Brāli M.! Adams Centrā man rādīja, ka tev, atrodoties institūtā, ļoti trūkst nesavtības gara; tavs iespaids nav tāds, kādam tam vajadzētu būt. Tu varēji ļaut tur spīdēt savai gaismai, bet tu to nedarīji. Tu bieži izklaidēšanās dēļ atstāji novārtā savus pienākumus. Tu novērsies no rūpēm un atbildībām. Rosīgs darbs tev nepatīk. Tu mīli ērtības; tu un smags darbs nav savienojami. Tā ir savtība. Tu pieļāvi institūta īpašumam samazināties un aiziet bojā, kaut gan tavs uzdevums bija raudzīties, lai tas tiktu uzturēts un lai visur būtu kārtība, un lai visu sargātu un glabātu ar lielāku interesi un rūpību, nekā tādā gadījumā, ja tas būtu tavs personīgais īpašums. Tu biji neuzticīgs namturis. Katru reizi, kad tu atļāvies piedalīties kādā izklaidēšanās pasākumā, spēlējot kroketu vai kaut ko tamlīdzīgu, tu izlietoji laiku, par kuru tev maksāja un kas tev nepiederēja. Tikpat attaisnojama rīcība no tavas puses būtu nenopelnītas naudas paņemšana un piesavināšanās.
Brāļi Lafboro, Endrūss, Aldrihs tevi nepazina. (412) Viņi tevi novērtēja pārāk augstu. Tu nevarēji izpildīt to darbu, ko viņi tev uzticēja. Viņi kļūdījās savā spriedumā, tik augstu apmaksādami tavu darbu. Tu saņēmi nenopelnītu naudu. Tu biji kūtrs un tev trūka enerģijas. Tu nebiji pietiekoši ieinteresēts un modrs, lai visu redzētu un attiecīgi rīkotos, un izturējies briesmīgi nevērīgi.
Mans brāli, tu atrodies tālu no Dieva; tu atkrīti. Tev nav cēlas, tikumiskas drosmes. Tu nevis sevi aizliedz, bet padodies savām tieksmēm. Tiecoties pēc laimes, tu apmeklēji tādas izpriecu vietas, kuras Dievs neatzīst par labām, un tu pats savu dvēseli esi padarījis vāju. Mans brāli, tev vēl daudz jāmācās. Tu nododies ēstkārei, apēzdams vairāk barības, nekā tavs organisms spēj pārvērst labās asinīs. Ir grēks būt nesātīgam barības daudzuma ziņā, pat ja uztura kvalitāte nebūtu apšaubāma. Daudzi domā, ka, ja viņi neēd gaļu un treknu uzturu, tad vienkāršu uzturu tie drīkst ēst, līdz vairs negribas. Tā ir kļūda. Daudzi, kas atzīst veselības reformu, nav nekas vairāk kā rīmas. Viņi gremošanas orgāniem uzliek tik lielu nastu, ka, lai tiktu ar to galā, organisma dzīvības spēki tiek izsmelti līdz pēdējam. Tas atstāj arī nospiedošu iespaidu uz saprātu; jo smadzeņu nervu spēkam jāpalīdz kuņģim tā darbā. Pārēšanās, lietojot pat visvienkāršāko uzturu, paralizē smadzeņu jutīgo nervu darbību un samazina to dzīvības spēkus. Pārēšanās uz organismu atstāj ļaunāku iespaidu nekā pārstrādāšanās; dvēseles spēkus daudz vairāk nogurdina nesātīga ēšana nekā nesātīga strādāšana.
Gremošanas orgānus nekad nevajadzētu noslogot ar uzturu, kura uzņemšana tā daudzuma vai īpašību dēļ organismu apgrūtina. Viss, kas kuņģī tiek uzņemts pāri par to, ko organisms var pārvērst labās asinīs, traucē smalkā mehānisma darbu, jo to nevar pārvērst ne miesā, ne asinīs, un tā klātbūtne apgrūtina aknas un izsauc organismā slimīgu stāvokli. Kuņģis ir pārpūlējies, sagremojot šo uzturu, un tad rodas gurdenums, ko nepareizi iztulko kā izsalkumu, un, nedodot gremošanas orgāniem laiku atpūtai no smagā darba, ne arī laiku spēka uzkrāšanai, kuņģī uzņem jaunu pārmērīgu barības daudzumu, lai nogurusī mašinērija atkal sāktu strādāt. No pārāk lielas, pat labas kvalitātes uztura devas organisms uzņem mazāk barības vielu nekā no regulāros laikos baudītas barības mērena daudzuma.
