Kad mums līdz galam nav zināma to nozīme, rituāli var mūs pārsteigt. Tie var likties dīvaini un nepievilcīgi. Reizēm grūti noteikt atšķirību starp tradicionālo folkloru un reliģiskiem rituāliem. Visām draudzēm ir zināmi rituāli, lai gan atsevišķās reliģiskās kopienās tie tiecas būt prominentāki un izsmalcinātāki nekā citās. Daži no tiem balstās uz teoloģiju, citi – uz kultūru un tradīcijām. Tomēr skaidrs, ka cilvēkiem ir nepieciešami rituāli brīžos, kad viņi nonākuši svarīgu pavērsienu priekšā savā dzīvē vai kad viņiem līdzās notiek ārkārtējas lietas. Diezgan interesanti ir redzēt, kā vieni rituāli pazūd, bet to vietā tūdaļ uzrodas jauni. Tas it īpaši skaidri top redzams, kad nomirst kāds populārs elks. Negaidītais visas pasaules satraukums (daži teiktu – histērija), kad gāja bojā princese Diāna, ir sāpīgs šī fakta atgādinājums. Cilvēku lētticība un labprātība, pakļaujoties dažādām, bieži vien dīvainām dabas pielūgsmes ceremonijām vai arī eksperimentējot ar maģiju, pagānismu vai pat sātanismu, ir tikpat pārsteidzoša. Bet pat daudz ikdienišķākas ceremonijas, piemēram, sveces aizdegšana baznīcā, svecīšu nopūšana uz dzimšanas dienas tortes, laulātā drauga aizvešana vakariņās kāzu gadadienā vai puķu iegādāšanās pirms sākas nedēļas nogale, tās ir tik ļoti nostiprinājušās mūsu sadzīvē, ka, domāju, tiks praktizētas vēl ilgi. (Tā mēs esam veidoti – mums ir vajadzīgi rituāli. Vien iedomājieties visus tos rituālus, kurus Dievs tik pārdomātā veidā deva savai tautai Vecās Derības laikā.)
Efeziešiem 4:11-13.
Baznīcai vajadzīgi rituāli, jo tie turpina būt nepieciešami cilvēkiem. Tie nodod svarīgas neverbālas vēstis, tikpat nozīmīgas kā verbālā komunikācija, kas pie mums nonāk caur Bībeles lasīšanu, kopīgu dziedāšanu un sludināšanu. Iesvētības rituāli, kas iezīmē to brīdi, kad mācītājs vai vecākais, vai diakons tiek formāli apveltīti ar noteiktu uzdevumu, kaut kādā veidā gan tiem, kuri tiek iesvētīti, gan tiem, kuri klātienē vēro šo notikumu, paziņo, ka šis uzdevums ir kas vairāk par vienkāršu darbu vai nākošo pakāpienu karjerā, vairāk nekā tikai formāls paziņojums, ka „tāds un tāds” tagad ir „tas un tas”. Ļoti spēcīgā veidā tiek parādīts, ka Dievs ir pielicis savu roku pie notiekošā, kas patiesībā ir Viņa uzticēts uzdevums, un Viņš gādās par visu nepieciešamo uzdotās misijas izpildīšanai.
Bez šaubām, divi no visiespaidīgākajiem rituāliem ir kristības un vakarēdiens. Kristības iezīmē ticīgā ienākšanu draudzē. Pēc publiskas savas ticības apliecināšanas jaunie ticīgie tiek pagremdēti ūdenī. Tas ir iespaidīgs viņu agrākās attieksmes „nāves” un „apglabāšanas” simbols, kā arī viņu „augšāmcelšanās”, kļūstot par jaunu būtni, simbols. Tas arī norāda uz sava veida garīgu attīrīšanu. Tā nav kaut kāda maģija, kas jaunkristīto pēkšņi pārvērstu ideālā būtnē. Tomēr gluži kā laulības ceremonija uzspiež zīmogu lēmumam piederēt kādam, būt uzticīgam šim cilvēkam, tā kristības rituāls uzspiež zīmogu lēmumam piederēt Kristum un Viņa draudzei, būt uzticīgam šīs ticības principiem. Jēzus Kristus parādīja šādu priekšzīmi, kad pats tika kristīts, un tas saskan ar Viņa mācekļiem atstātajām instrukcijām tieši pirms Jēzus aiziešanas no šīs pasaules.
