Kristus reliģija nozīmē vairāk nekā tikai grēku piedošanu; tā grēkus atņem un brīvo vietu aizpilda ar Svētā Gara pievilcīgajām īpašībām. Tā nozīmē dievišķu apgaismojumu, prieku, staigājot kopā ar Dievu, kas veido sirdi, brīvu no egoisma, kuru svētī pastāvīga Kristus klātbūtne. Kad dvēselē valda Kristus, tā ir tīra, bez grēka. Tad arī dzīvē var tikt īstenota Evaņģēlija plāna godība un pilnība. Pieņemot Pestītāju, iestājas pilnīgs miers, pilnīga mīlestība un pilnīga pārliecība par drošību, un dzīvē atklātais Kristus rakstura skaistums liecina, ka Dievs tiešām pasaulē ir sūtījis savu Dēlu, lai Viņš kļūtu par tās Glābēju. (..)
Saviem uzticīgajiem sekotājiem Kristus ik dienas būs bijis kā biedrs un tuvs draugs. Tie būs dzīvojuši ciešā saskarsmē un pastāvīgā savienībā ar Dievu. Pār viņiem būs uzlēkusi Kunga godība. Viņos būs atspoguļojusies Jēzus Kristus vaigā redzamā Dieva pilnīgās atziņas gaisma. Tāpēc tie var līksmoties sava majestātiskā Ķēniņa varenības spožajos staros. Viņi ir sagatavojušies Debesu sabiedrībai, jo Debesis jau ir viņu sirdī. [167]
[168] Patiesa audzināšana nozīme vairāk nekā noteiktas mācību programmas apguvi. Tā sevī ietver visu fizisko dotību un gara spēju līdzsvarotu attīstību. Tā māca mīlēt un bīties Dievu un sagatavo uzticīgi izpildīt it visus dzīves uzdevumus.
Īsta izglītība vairo gan fiziskos, gan prāta un morālos spēkus jebkura pienākuma veikšanai
;
tā vingrina ķermeni, prātu un dvēseli, lai cilvēks būtu gatavs kalpot Dievam.
