst Viņa raksturu. Tas ir ticis pārprasts un nepareizi pasniegts. Šajā laikā jātiek pasludinātai vēstij, kas nāk no Dieva, vēstij, kuras iespaidā atspīd gaisma un kuras spēks glābj. Dieva raksturs ir jādara zināms. Pasaules tumsā jātiek izlietai Viņa godības gaismai, Viņa labestības, žēlsirdības un patiesības gaismai.
Šis ir darbs, kuru ieskicējis pravietis Jesaja, rakstīdams: “Pacel savu balsi ar spēku, Jeruzāleme, tu labās vēsts nesēja, un nebīsties! Pasludini Jūdas pilsētām: “Redziet, te ir jūsu Dievs! Redziet, Dievs tas Kungs nāk ar lielu spēku, un Viņa elkonis dod tam uzvaru, Viņa alga ir pie Viņa, un Viņa atmaksa ir Viņa priekšā!” “ (Jes. 40:9,10)
Tiem, kas gaida līgavaiņa nākšanu, ir jāsaka cilvēkiem: “Redziet, jūsu Dievs.” Pēdējie žēlastības pilnās gaismas stari, pēdējā žēlastības vēsts, kas jāsniedz pasaulei, ir Viņa mīlestības rakstura atklāsme. [416] Dieva bērniem ir jāparāda Viņa godība. Ar savu dzīvi un raksturu tiem jāatklāj, ko Dieva žēlastība viņiem darījusi.
Taisnības Saules gaismai ir jāatspīd labos darbos — patiesības vārdos un svētuma pavadītā rīcībā.
Kristus, šis Tēva godības spožums, nāca pasaulē kā pasaules gaisma. Viņš nāca, lai cilvēkiem atklātu Dievu, un par [417] Viņu ir rakstīts: “Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nācarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams.” (Ap. d. 10:38) Nācaretes sinagogā Viņš sacīja: “Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.” (Lūk. 4:18,19) Šis ir darbs, ko Viņš uzdeva darīt saviem mācekļiem. “Jūs esat pasaules gaišums,” Jēzus sacīja. “Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir Debesīs.” (Mat. 5:14,16)
Tas ir darbs, ko pravietis Jesaja apraksta, sacīdams: “Vai ne tā? Kad tu savu maizi lauz izsalkušam un nabagus, kas bez pajumtes, uzņem savā namā; kad tu redzi kailus un tos apģērb un neatraujies no sava tuvāka, tad tava gaisma atmirdzēs kā rīta blāzma, tava atdzimšana notiks ātrāk, tava taisnība ies tavā priekšā, un tā Kunga godība tevi pavadīs.” (Jes. 58:7,8)
Šādi garīgās tumsas naktī Dieva godības gaismai jāatspīd no Viņa draudzes, pieceļot nomāktos un mierinot tos, kas noskumuši.
Visi ap mums ir dzirdējuši pasaules bēdu vaimanas. Visur ir trūkumcietēji un nelaimīgie. Mūsu uzdevums ir atvieglot un mīkstināt dzīves smagumu un nelaimes.
Praktiskam darbam būs daudz lielāka ietekme nekā vienkāršai moralizēšanai. Mums ir jāpaēdina izsalkušie, jāapģērbj kailie un jādod patvērums bezpajumtniekiem. Mēs esam aicināti darīt arī vairāk. Dvēseles vajadzības var apmierināt vienīgi Kristus mīlestība. Ja mūsos mājos Kristus, tad sirdis mums būs dievišķas iejūtības pilnas. Aizzīmogotie Kristum līdzīgās patiesās mīlestības avoti taps atvērti.
[418] Dieva aicinājums ir ne tikai dāvanu došana trūkumcietējiem, bet arī moža sejas izteiksme, cerības pilni vārdi un laipns rokas spiediens. Kad Kristus dziedināja slimos, Viņš tiem uzlika rokas. Arī mums jāveido cieša saskarsme ar tiem, kuriem vēlamies darīt labu.
Daudzus cerība ir atstājusi. Lieciet, lai viņu dzīvē atkal atspīd saules gaisma. Daudzi ir zaudējuši drosmi. Sakiet tiem iedrošinošus vārdus. Lūdziet par viņiem. Ir cilvēki, kam vajadzīga dzīvības maize. Lasiet tiem Dieva Vārdu. Daudziem piemīt dvēseles kaites, kuras nevar izdziedināt neviens ārsts vai uz zemes gatavots balzams. Lūdziet par šīm dvēselēm, atvediet tās pie Jēzus. Sakiet tām, ka Gileādā ir gan balzams, gan Ārsts.
Gaisma ir svētība, tā ir visuma svētība, kas savas bagātības izlej pār nepateicīgu, nesvētu un morāli pagrimušu pasauli. Tas pats sakāms par Taisnības Sauli. Visai zemei, kas tīta grēka, bēdu un sāpju tumsā, jātiek apgaismotai ar atziņu par Dieva mīlestību. Nevienai sektai, sabiedrības slānim vai ļaužu šķirai nedrīkst atraut gaismu, kas atspīd no Debesu troņa.
