Ticība nav jūtas. Tā ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, un pārliecība par neredzamām lietām. Pastāv tādas reliģijas formas, kas nav nekas vairāk kā savtība. To piekritēji gūst sev apmierinājumu pasaulīgās baudās. Tiem pietiek ar pārdomām par Kristu, neko neuzzinot par Viņa glābjošo spēku. Ļaudis, kas piekopj tādu reliģiju, uz grēku raugās vieglprātīgi, jo viņi nepazīst Jēzu. Tiem trūkst pienākuma apziņas, bet uzticīga pienākuma pildīšana iet roku rokā ar pareizu izpratni par dievišķo raksturu. [107]
