Kristus ir sagādājis visu nepieciešamo, lai mēs varētu būt stipri. Viņš ir devis Svēto Garu, kura uzdevums ir atgādināt dievišķos apsolījumus, lai mums būtu miers un aplaimojoša apziņa par piedošanu. Ja mēs raugāmies uz Glābēju un uzticamies Viņa spēkam, sirdi piepilda paļāvība un stipra cerība, jo Kristus taisnība kļūst par mūsu taisnību. (..)
Ar runām par savu nevarību mēs Viņu apkaunojam. Tā vietā, lai pievērstu uzmanību sev, raudzīsimies uz Jēzu, kļūstot ik dienas Viņam līdzīgāki, daudz labāk sagatavoti par Viņu pastāstīt citiem, spējīgi izlietot Viņa žēlastību un palīdzību un saņemt mums piešķirtās svētības.
Dzīvojot tādā savienībā ar Dievu, mēs izaugsim stipri Viņa spēkā, kļūstot par svētību un atbalstu citiem. Ja mēs darītu vienīgi to, ko Kungs no mums vēlas, tad mūsu sirds līdzinātos svētam mūzikas instrumentam — katrs akords teiktu un slavētu Glābēju, ko Dievs sūtījis atņemt pasaules grēkus.