Kas ir bijuši Tuvajos Austrumos, apmeklējuši baznīcu drupas, datētas ar kristietības ēras pirmajiem gadsimtiem, tie būs pamanījuši, ka šajās ēkās vienmēr ir baptistēriji (nelieli baseini), kuros var pagremdēt cilvēku. Papildus tam – neskaitāmi seni attēli, kuri ilustrē šāda veida kristības. Laikam ejot, daudzās konfesijās šī oriģinālā forma tika aizstāta ar zīdaiņu apslacīšanu ar ūdeni, pilnīgi neņemot vērā biblisko kristības nozīmi. Oriģinālā grieķu vārda baptizein burtiskā nozīme ir iegremdēt, norādot uz to, ka kristībām nepieciešams liels daudzums ūdens. Kristības, iegremdējot ūdenī, turpina praktizēt baptisti, pentakosti, adventisti un daudzi citi.
Skat. Romiešiem 6:1-10.
Marka 1:9-11.
Mateja 28:19,20.
Vēl viens nozīmīgs kristiešu rituāls ir Svētais vakarēdiens. (Ir konfesijas, kas šo rituālu dēvē par Eiharistiju.) Īsi pirms Jēzus aresta un Viņam izpildītā nāves soda Viņš saviem mācekļiem deva norādījumus ar svinīga rituāla palīdzību vienmēr turēt piemiņā Viņa ciešanas. Jēzus salauza gabalos mazliet maizes, svētīja to un izdalīja saviem mācekļiem, sakot, ka šī maize simbolizē Viņa „salauzto” ķermeni. Apēdot gabaliņu maizes, mācekļi identificēja sevi ar viņu Kungu un saņēma atgādinājumu, ka Kristum jāmirst viņu labā. Tad viņi dzēra nedaudz vīna no Jēzus svētītā kausa kā piemiņu asinīm, kas Jēzum jālej viņu un visas cilvēces labā. Viņi saņēma norādījumu, ka šis rituāls kristiešiem regulāri jāatkārto līdz Jēzus otrās atnākšanas brīdim. Tā iemesla dēļ, ka Bībelē nekur skaidri nav norādīts, cik bieži šim īpašajam rituālam jāatkārtojas, tas tiek praktizēts atšķirīgi, tomēr tādā vai citādākā formā to saglabājušas gandrīz visas kristiešu kopienas. Dažās draudzēs šo rituālu ievada cits nozīmīgs simbols – kāju mazgāšana, kas pat mūsdienās sniedz nopietnu mācībstundu savstarpējo attiecību stiprināšanā vai atjaunošanā.
Jāņa 3:23.
1.Korintiešiem 11:23-26. Jāņa 13:1-17.
Simboliem ir pašiem sava valoda. Kad bērni ierauga zelta krāsas M burtu (Makdonalda restorānu simbols), viņiem tūdaļ pat prātā nāk klauna Ronalda tēls un „laimīgās maltītes”. Ieraugot dzeltena gliemežvāka zīmi (Shell degvielas uzpildes staciju simbols), mēs zinām, ka tā ir vieta, kur mēs varam uzpildīt savas automašīnas degvielas tvertni. Kad es, braucot pa ceļu, ieraugu mašīnu, kurai aizmugures stiklu rotā stilizētas zivs simbols, es saprotu, ka automašīnas vadītājs vēlas, lai es zinātu, ka viņš ir kristietis. Attēls, kurā divi cilvēki apmainās ar gredzeniem, vienmēr nešaubīgi vēsta par mīlestību un abpusēju nodošanos. Lielākajā daļā kultūru kopīga maltītes baudīšana nozīmē vairāk nekā tikai mūsu fizisko vajadzību apmierināšanu. Tā izstaro siltumu, viesmīlību un draudzīgumu. Līdzīgā veidā piedalīšanās Vakarēdienā nevar tikt uztverta tikai kā maizes kumosiņa apēšana un iemalkošana no neliela kausiņa. Tā ietekmē dalībniekus daudz vairāk, kā jebkad spētu visas svētrunas. Tie, kuri „ēd un dzer”, piedzīvo unikālo iekšējo pārliecību, ka viņu grēki ir piedoti un ka Dievs viņus ir pieņēmis.
