Mums ir tikai vājš priekšstats par to, cik stipri mēs varētu būt, ja savienotos ar visa spēka Avotu. Mēs arvien no jauna krītam grēkā un domājam, ka tā tam vienmēr jāturpinās; mēs tik cieši turamies pie savām vājībām, it kā ar tām varētu lepoties. Bet Kungs norāda, ka, tiecoties pēc uzvaras, mums savu vaigu vajadzētu padarīt " kā kramu". Kristus mūsu grēkus pats savā miesā ir uznesis pie koka, tādēļ spēkā, ko Viņš mums devis, mēs varam pretoties pasaulei, miesīgām kaislībām un visam ļaunajam. Un tieši tāpēc tik daudz nevajadzētu runāt par savu vājumu un nepilnību, bet gan par Kristu un Viņa spēku. Ja mēs sarunās bieži kavējamies pie sātana varas, tad ienaidnieks cenšas uzmākties ar vēl lielāku spēku, bet, runājot par Visvarenā palīdzību, mēs liekam tam atkāpties. Jo vairāk mēs tuvojamies Dievam, jo vairāk Viņš var mums palīdzēt. (..)
Daudzi pavisam nolaidīgi izmanto savas priekšrocības. Lai paveiktu kaut ko labu, mēs izdarām tikai nelielu piepūli un tad atkal atkrītam ierastajā grēcīgajā dzīvē. Tomēr, ja vēlamies ieiet Dieva valstībā, tas var notikt tikai ar pilnīgu raksturu, bez traipa, grumbas
vai citas kādas vainas. Jo vairāk tuvojamies laika galam, jo neatlaidīgāk darbojas sātans. Pavisam nemanot, viņš izliek savus slazdus, lai mūs iegūtu savā varā. Dieva godību dvēselē tas cenšas aptumšot visdažādākajos veidos, un mēs paši izšķiram, vai mūsu sirdi un prātu pārvaldīs ļaunais, vai arī mums reiz būs vieta uz Jaunās Zemes kā daļa pie Ābrahāma mantojuma. [106]
Dieva spēks savienībā ar cilvēciskajām pūlēm mūsu labā ir panācis godības pilnu uzvaru. Vai mums to nevajadzētu vērtēt? Jēzū mums ir piešķirtas visas Debesu bagātības. Kungs nevarēja pieļaut, lai ļaunuma konfederācijas pārstāvji jelkad varētu sacīt, ka Viņš spēja paveikt vairāk, nekā to ir darījis. Visas Dieva radītās pasaules un Debesu eņģeļi var apliecināt, ka Viņš vairāk izdarīt nevarēja. Viņam gan ir spēka avoti, par kuriem mēs līdz šim vēl neko nezinām, no kuriem Viņš ļaus mums smelt vajadzības brīžos, tomēr mūsu pūlēm vienmēr jāsavienojas ar dievišķo spēku. Lietā jāliek gan mūsu saprāts, gan uztveres spējas un visi cilvēciskās būtnes spēki. (..) Kad, nonākot neparedzētā situācijā, mēs apbruņosimies kā ļaudis, kas gaida savu Kungu, kad centīsimies likvidēt katru rakstura nepilnību, arī Dievs sniegs vairāk gaismas, spēka un palīdzības.