Mans brāli, tava smadzeņu darbība ir paralizēta. Cilvēkam, kas uzņem tādas barības devas kā tu, jābūt strādājošam vīrietim. Fiziskam darbam ir liela nozīme gremošanas uzdevumu veikšanā un gara un miesas veselības saglabāšanā. Tev ir nepieciešama fiziska piepūle. Tu kusties un rīkojies tā, it kā tu būtu no koka, it kā tev nebūtu nekādas lokanības. Veselīgs, rosīgs darbs ir tas, kas tev vajadzīgs. Tas atdzīvinās tavu garu. Tieši pēc pilnvērtīgas maltītes tev nevajadzētu nodoties studijām, ne ļoti smagam darbam; tā būtu organismu pārvaldošo likumu rupja pārkāpšana. Tieši pēc ēšanas nervi ir ļoti noslogoti. Smadzeņu spēkam ļoti rosīgi jāpalīdz kuņģa darbā; tāpēc, ja pēc ēšanas smagi noslogo prātu vai miesu, tas traucē gremošanas procesa norisi. Organisma dzīvības spēki, kas ir vajadzīgi darbam vienā virzienā, tad tiek sadalīti, lai strādātu arī citur.
Tev jābūt sātīgam visās lietās. Izkop augstākos gara spēkus, un līdz ar to tiks aizkavēta dzīvniecisko tieksmju attīstīšanās. Tu nevari kļūt garīgi stiprs, kamēr pilnībā nevaldīsi pār savu ēstkāri un kaislībām. Inspirētais apustulis: “Es savu miesu mērdēju un viņu kalpinu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.”(1.Kor.9:27)
Mans brāli, uzmosties, es tevi lūdzu, un ļauj Dieva Garam iespiesties dziļāk par ārieni vien; (414) lai tas sasniedz katras rīcības dziļākos motīvus. Ir vajadzīgi principi, stingri principi un enerģisks darbs kā garīgās, tā laicīgās lietās. Tavām pūlēm trūkst degsmes. Ak, cik daudzi garīguma ziņā atrodas tik zemā līmenī, tāpēc ka negrib aizliegties ēstkārē! Pārēšanās dēļ tiek noslāpēti un gandrīz paralizēti smadzeņu nervu spēki. Kad tādi sabatā iet uz Dieva namu, tad tie nespēj noturēt acis vaļā. Visnopietnākie aicinājumi nespēj pamodināt viņu kā ar svinu pielieto, nejūtīgo prātu. Patiesība var tikt pasludināta dziļi izjustā veidā; tomēr tā nespēj pamodināt viņu morālo iejūtību, ne arī apgaismot saprašanu. Vai tādi cilvēki ir mācījušies pagodināt Dievu visās lietās?
Nav iespējams skaidri izprast mūžīgās lietas, ja prāts netiek radināts kavēties pie cēliem tematiem. Visas kaislības pilnīgi jāpakļauj tikumiskajiem spēkiem. Ja vīri un sievas saka, ka tie ir stipri ticībā un patiesi garīgumā, bet nesavalda visas savas kaislības, tad es zinu, ka viņu liecība nav patiesa. Dievs no mums prasa sevis savaldīšanu. Iemesls, kāpēc valda tāda garīga tumsa, ir samierināšanās ar savu kavēšanos zemā līmenī, ar domu nevēršanu augšup šķīstā, svētā un debešķīgā gultnē.
Es redzēju, brāli M, ka tu ģimenes dzīvē neesi laimīgs. Tava sieva jūtas vīlusies, un arī tu neesi apmierināts. Tava sieva cerēja tevī atrast cēlāku un smalkāka veidojuma cilvēku. Viņas radi, no mātes puses, pēc savas dabas ir rūpīgi un apzinīgi cilvēki, tomēr lepni un aristokrātiski. Arī viņa lielā mērā ir mantojusi šīs rakstura īpašības. Viņa nav ārišķīga. Spert pirmo soli, lai parādītu savas jūtas, ir pret viņas dabu. Jūtu parādīšanu vīra un sievas starpā viņa vērtē kā vājību un bērnišķību. Viņa vadījusies no domas, ka paskubinājums uz mīļu izturēšanos netiks atbildēts (415) ar skaistu, cēlu mīlestību, bet gan ar zemām kaislībām; ka stiprināts tiks tas, bet ne šķīsta, dziļa un svēta mīlestība.