Cerības un žēlastības vēstij jātiek aiznestai līdz zemes galiem. Kurš vien vēlas, var izstiept roku, satvert Dieva spēku, slēgt mieru ar Viņu un iegūt to. Pagāniem vairs nav jādzīvo pusnakts tumsā. Taisnības Saules staru priekšā krēslai jāizzūd. Elles spēks ir uzvarēts.
Tomēr neviens nevar sniegt otram to, ko pats nav saņēmis. Dieva darbā cilvēks nespēj radīt neko. Neviens ar saviem spēkiem nevar pats sevi padarīt par Dieva gaismas nesēju. Nepārtraukto spožo gaismu dod zeltainā eļļa, kura no zelta tvertnes pa zelta caurulēm ieplūst svētnīcas spuldzēs. Par to rūpējas Debesu vēstneši. [419] Cilvēkam nepārtraukti parādītā Dieva mīlestība ir tā, kas viņu dara spējīgu dalīties saņemtajā gaismā ar citiem. Visu to sirdīs, kuri ticībā ir vienoti ar Dievu, brīvi ieplūst mīlestības zelta eļļa, lai pēc tam tiktu izstarota labos darbos un patiesā, sirsnīgā kalpošanā Dievam.
Lielajā un neizmērojamajā Svētā Gara dāvanā ir ietverti visi Debesu krājumi. Iemesls, kādēļ Viņa žēlastības bagātības lielā straumē nenonāk pie visiem zemes iemītniekiem, nav kāds ierobežojums no Dieva puses. Svētais Gars piepildītu visus, ja vien viņi to vēlētos.
Būt dzīvam kanālam, pa kuru Dievs nodod pasaulei savas žēlastības bagātības un neaptveramos Kristus dārgumus, ir katras dvēseles priekšrocība. Neko Kristus nevēlas tik ļoti kā pārstāvjus, ar kuru starpniecību Viņš pasaulei varētu atklāt savu Garu un raksturu. Nekas pasaulei nav tik ļoti vajadzīgs kā Pestītāja mīlestības atklāsme cilvēkos. Visas Debesis meklē kanālus, pa kuriem varētu izliet svēto eļļu, lai tā būtu par prieku un svētību cilvēku sirdīm.
Kristus ir darījis visu, lai Viņa draudze pārtaptu, izstarotu pasaules Gaismu un lai tai būtu Imanuēla godība. Viņš vēlas, lai ap katru kristieti izplatītos garīguma atmosfēra, gaisma un prieks. Kungs ilgojas, kaut mūsu dzīvē atklātos Viņa prieks.
Par sirdī mājojošu Svēto Garu liecina Debesu mīlestības izpausme. Ar tāda cilvēka starpniecību, kas ir svētījies Dievam, citiem tiks nodota dievišķā pilnība.
Taisnības Saules spārnos ir dziedināšana. (sk. Mal. 3:20 vai Mal. 4:2 — KJV) Arī no katra patiesa mācekļa izplatās ietekme, kas nes dzīvību, drosmi, palīdzību un patiesu dziedināšanu.
Kristus reliģija nozīmē vairāk nekā tikai grēka piedošanu; [420] tā nozīmē grēku atņemšanu un to atstātās brīvās vietas aizpildīšanu ar Svētā Gara pievilcīgajām īpašībām. Tā nozīmē dievišķās gaismas plūsmu, līksmību Dievā. Tā nozīmē sirdi, kura atbrīvota no egoisma un kuru svētī pastāvīga Kristus klātbūtne. Kad dvēselē valda Kristus, tad dzīve ir šķīsta un brīva no grēka. Tādā dzīvē tiek īstenota Evaņģēlija plāna godība un pilnība. Pieņemot Pestītāju, iestājas pilnīgs miers, pilnīga mīlestība un pilnīga pārliecība. Dzīvē atklātais Kristus rakstura skaistums liecina, ka Dievs tiešām ir sūtījis pasaulē savu Dēlu, lai Viņš kļūtu par tās Glābēju.
Kristus neliek saviem sekotājiem cīnīties par to, lai viņi izstarotu gaismu. Viņš saka: “Lai jūsu gaisma spīd.” Ja jūs no Dieva esat saņēmuši žēlastību, tad jūsos ir gaisma. Nojauciet šķēršļus, un Kunga godība tiks atklāta. Atspīdēs gaisma, kas iekaros tumsu un liks tai izklīst. Savas ietekmes robežās jūs nevarat veicināt gaismas spīdēšanu.
Kristus godības atklāsme cilvēciskā formā Debesis tik cieši pietuvinās cilvēkiem, ka skaistums, kas grezno sirds iekšējo templi, būs redzams katrā dvēselē, kurā mājo Pestītājs. Kristus klātbūtnes godība ļaudis valdzinās. No šādā veidā Dievam mantotām daudzajām dvēselēm slavas un pateicības straumju veidā godība atgriezīsies pie lielā Devēja.
