Senāk cilvēki bija tendēti izvēlēties to konfesiju, pie kuras piederēja viņu vecāki un vecvecāki, parasti kļūstot par tās baznīcas locekļiem, kura atradās vistuvāk. Ja jūsu vecāki bija luterāņi, tad būtu „normāli”, ja arī jūs pievienotos luterāņu draudzei, vēlams tajā pašā pilsētā, kurā dzīvojat. Ja jūsu ģimene bija katoļi, pastāvēja liela iespēja, ka jūs tāpat kļūsit par katoli un tāds arī paliksit.
Šāds modelis vairs nav tik izplatīts, kā bija vēl tikai paaudzi iepriekš. Mūsdienās daudzi no cilvēkiem, kuri nolēmuši pievienoties draudzei, pavada daudz vairāk laika, rūpīgi izvēloties sev un savai ģimenei vispiemērotāko. Kas ir mācītājs? Vai viņš ir labs sludinātājs? Vai tur ir pietiekami daudz nodarbību bērniem? Vai mūzika atbilst manai gaumei? Cik tālu baznīca atrodas no manas dzīvesvietas? Vai tur ir viegli novietot mašīnu? Cik „atvērta” draudze ir jaunpienācējiem?
John Drane, Faith in a Changing Culture: Creating Churches for the Next Century.
Marshal Pickering, London. 1997. 201. lpp.
Šie un daudzi citi jautājumi ir pilnībā pamatoti, taču tiem nebūtu jābūt vienīgajiem vai pat svarīgākajiem, meklējot savu draudzi. Vissvarīgākais jautājums vienmēr būs: cik uzticīga šī draudze ir Bībeles mācībām? Neteikšu, ka nav svarīgi, kā draudzes locekļi uzvedas, kā viņi attiecas pret apmeklētājiem, ja vien viņi mēģina palikt uzticīgi bibliskajām doktrīnām. Tam, par ko iestājas draudze, jābūt arī redzamam, ne tikai dzirdamam. Mūsu vissvarīgākajam kritērijam draudzes izvēlē jābūt, vai un cik lielā mērā draudze cenšas dzīvot pēc Bībeles principiem. Tieši šī iemesla dēļ esmu izvēlējies būt Septītās dienas adventistu kristietis. Ne tādēļ, ka tā būtu visperfektākā baznīca draudzes locekļu savstarpējo attiecību ziņā. Savā draudzē esmu redzējis arī daudz tādu lietu, kas man nepatīk, lai gan lielākā daļa manu ticības biedru ir jauki cilvēki, kuri patiesi dzīvo saskaņā ar savu ticību. Izanalizējot līdz galam, esmu kļuvis par adventistu un palicis adventists tādēļ, ka es ticu: esmu atradis draudzi, kura nodevusies Bībeles vēstij – un ne tikai teorētiski. Tā ir draudze, kas ieinteresēta galvā un sirdī, bet tāpat arī tajā, ko praktiskajā dzīvē var veikt mūsu rokas. Lai gan draudze vēlas palikt uzticīga tam, ko Dievs atklāja pirms daudziem gadsimtiem, tā tomēr dzīvo līdzi laikam.
Es pilnībā piekrītu Lī Strobela teiktajam: „Ja kristietība pieprasa, lai cilvēks kļūst par sabiedriski neiederošos būtni, kam neeksistē nekas cits kā vien draudzes kalpošana un lūgšanu sanāksmes, variet mani atskaitīt.” Es vēlos dzīvot 21. gadsimtā un mēģināt sarunāties divdesmit pirmā gadsimta valodā, pieliekot visas pūles, lai saprastu 21. gadsimta domāšanas veidu, tai pašā laikā paliekot uzticīgs pirmā gadsimta Meistara pārstāvētajām vērtībām.
Lee Strobel, Inside the Mind of Unchurched Harry & Mary. Zondervan Publishing House, Grand Rapids, MI. 1993. 120. lpp.
Lēmums kļūt par kristieti un rūpīga tās kristiešu sabiedrības izvēle, par kuras locekli tu vēlies kļūt, ir pamatīgs solis. Taču neskaitāmi vīri un sievas liecinājuši, ka iesaistīšanās draudzes ģimenē bijis viņu vislabākais jebkad pieņemtais lēmums. Viņi ir atklājuši, ka, pievienojoties draudzei, „...mēs ne tikai savienojamies ar Dievu, kurš radīja un saveda kopā šos cilvēkus, bet pievienojamies arī tiem pagātnes, tagadnes un nākotnes ļaudīm, kuri ir meklējuši, meklē un meklēs Dievu, ikvienu dienu dzīvojot ticībā. ... Mēģinājums dzīvot atšķirtībā vai cenšanās padarīt savu garīgumu par privātu pasākumu noliedz daļu no mūsu pašu dabas un ir vērsts pret to, ko Dievs mums paredzējis. Došanās uz baznīcu mūs savieno ar Dievu, citu ar citu un ar pasauli.”
Es šo nodaļu gribu beigt, citējot K. S. Lūisu, vienu no pagājušā gadsimta vislabākajiem kristiešu autoriem: „Ja jūs domājat kļūt par kristieti, es brīdinu, ka gatavojaties uzsākt ko tādu, kas pārņems jūs visu – prātu un visu pārējo.” Viņam ir pilnīga taisnība. Kļūšana par kristieti pārņem ne tikai jūsu prātu. Tā paņem jūs visu, un to mēs redzēsim nākošajā nodaļā.
Jeremy Langford, God Moments – Why Faith Really Matters to a New Generation.
Orbids Books, Maryknoll, NY. 2001. 67-72. lpp.
C.S. Lewis, Mere Christianity. Collier Books, MacMillan, New York. 1943. 75. lpp.