Tavai sievai vajadzētu ļoti censties atbrīvoties no cienīgās, atturīgās stājas, vairs nenoslēgties sevī, bet radināties būt vienkāršai visā izturēšanās veidā. Un, kad tevī pamodīsies augstākas spējas, kas vingrinot kļūst stiprākas, tad arī tu labāk izpratīsi sievietes vēlēšanos; tu sapratīsi, ka dvēsele ilgojas pēc augstākas, tīrākas mīlestības par to, kas atrodama dzīvnieciskajās kaislībās. Šīs kaislības tevī ir nostiprinājušās, tāpēc ka tu tās esi atbalstījis un vingrinājis. Ja tu tagad, bīstoties Dievu, savaldīsi savu miesu un centīsies iet pretī savai sievai ar tīru, cēlu mīlestību, tad ar to būs piepildītas viņas vēlēšanās. Tuvini viņu savai sirdij; cienī viņu vairāk.
Tu esi paaugstinājies un uz savu sievu skatījies it kā no augšas. Tu pats sevi neesi izpratis. Tu esi augsti novērtējis savus reliģiskos piedzīvojumus un dievbijībā uz priekšu spertos soļus. Šāda nostāja tavu sievu ir kavējusi un nevis tai palīdzējusi. Viņa baidījās no tevis — baidījās, ka tu īstenībā pats sevi nepazīsti un ka tu gribi iet pārāk ātri. Jūsu savienošanās nav bijusi laimīga. Jūs viens otram neesat bijuši piemēroti. Tava sieva ir kautrīga, atturīga un bailīga. Tu viņu nemaz neesi sapratis. Viņa vilcinās un baidās iet uz priekšu, jo viņu nomāc rūpes, vai netiek iets pārāk ātri. Viņai jāuzticas pašai sev un jāmācās būt neatkarīgai.
Brāli M, tev nav izdevies iemantot savas sievas uzticību. Tev trūkst laipnības, un tu pret viņu neesi vienmēr mīļš un uzmanīgs. Reizēm tu parādi mīlestību, bet tā ir savtīga mīlestība. Tu nevadies no principa visu dziļi pārdomāt un nopamatot savu soli. Tā nav nesavtīga mīlestība, kas tev pastāvīgi liek domāt par viņu un rūpēties, lai viņa atrastos tavā sabiedrībā, parādot, (416) ka tu viņas klātbūtni vērtē augstāk par jebkura cita cilvēka sabiedrību. Tu esi meklējis pats savus priekus, atstājot viņu mājās vienu un bieži noskumušu. Tu tā rīkojies pirms atnākšanas uz šo vietu un līdzīgi rīkojies arī tagad, kaut varbūt mazākā mērā, jo nav tādu izdevību vai iespēju aizbildināties.
Tavai sievai nepatīk tev atklāt, ka viņa ir saskatījusi tavus trūkumus. Viņa no tevis baidās. Ja tava mīlestība būtu patiesa, kādu prasa viņas daba, tad tu būtu atradis atbilstošu stīgu viņas sirdī. Tu esi pārāk auksts un nelokāms. Reizēm tu parādi mīlestību, bet tā nav atmodinājusi pretmīlestību, jo tu neesi bijis laipns un uzmanīgs un neesi piegriezis savai sievai vērību, domājot par viņas laimi. Tu daudzkārt esi juties brīvs iet un meklēt sev priekus, nepavisam neņemot vērā viņas prieku un laimi.
Patiesa, skaidra mīlestība ir ļoti vērtīga. Viņas iespaids ir debešķīgs. Tā ir dziļa un paliekoša. Tā neatklājas lēkmjveidīgi. Tā nav savtīga kaislība. Tā ir auglīga. Tā liktu tev pastāvīgi pūlēties, lai tava sieva būtu laimīga. Ja tev būtu tāda mīlestība, tad tu dabīgi censtos tā rīkoties. Tas tev nebūtu grūti. Ja tu ietu pastaigāties vai uz sapulci, tad tikpat dabīgi, kā tu elpo, tu vēlētos, lai sieva tevi pavada, un tu censtos ar savu sabiedrību viņu aplaimot. Viņas garīgos sasniegumus tu vērtē zemāk par savējiem; tomēr es redzēju, ka Dievam labāk patika viņas gars nekā tavs raksturs. Tu neesi savas sievas cienīgs. Viņa tev ir par labu. Viņa ir vārīgs un jūtīgs stāds; viņai nepieciešama maiga gādība. Viņa sirsnīgi vēlas darīt Dieva prātu. Tomēr viņas gars ir lepns, viņa ir bikla un pārmetumi viņu biedē. Novērošanu vai pret sevi vērstas piezīmes viņa uztver kā nāvi. Iemīli savu sievu, godā to un maigi rūpējies par viņu, izpildi svinīgo laulības solījumu, un viņa atbrīvosies no šīs klusās atturības un kautrības, kas viņai ir dabīga.
